Atzinums

3.nodaļa 3.3. "Valsts attīstības plānošanas un valsts budžeta vadības  sistēmu mijiedarbības nodrošināšana": 
“Sākot ar 2025. gadu (par 2024. gada izpildi), ministrijas sniegs informāciju likumdevējam (Saeimas komisijām) par rezultātiem, kas sasniegti, izlietojot piešķirto finansējumu (atskaitīšanās  jeb “accountability”). Šajās procesā jāizceļ pozitīvie rezultātu sasniegšanas piemēri un prakses, kā arī jāvērtē programmu ar mazāku sniegumu (under-performed) turpināšanas lietderību.”

Lūdzam definēt kritērijus “programmām ar mazāku sniegumu”, jo informatīvā ziņojuma kontekstā tas nav saprotams.

-

2.nodaļa 2.1. “Uz rezultātu vērstā budžeta veidošanas koncepts”:
Uz rezultātu vērsta budžeta mērķi ir [ ]:
- noteikt ministriju atbildību par sasniedzamajiem rezultātiem, efektīvu politiku realizāciju un izmaksu efektivitāti”.

Lūdzam sniegt plašāku skaidrojumu šim mērķim, ņemot vērā, ka jau šobrīd jebkura ministrija ir atbildīga par sasniegtajiem rezultātiem un efektīvu politiku un izmaksām.
Papildus vēršam uzmanību, ka ministrijām ir ierobežoti resursi un ierobežoto resursu gadījumā tie tiek izlietoti pēc iespējas efektīvāk, mērķētāk.
 

-

Tā kā galvenais uzstādījums ir neveidot papildu finansējuma pieprasījumu, to interpretējot kā sliktu pārvaldību un neefektīvu plānošanu un resursu izlietojumu, lūdzam skaidrot, kā Finanšu ministrija esošajā sistēmā un jaunajā pieejā interpretēs un novērsīs situācijas, kad papildu finansējums tiek pieprasīts cenu pieauguma segšanai un inflācijas ietekmes novēršanai komunālo maksājumu segšanai, atalgojumu palielināšanai atbilstoši valdības lēmumiem, Satversmes tiesas spriedumu izpildei un tādu reformu īstenošanai, kas ir norādītas kā priekšnosacījumi ārvalstu finansējuma piešķiršanai u.tml.
 

-

Lūdzam skaidrot, kas informatīvā ziņojuma kontekstā (piem., 9.lpp) ir domāts ar FM stratēģiju, ņemot vērā, LM rīcībā nav informācijas, ka šajā jomā būtu izstrādātas un apstiprinātas kādas Finanšu ministrijas pamatnostādnes, kas tekstā tiek aizstātas ar jēdzienu “stratēģija”.

-

Lūdzam skaidrot, kā Finanšu ministrijas skatījumā par attīstības plānošanu, kurā ir saredzēts tikai 4 gadu plānošanas periods, iekļaujas ilgtermiņa globālie politikas mērķi, Eiropas Savienības un starptautiskās prioritātes un nosacījumi dalībvalstīm par ilgtermiņa attīstības dokumentu izstrādi.
 

-

Tā kā diskusijas par attīstības plānošanas sistēmas izmaiņām vēl nav pat uzsāktas un nav panāktas nekādas vienošanās par turpmāko skatījumu, lūdzam ievērot konsekvenci un izslēgt no informatīvā ziņojuma tekstu par Finanšu ministrijas skatījumu attiecībā uz plānošanas struktūru, periodu u.tml. Tā kā esošā attīstības plānošanas sistēma ir noteikta normatīvajos aktos, lūdzam izmantot tajos noteiktos jēdzienus un attīstības plānošanas dokumentu klasifikāciju atbilstoši skaidrojumam par saturisko tvērumu, nejaucot jēdziena “stratēģija” lietojumu un neradot apjukumu par dokumentu būtību (piemēram, 1.1.attēls, 3.1.attēls un skaidrojošie teksti).
 

-

Lūdzam skaidrot, kādēļ Finanšu ministrijas skatījumā nākotnē ir nepieciešami attīstības plānošanas dokumenti, ja to mērķis ir nevis sniegt attīstības vīziju, bet pakārtoties esošajam finansējumam un aprakstīt, kādus pasākumus īsteno ar pieejamajiem finanšu resursiem. Šo uzdevumu veiksmīgi risina spēkā esošie likumi un Ministru kabineta noteikumi, atsevišķos gadījumos izmaiņas un nepieciešamo attīstību analizējot konceptuālajos ziņojumos.
 

