Atzinums

Ņemot vērā, ka informatīvais ziņojums ir izstrādāts par “Par Rīcības plāna Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.–2021. gadam ieviešanu”, aicinām dzēst  pēdējo rindkopu informatīvā ziņojuma projekta 2.lpp attiecībā uz NUTS 2 reģionu izmaiņām. Vēršam uzmanību, ka VARAM  izstrādātā konceptuālā ziņojuma “Par kopējo statistiski teritoriālo vienību (NUTS) klasifikāciju” piedāvātās izmaiņas varētu stāties spēkā ne ātrāk kā nākošajā Kohēzijas politikas fondu plānošanas periodā un tam nav tiešas saistības Rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.–2021. gadam. Tāpat no aprakstā sniegtās informācijas nav skaidrs kā NUTS 2 reģionu izmaiņas veicinās reģionālo atšķirību mazināšanos starp Latvijas reģioniem.



 

Aicinām no informatīvā ziņojuma dzēst šo rindkopu:

"Ņemot vērā pašreizējo reģionālās attīstības situāciju, VARAM 2021. gadā izstrādāja konceptuālo ziņojumu “Par kopējo statistiski teritoriālo vienību (NUTS) klasifikāciju”[1] (turpmāk – Konceptuālais ziņojums), kurā iekļauts priekšlikums par NUTS 2 reģionu robežu precizēšanu, pašreizējā viena NUTS 2 reģiona (visa Latvija) vietā izveidojot divus NUTS 2 reģionus: Rīgas NUTS 2 reģionu, kas sakristu ar aktualizētajām Rīgas plānošanas reģiona robežām, un Rietumlatvijas un Austrumlatvijas (Latgales, Kurzemes, Vidzemes, Zemgales plānošanas reģioni) NUTS 2 reģionu. Valsts vidējais jeb NUTS 2 līmeņa IKP uz vienu iedzīvotāju rādītājs, turpinoties līdzšinējām tendencēm, 75% no ES–27 vidējās vērtības varētu sasniegt jau tuvākajos gados, un Latvija kā viens līdzšinējais NUTS 2 reģions varētu klasificēties kā pārejas reģions. Ņemot vērā ievērojamās reģionālās attīstības un sociālekonomiskās atšķirības starp Latvijas reģioniem, kuras pašreiz izmantotais vidējais Latvijas IKP rādītājs Eiropas Savienības (turpmāk – ES) mērogā atspoguļo nepietiekami, esošā NUTS 2 dalījuma pārskatīšana VARAM ieskatā būtu viens no veidiem līdzsvarotas reģionālās un teritoriju attīstības veicināšanai. Konceptuālais ziņojums 2021. gada novembrī tika iesniegts Ministru kabinetā, taču ziņojums nav izskatīts un lēmums par iespējamām izmaiņām NUTS 2 reģionos nav pieņemts, jo vēl turpinās diskusijas par vēlamo modeli."
 

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma 2.sadaļu “Rīcības plānā iekļauto rīcības virzienu un pasākumu izpildes vērtējums”, rīcības plāna uzdevumu Nr.1.1. “Eiropas Savienības fondu vidusposma izvērtējuma ietvaros izvērtēt iespējas prioritāri Latgales reģionam novirzīt papildu Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu (ārpus 5.6.2.SAM) vai virssaistību finansējumu 29 504 156 euro apmērā darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.6.2.specifiskā atbalsta mērķa “Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām” 3. atlases kārtai” nosakot kā izpildītu. Atbilstoši informatīvajā ziņojumā jau sniegtajai informācijai, Finanšu ministrijas veiktā vidusposma izvērtējuma ietvaros tika saņemts un kompleksi vērtēts arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas  (turpmāk – VARAM) sniegtais priekšlikums par papildu virssaistību piešķiršanu 5.6.2.specifiskā atbalsta mērķim “Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām” (turpmāk – 5.6.2.SAM). Lai arī valdībā papildu virssaistību uzņemšanās netika atbalstīta, tā vietā lemjot par pasākumiem jau esošo virssaitību dzēšanai, mazinot to negatīvu ietekmi uz valsts budžeta bilanci, secināms, ka tika sniegts priekšlikums un attiecīgi vērtētas papildu finansējuma iespējas konkrētajā situācijā.
Tāpat jāuzsver, ka papildu projektu īstenošanai 5.6.2.SAM ietvaros tika novirzīts ievērojams apjoms REACT-EU finansējuma (24 165 500 EUR).  REACT-EU finansējums atklāta konkursa veidā bija pieejams nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībām, t.sk. arī Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām. Lai arī konkurss neparedzēja īpašas priekšrocības Latgales reģionam, atbilstoši informatīvajā ziņojuma sniegtajai informācijai Latgales reģiona pašvaldības spējušas piesaistīt vairāk kā trešdaļu no kopā pieejamā finansējuma. Turklāt, ņemot vērā papildu pieejamo finansējumu, t.sk. prioritārās vajadzības, pieprasījumu, VARAM bija iespēja paredzēt noteiktu finansējuma daļu arī tieši Latgales pašvaldības projektiem.
Vienlaikus, lai arī rīcības plānā minēts konkrēti 5.6.2.SAM, ieguldījumiem pieejamais finansējums pašvaldībām jāvērtē kompleksi, t.sk. no projektu īstenošanas kapacitātes aspekta – jāuzsver, ka pēdējos divos gados papildu finansējums dažādiem apjomīgiem pašvaldību projektiem rasts vairākās investīciju programmās (piemēram, ēku energoefektivitātei, transporta nozarei, siltumapgādei u.c.).

-

Aicinām izvērtēt iespēju un nepieciešamību informācijas izsekojamībai papildināt informatīvā ziņojuma 3.sadaļu “Priekšlikumi turpmākai rīcībai un jauniem pasākumiem”, iekļaujot zemsvītras atsauces ar norādēm uz konkrētiem specifiskajiem atbalsta mērķiem vai investīcijām, kuru ietvaros minētie ieguldījumi un finansējums ir plānots.

-