Atzinums

LDDK uztur iebildumu pret Projekta  4.pantu EM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums:

Projekta  4.pants paredz papildināt Likuma 19.pantu ar jaunu [8.1] daļu, kurā EM piedāvā atkārtoti sasauktās dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lemšanas tiesību slieksni pazemināt līdz vienai trešdaļai no visiem dzīvokļu īpašumiem.
LDDK ieskatā EM piedāvātais atkārtoti sasauktās dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lemšanas tiesību slieksnis ir pārāk augsts Anotācijā minētā mērķa - noteikt aizsardzību attiecībā uz tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri ir aktīvi dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, taču ir mazākumā un tādējādi nespēj pieņemt lēmumus vairākuma bezdarbības dēļ.
EM LDDK iebilduma neņemšanu vērā pamato ar šādiem apsvērumiem:
Dzīvokļu īpašnieku daļai, kas pārstāv mazākumu, jebkurā gadījumā jābūt respektējamai, t.i., pietiekoši lielai, lai uzskatītu, ka tiek pārstāvētas dzīvokļu īpašnieku kopības kopīgās intereses dzīvojamās mājas uzturēšanā.
Šādas tiesību normas par pieņemtā lēmuma atlikto spēkā stāšanos mērķis nav nodrošināt dzīvokļu īpašnieku mazākumam iespēju apiet vairākuma intereses, bet gan dot tiesības rīkoties visas kopības interesēs, ņemot vērā, ka dzīvokļu īpašnieku vairākums ir pasīvs.
Līdzīga prakse attiecībā uz lemttiesīgo dzīvokļu īpašnieku mazākuma daļu pastāv, piemēram, Austrijā;
LDDK ieskatā EM minētie argumenti nav pietiekami, jo:
Dzīvokļa īpašuma likuma 9.pantā noteiktās tiesības piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā ir garantētas ar sākotnējās un atkārtotās sapulces sasaukšanas procesuālajām normām;
Dzīvokļa īpašuma likums paredz dzīvokļa īpašniekam ne tikai tiesības, bet arī pienākumu piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā. No tā izriet, ka dzīvokļu īpašnieki, kuri nepiedalās dzīvokļu īpašnieku sapulcēs, ne tikvien paši nepilda sev Likuma 10.panta pirmās daļas pirmajā punktā noteikto pienākumu, bet, gadījumos, kad nav kvoruma, faktiski ierobežo arī citu dzīvokļa īpašnieku iespējas īstenot savas tiesības un pildīt pienākumu piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;
Atkārtotās sapulces jēga, kā to norāda EM, ir dot tiesības rīkoties visas kopības interesēs, ņemot vērā, ka dzīvokļu īpašnieku vairākums ir pasīvs;
Attiecībā uz EM norādi, ka līdzīgs regulējums pastāv, piemēram, Austrijā, jāpaskaidro, ka Austrijā vēsturisku iemeslu dēļ vairumam iedzīvotāju ir nedaudz citāda izpratne un nedaudz citāda attieksme pret saviem pienākumiem. Latvijā vēl arvien diezgan liela daļa īpašumtiesības uz mājokli ir iegūtas privatizācijas procesā un īpašnieki absolūtajā vairumā gadījumu ļoti pozitīvi ir uztvēruši tiesību sadaļu (tiesības dāvināt, atsavināt, ieķīlāt u.c.), bet attiecībā uz pienākumiem, ko uzliek īpašums, tai skaitā pienākumu piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, vēl arvien  liela daļa īpašnieku ir pasīvi un paļaujas, ka šos jautājumus risinās kāds cits (apsaimniekotājs, pašvaldība, valdība u.c.).
No augšminētā izriet, ka Latvijā šobrīd lēmumu pieņemšanas kvota nevar būt tikpat augsta kā, piemēram, Austrijā.


 

Likumprojekta 4.pantā vārdu “trešdaļu” aizstāt ar vārdkopu “piekto daļu”.

LDDK iebilst pret Projekta  5.pantu EM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojumu skatīt pie  iebilduma pret ceturtā panta redakciju.

Likumprojekta 5.pantā vārdu “trešdaļu” aizstāt ar vārdkopu “piekto daļu”.