-

Informatīvā ziņojuma uztveramību būtiski traucē tas, ka nav viennozīmīgi saprotami šādi aspekti:
1) ļoti liela informācijas daļa, kas ir iekļauta informatīvajā ziņojumā, ir tulkots materiāls no dažādiem OECD un ekspertu ziņojumiem, ne vienmēr sniedzot atsauces uz visu tulkoto teksta daļu. Pārtulkotā informācija nav nodalīta/ nodalāma no pašas Finanšu ministrijas apsvērumiem un apgalvojumiem, tādēļ nav skaidrs, cik lielā mērā un kas tieši ir vai būs attiecināms uz turpmāko budžeta plānošanas procesu un pieejas maiņu, bet kas - teorētiski apgalvojumi, citu valstu labā prakse vai ārvalstu ekspertu atziņas;
2) pašreizējā redakcija nerada skaidrību, par ko jau ir pieņemti lēmumi, par ko būs jādiskutē, kas ir vēlamais (teorētiskais) stāvoklis, ko plāno attīstīt. Turklāt virknē situāciju tiek izteikti apgalvojumi jau pieņemtu lēmumu formātā par jautājumiem, par kuriem vēl pat nav uzsākta diskusija (piemēram, attīstības plānošanas sistēmas izmaiņas);
3) tiek pamatota un analizēta atsevišķu darbību lietderība, pievienotā vērtība un ieguvumi, lai gan par to izpildi jau ir pieņemti lēmumi vai apstiprināti attiecīgie normatīvie akti un nav saprotama atkārtotas skaidrošanas un pierādīšanas nepieciešamība.
Lūdzam novērst iepriekšminētās nepilnības, līdztekus apsverot iespēju pārtulkotos materiālus, teorētiskos skaidrojumus, citu valstu pieredzes aprakstus u.tml. pievienot šī informatīvā ziņojuma pielikumos, lai saturiski nodalītu un radītu skaidrību par tiem aspektiem, kas tiešā veidā ir saistīti ar ziņojuma tēmu un pamatoto turpmākos soļus un uzdevumus šajā procesā.
 

-

3.nodaļa 3.3. "Valsts attīstības plānošanas un valsts budžeta vadības  sistēmu mijiedarbības nodrošināšana": 

“Savukārt, politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēma nodrošina iespēju izmērīt mērķu sasniegšanas pakāpi un, ja nepieciešams, koriģēt rīcību, palielinot vai samazinot kārtējā gada izdevumus vai veicot citus ieguldījumus. Lai sasniegtu lielāku budžeta izdevumu efektivitāti fundamentāli svarīgi ir izmantot budžeta izdevumu sasaisti ar politikas mērķiem un tās rezultātiem kā instrumentu, zemākajā līmenī nekā budžeta programmas un apakšprogrammas, kas palīdzētu rast atbildes uz jautājumiem.”

Politiku mērķus nereti ietekmē vairāku nozaru ministriju kompetencē veidotās politikas un īstenotie pasākumi. Piemēram, demogrāfijas jautājums ietilpst visu nozaru ministriju kompetencē lielākā vai mazākā pakāpē. Attiecīgi, definējot visaptverošus mērķus un no tiem izrietošos politikas pasākumus un rezultatīvos rādītājus, tos jādefinē katrai atbildīgajai nozaru ministrijai, ņemot vērā starpsektoriālo un starpnozaru ietekmi un sadarbību. Pretējā gadījumā šādus mērķus definēt nav iespējams, jo tikai vienas vai dažu ministrijas ietvaros īstenotie pasākumi nevar ietekmēt šādu makro ietekmes mērķu sasniegšanu.

