Projekta ID
25-TA-1838Atzinuma sniedzējs
Latvijas Universitāte
Atzinums iesniegts
19.03.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Latvijas Universitāte (turpmāk – LU), izvērtējot Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) izstrādāto likumprojektu Grozījumi Augstskolu likumā (25-TA-1838 ), (turpmāk – Likumprojekts), kopumā atbalsta IZM sagatavoto augstākās izglītības institucionālās finansēšanas modeli, bet izsaka iebildumu pret administratīvo slogu palielinošu, dublējošu procesu ieviešanu Likumprojekta 3.pantā.
Ņemot vērā, ka Augstskolu likumā nostiprinātais pārvaldības modelis jau nosaka:
- ne mazāk kā 20 procentus studējošo pārstāvību senātā,
- senāta kompetenci sniegt atzinumu un izteikt priekšlikumus par augstskolas budžetu,
- budžeta nesaskaņošanas gadījumā tiesības budžeta apstiprināšanu atlikt uz 1 mēnesi, jautājuma risināšanai izveidojot atsevišķu komisiju,
Secināms, ka Likumprojekta 3.pantā noteiktā valsts augstskolas padomes kompetence noteikt studiju vietu skaitu un studiju vietas finansēšanas principus rezultējas augstskolas budžeta projektā, par kuru atzinumu sniedz augstskolas senāts iepriekšminētajā sastāvā un kārtībā. Līdz ar to, par vienu un to pašu jautājumu nav pieļaujama vairākkārtēja saskaņošanas procedūra ar vienu un to pašu subjektu (ne bis in idem).
Bet neņemot vērā iepriekšminēto, - Augstskolu likumā noteiktās studējošo pārsāvības tiesības, senāta kompetenci un budžeta apstiprināšanas procesu, Likumprojekts veido īpaši smagnēju lēmumu pieņemšanas procesu, - negatīva studējošo pašpārvaldes atzinuma gadījumā paredzot padomei izveidot saskaņošanas komisiju, kuras lēmumu apstiprina padome ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu.
Dublējoši procesi valsts augstskolas budžeta plānošanā un pieņemšanā ir neefektīvas pārvaldības pazīme, kas rada Augstskolu likumā noteikto uzdevumu savlaicīgas izpildes risku.
Ņemot vērā, ka Augstskolu likumā nostiprinātais pārvaldības modelis jau nosaka:
- ne mazāk kā 20 procentus studējošo pārstāvību senātā,
- senāta kompetenci sniegt atzinumu un izteikt priekšlikumus par augstskolas budžetu,
- budžeta nesaskaņošanas gadījumā tiesības budžeta apstiprināšanu atlikt uz 1 mēnesi, jautājuma risināšanai izveidojot atsevišķu komisiju,
Secināms, ka Likumprojekta 3.pantā noteiktā valsts augstskolas padomes kompetence noteikt studiju vietu skaitu un studiju vietas finansēšanas principus rezultējas augstskolas budžeta projektā, par kuru atzinumu sniedz augstskolas senāts iepriekšminētajā sastāvā un kārtībā. Līdz ar to, par vienu un to pašu jautājumu nav pieļaujama vairākkārtēja saskaņošanas procedūra ar vienu un to pašu subjektu (ne bis in idem).
Bet neņemot vērā iepriekšminēto, - Augstskolu likumā noteiktās studējošo pārsāvības tiesības, senāta kompetenci un budžeta apstiprināšanas procesu, Likumprojekts veido īpaši smagnēju lēmumu pieņemšanas procesu, - negatīva studējošo pašpārvaldes atzinuma gadījumā paredzot padomei izveidot saskaņošanas komisiju, kuras lēmumu apstiprina padome ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu.
Dublējoši procesi valsts augstskolas budžeta plānošanā un pieņemšanā ir neefektīvas pārvaldības pazīme, kas rada Augstskolu likumā noteikto uzdevumu savlaicīgas izpildes risku.
Piedāvātā redakcija
Nodrošinot augstākās izglītības reformas ietvaros nostiprinātā augstskolu pārvaldības modeļa un institucionālās finansēšanas modeļa efektīvu korelāciju, LU izsaka priekšlikumu izteikt Likumprojekta 3.pantā noteikto 52.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"52. pants. Studiju vietu skaita noteikšana, studiju maksa un stipendijas
(1) Valsts augstskolas padome pēc rektora priekšlikuma un augstskolas senāta atzinuma nosaka studiju vietu skaitu un studiju vietas finansēšanas principus no valsts budžeta, augstskolas budžeta un privātpersonu līdzekļiem. Studiju vietu skaitu privātpersonu dibinātajā augstskolā nosaka tās dibinātājs.”
"52. pants. Studiju vietu skaita noteikšana, studiju maksa un stipendijas
(1) Valsts augstskolas padome pēc rektora priekšlikuma un augstskolas senāta atzinuma nosaka studiju vietu skaitu un studiju vietas finansēšanas principus no valsts budžeta, augstskolas budžeta un privātpersonu līdzekļiem. Studiju vietu skaitu privātpersonu dibinātajā augstskolā nosaka tās dibinātājs.”
