Atzinums

Noteikumu (grozījumu) projekta anotācijas 1.3.apakšpunkta sadaļā "Risinājuma apraksts" iekļauts skaidrojums, ka "noteikumu (grozījumu) projekta 36.1.apakšpunktā nosacītās cenas noteikšanas izmaksas ietver gan vērtētāja izmaksas, gan kapitālsabiedrības darbinieku izmaksas (komisijas darbs), kas veidojas, lai noteiktu nosacīto cenu". Ievērojot to, ka komisijā, piemēram, organizējot maināmo nekustamo īpašumu novērtēšanu, var būt ministrijas, citas publiskas iestādes, aģentūras vai valsts kapitālsabiedrības nodarbinātie, precizēt anotācijā iekļauto skaidrojumu par nosacītās cenas izmaksu noteikšanu. Vienlaikus ierosinām izvērtēt iespēju papildināt anotācijā skaidrojumu par valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas izdevumu noteikšanu ar aprēķina piemēru.

-

Ievērojot noteikumu (grozījumu) projekta anotācijas 1.3.apakšpunkta sadaļā "Problēmas apraksts" iekļauto informāciju par likuma "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" 55.panta regulējumu un nepieciešamību rast attiecīgu ilgtermiņa risinājumu, ierosinām papildināt noteikumu (grozījumu) projekta anotāciju ar skaidrojumu par iespēju atsevišķos gadījumos valsts budžeta likumā paredzēt izņēmumu no vispārējās kārtības par atsavināšanas rezultātā iegūto līdzekļu izlietojumu.

-

Projekts paredz svītrot no Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumiem Nr. 109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” kārtību, kādā ministrs dod atļauju atsavināt no Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta PHARE programmas finansēto projektu īstenošanas gaitā vai rezultātā iegūto nekustamo īpašumu vai kustamo mantu projekta gala saņēmējam, kas nav publiskas personas vai tās iestādes pakļautībā vai pārraudzībā esoša institūcija.
No projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izriet, ka attiecīgās normas ir zaudējušas savu aktualitāti, ievērojot to, ka PHARE/Pārejas programmas īstenošana Latvijā ir noslēgusies un Eiropas Savienības finanšu instrumentu PHARE programmas un Pārejas programmas likums ir zaudējis spēku 2022.gada 4.maijā.
Vēršama uzmanība, ka regulējums par to, ka ministrs dod atļauju atsavināt no Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta PHARE programmas finansēto projektu īstenošanas gaitā vai rezultātā iegūto nekustamo īpašumu vai kustamo mantu projekta gala saņēmējam, kas nav publiskas personas vai tās iestādes pakļautībā vai pārraudzībā esoša institūcija, kā arī deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā ministrs minēto atļauju dod, ir ietverts Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. panta pirmajā daļā un 6. panta pirmajā daļā. 2023. gada 12. oktobrī Saeimā pieņemtajos un 2023. gada 26. oktobrī izsludinātajos grozījumos Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā grozījumi šā likuma 5. panta pirmajā daļā un 6. panta pirmajā daļā, izslēdzot no likuma attiecīgo regulējumu, nav ietverti. Līdz ar to, paužam viedokli, ka attiecīgās Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumu Nr. 109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” normas var tikt svītrotas tikai pēc atbilstošu grozījumu izdarīšanas Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. panta pirmajā daļā un 6. panta pirmajā daļā. Ievērojot minēto, precizēt projektu.   
 

-

Ņemot vērā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nosaukuma maiņu uz Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, ierosinām attiecīgi precizēt projektu.

-

Vēršama uzmanība, ka Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā netiek lietots termins "valsts dzīvā kustamā manta", bet tiek lietots termins "valsts kustamā manta - dzīvnieks". Ievērojot minēto, tiesiskās noteiktības labad nepieciešams saskaņot Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumos Nr. 109 “Kārtībā, kādā atsavināma publiskas personas manta” lietoto terminoloģiju ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā lietoto terminoloģiju.
 

“18.6. valsts kustamo mantu - dzīvnieku, ja tā veselības stāvokļa, fizisko vai psihisko īpašību dēļ ir atzīta par nederīgu attiecīgās iestādes uzdevumu veikšanai.”.
 