No ziņojumā sniegtās informācijas nav saprotams, vai gadījumos, ja definētie rezultatīvie rādītāji netiek sasniegti – un tas nav atbildīgās nozaru ministrijas īstenotās politikas rezultāts, bet gan citu faktoru ietekme, piemēram, politisko prioritāšu maiņas dēļ (kā piemēru var minēt 2025.gada budžeta veidošanas procesu, kad aizsardzības prioritāte prevalēja, tādējādi vairāku citu būtisku pasākumu īstenošanai finansējums netika piešķirts, kas nenoliedzami ietekmēs gan rezultatīvo rādītāju, gan definēto mērķu sasniegšanu) vai arī citi globāli situācijas attīstības notikumi, kas ietekmē plānotās politikas un to snieguma rādītājus (piemēram, Krievijas karadarbības Ukrainā, Covid radītās izmaiņas) – vai tiks pārskatīts nozarei pieejamais finansējums, to samazinot? Proti, kādas darbības plānotas snieguma rādītāju nesasniegšanas rezultātā?

Vienlaikus jāņem vērā, ka ir virkne rādītāju, kuri ir pieejami ar vienu vai pat divu gadu nobīdi, kas attiecīgi neatspoguļo iepriekšējā budžeta gada izpildes progresu. Nereti pat administratīvie dati ir pieejami tikai budžeta plānošanas gadam sekojošā gada 2. vai 3.ceturksnī, bet informāciju par budžeta izpildi jāgatavo jau 1.ceturksnī. Tādējādi uz datiem pamatota budžeta izpildes analīze nav pilnīga aktuālo datu trūkuma dēļ.
 

-

3.nodaļa 3.1."Stratēģiskā nozaru vadīšanas un uz sniegumu orientētas budžeta veidošanas mijiedarbība":

“Virzoties uz valsts stratēģisko mērķu sasniegšanu un ievērojot budžeta plānošanas izmaiņu virzienu, budžeta resoriem būtu jārēķinās ar to rīcībā esošo budžetu, attiecīgi līdzekļi jaunām prioritātēm primāri ir jārod, pārskatot esošos budžeta izdevumus un politikas, palielinot produktivitāti, efektivizējot pieejamo resursu izmantošanu un atsakoties no zemākas prioritātes aktivitātēm, nevis pieprasot papildu finansējumu.”

Virzoties uz šādu pieeju, pirmsšķietami ir nojaušams, ka attīstība kopumā tiks bremzēta, jo, turpmāk plānojot politiku atbilstoši pieejamajam finansējumam, tas nozīmē, ka nozarē plānotie mērķi, politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji būs jāpārskata konceptuāli, būtiski mazinot to tvērumu un ambīcijas. Šobrīd nav skaidrs, kā šis process korelē ar ES virzīto politiku un Latvijai noteiktajām rekomendācijām dažādās jomās, jo īpaši ņemot vērā Latvijas būtiski sliktākos rādītājus dažādās jomās, salīdzinot ar ES-27. Piemēram, Latvijai ir viens no zemākajiem sociālās aizsardzības izdevumiem no IKP. Attiecīgi šī rādītāju uzlabošanos var panākt tikai ar finansējuma palielinājumu sociālajai aizsardzībai, kas šobrīd ir pretrunā ar šī ziņojuma konceptu.
 

-

1.nodaļa 1.2. "Uz rezultātu vērstā budžeta veidošanas koncepts":
“Sākot ar 2025. gada valsts budžeta likumu, ministrijām valsts budžeta likumprojekta paskaidrojumos ir pienākums ietvert tādas sasniedzamo politikas rezultatīvo rādītāju plānotās vērtības, kuras ir paredzēts sasniegt ar valsts budžeta likumā piešķirto finansējumu (līdz šim ministrijas norādīja tādas vērtības, kas bija apstiprinātas to attīstības plānošanas dokumentos, un bieži vien neatbilda faktiskajai finansējuma pieejamībai).”

 

2025.gada valsts budžeta likumprojekta paskaidrojumos sasniedzamo politikas rezultatīvo rādītāju plānotās vērtības tika definētas atbilstoši attīstības plānošanas dokumentos noteiktajam un tādējādi tās nav sasniedzamas ar valsts budžeta likumā piešķirto finansējumu. Attiecīgi lūdzam šo teikumu precizēt, paredzot šī nosacījuma ieviešanu turpmākajos gados.
 

Lūdzam informatīvo ziņojumu papildināt ar “nulles budžeta” principa definīciju, ņemot vērā, ka interpretācijas par šo terminu var atšķirties.
 

-