Projekta ID
24-TA-2880Atzinuma sniedzējs
Latvijas Darba devēju konfederācija
Atzinums iesniegts
09.12.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Rīkojuma (grozījumu) projekts
Priekšlikums
Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk tekstā - LDDK) ir iepazinusies ar Veselības ministrijas (turpmāk - VM) izstrādāto rīkojuma projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 24. jūlija rīkojumā Nr. 604 "Par nekustamā īpašuma Tvaika ielā 2, Rīgā, pirkšanu psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu attīstīšanas projektu īstenošanai un par apropriācijas pārdali" (turpmāk tekstā – Projekts) un iebilst pret tā tālāku virzību.
Pamatojums
1. 2025.gada valsts budžetā ir izteikts līdzekļu trūkums vairākās nozarēs. Veselības aprūpes nozarē līdzekļu trūkums ir īpaši izteikts, kā rezultātā:
1) valsts jau šobrīd nenodrošina veselības aprūpes pieejamību nepieciešamajā apjomā (pakalpojumu sniedzējiem ir noteiktas kvotas, tostarp arī uz neatliekamiem veselības aprūpes pakalpojumiem attiecināmiem pakalpojumiem);
2) nenodrošina valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumā un valsts obligātās veselības apdrošināšanā ietilpstošos veselības aprūpes pakalpojumu tarifus nepieciešamajā līmenī, publiskā sektora pakalpojumu sniedzējiem piešķirot godīgu konkurenci kropļojošus ārpustarifu maksājumus;
3) valsts nespēj norēķināties par neatliekamās palīdzības ietvaros sniegtiem pakalpojumiem (saskaņā ar Latvijas Slimnīcu biedrības sniegto informāciju, Nacionālais veselības dienests nav samaksājis vairāk nekā 11 miljonus euro par neatliekamās palīdzības ietvaros jau sniegtiem pakalpojumiem) u.c.
2. Attiecībā uz 2025. gada budžetu situācija nav labāka. Līdzekļu trūkuma dēļ ne tikvien nav piešķirts papildus finansējums, bet – gluži pretēji – atsevišķās pozīcijās tas pat tiek samazināts. Tā, piemēram, pat neraugoties uz Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas lūgumu valdībai nesamazināt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta finansējumu pret iepriekš plānoto, tas tomēr ir samazināts par 1,6 miljoniem euro, tādā veidā paaugstinot risku vienā no visjūtīgākajām veselības aprūpes pakalpojumu jomām.
3. Anotācijā minēts, ka Projekts tiek virzīts pamatojoties uz Ministru kabineta konceptuālu lēmumu, kas ir pieņemts 2021. gada 6 jūlija sēdē, tas ir – pirms 2022.gada 24.februāra, kad bija pavisam cita ģeopolitiskā situācija. Ņemot vērā Covid-19 un enerģētikas krīzes laikā strauji pieaugušo ārējā parāda apjomu un tā apkalpošanas izdevumu pieaugumu, kā arī ekonomikas stagnāciju, ir apturēta virkne iepriekš ieplānotu programmu, lai visus iespējamos resursus novirzītu drošības stiprināšanai.
Apstākļos, kad valsts budžets ir ar divu miljardu deficītu un balansē uz pieļaujamās deficīta robežas, kā arī apstākļos, kad valsts nespēj pilnvērtīgi finansēt veselības aprūpes pakalpojumus pat nepieciešamajā neatliekamās palīdzības līmenī, valsts nedrīkst tērēt budžeta līdzekļus neskaidriem pirkumiem, ko saskaņā ar Anotācijā minēto, izmantos kā ārpustarifu piešķīrumu publiskā sektora kapitālsabiedrībai, kas sniedz arī tādus veselības aprūpes pakalpojumus, uz kuriem nav attiecināmi Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta nosacījumi.
Pamatojums
1. 2025.gada valsts budžetā ir izteikts līdzekļu trūkums vairākās nozarēs. Veselības aprūpes nozarē līdzekļu trūkums ir īpaši izteikts, kā rezultātā:
1) valsts jau šobrīd nenodrošina veselības aprūpes pieejamību nepieciešamajā apjomā (pakalpojumu sniedzējiem ir noteiktas kvotas, tostarp arī uz neatliekamiem veselības aprūpes pakalpojumiem attiecināmiem pakalpojumiem);
2) nenodrošina valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumā un valsts obligātās veselības apdrošināšanā ietilpstošos veselības aprūpes pakalpojumu tarifus nepieciešamajā līmenī, publiskā sektora pakalpojumu sniedzējiem piešķirot godīgu konkurenci kropļojošus ārpustarifu maksājumus;
3) valsts nespēj norēķināties par neatliekamās palīdzības ietvaros sniegtiem pakalpojumiem (saskaņā ar Latvijas Slimnīcu biedrības sniegto informāciju, Nacionālais veselības dienests nav samaksājis vairāk nekā 11 miljonus euro par neatliekamās palīdzības ietvaros jau sniegtiem pakalpojumiem) u.c.
2. Attiecībā uz 2025. gada budžetu situācija nav labāka. Līdzekļu trūkuma dēļ ne tikvien nav piešķirts papildus finansējums, bet – gluži pretēji – atsevišķās pozīcijās tas pat tiek samazināts. Tā, piemēram, pat neraugoties uz Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas lūgumu valdībai nesamazināt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta finansējumu pret iepriekš plānoto, tas tomēr ir samazināts par 1,6 miljoniem euro, tādā veidā paaugstinot risku vienā no visjūtīgākajām veselības aprūpes pakalpojumu jomām.
3. Anotācijā minēts, ka Projekts tiek virzīts pamatojoties uz Ministru kabineta konceptuālu lēmumu, kas ir pieņemts 2021. gada 6 jūlija sēdē, tas ir – pirms 2022.gada 24.februāra, kad bija pavisam cita ģeopolitiskā situācija. Ņemot vērā Covid-19 un enerģētikas krīzes laikā strauji pieaugušo ārējā parāda apjomu un tā apkalpošanas izdevumu pieaugumu, kā arī ekonomikas stagnāciju, ir apturēta virkne iepriekš ieplānotu programmu, lai visus iespējamos resursus novirzītu drošības stiprināšanai.
Apstākļos, kad valsts budžets ir ar divu miljardu deficītu un balansē uz pieļaujamās deficīta robežas, kā arī apstākļos, kad valsts nespēj pilnvērtīgi finansēt veselības aprūpes pakalpojumus pat nepieciešamajā neatliekamās palīdzības līmenī, valsts nedrīkst tērēt budžeta līdzekļus neskaidriem pirkumiem, ko saskaņā ar Anotācijā minēto, izmantos kā ārpustarifu piešķīrumu publiskā sektora kapitālsabiedrībai, kas sniedz arī tādus veselības aprūpes pakalpojumus, uz kuriem nav attiecināmi Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta nosacījumi.
Piedāvātā redakcija
-