Vēršama uzmanība, ka Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā netiek lietots termins "valsts dzīvā kustamā manta", bet tiek lietots termins "valsts kustamā manta - dzīvnieks". Ievērojot minēto, tiesiskās noteiktības labad nepieciešams saskaņot Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumos Nr. 109 “Kārtībā, kādā atsavināma publiskas personas manta” lietoto terminoloģiju ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā lietoto terminoloģiju.

 

20. Ministrija, tās padotībā esoša iestāde, kapitālsabiedrība vai iestāde patstāvīgi noskaidro attiecīgās ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu, kā arī citu valsts iestāžu, kapitālsabiedrību un atvasinātu publisku personu vai to iestāžu, sabiedriskā labuma organizāciju un sociālo uzņēmumu vajadzību pēc tās valdījumā vai turējumā esošās tai nevajadzīgās valsts kustamās mantas (tai skaitā valsts kustamās mantas - dzīvnieka) un bez maksas publicē sabiedrības tīmekļvietnē informāciju par nevajadzīgo valsts kustamo mantu, norādot tās apjomu, bilances vērtību, tehnisko stāvokli un tehnisko aprakstu atkarībā no mantas veida. Ja ministrijai, tās padotībā esošai iestādei vai kapitālsabiedrībai nevajadzīgo valsts kustamo mantu paredzēts nodot attiecīgajai ministrijai vai citai tās padotībā esošai iestādei, minēto informāciju var nepublicēt.";

Vēršama uzmanība, ka Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā netiek lietots termins "valsts dzīvā kustamā manta", bet tiek lietots termins "valsts kustamā manta - dzīvnieks". Ievērojot minēto, tiesiskās noteiktības labad nepieciešams saskaņot Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumos Nr. 109 “Kārtībā, kādā atsavināma publiskas personas manta” lietoto terminoloģiju ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā lietoto terminoloģiju.
 

21. Valsts iestādes, atvasinātas publiskas personas, to iestādes, sabiedriskā labuma organizācijas un sociālie uzņēmumi, kuriem attiecīgā valsts kustamā manta ir nepieciešama, divu nedēļu laikā pēc informācijas par nevajadzīgo valsts kustamo mantu publicēšanas sabiedrības tīmekļvietnē, bet attiecībā uz valsts kustamo mantu - dzīvnieku – piecu darbdienu laikā piesakās uz ministrijai, tās padotības iestādei, kapitālsabiedrībai vai iestādei nevajadzīgo valsts kustamo mantu, izdarot attiecīgu atzīmi sabiedrības tīmekļvietnē. Sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums par to papildus rakstiski informē ministriju, tās padotībā esošo iestādi, kapitālsabiedrību vai iestādi, kura sabiedrības tīmekļvietnē publicējusi attiecīgo informāciju.

2024. gada 24. aprīlī spēkā stājās grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, nosakot valsts kustamās mantas – dzīvnieka atsavināšanas nosacījumus, proti, paredzot amatpersonas (darbinieka), kura minēto dzīvnieku izmanto, pildot amata (darba) pienākumus, pirmpirkuma tiesības.
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta 3.¹ daļa noteic, ka gadījumā, ja amatpersona, kura dzīvnieku izmanto, pildot amata (darba) pienākumus, pāriet dienestā (darbā) uz citu valsts iestādi, bet tai attiecīgais dzīvnieks nav nepieciešams, minēto dzīvnieku var piedāvāt amatpersonai, kura to izmantoja, pildot amata (darba) pienākumus, un nepiedāvāt citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Savukārt Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 37. panta 4.¹ daļā ir noteikts termiņš, kādā amatpersonai, kura dzīvnieku izmanto, pildot amata (darba) pienākumus, saņemot atsavināšanas paziņojumu, jāpiesakās uz minēto dzīvnieku. Tāpat Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, apzīmējot valsts īpašumā esošu dzīvnieku, tiek lietots termins "valsts kustamā manta - dzīvnieks".
Ievērojot minēto, tiesiskās noteiktības labad Ministru kabineta 2011. gada 3. februāra noteikumos Nr. 109 “Kārtība, kādā atsavināma valsts manta” ir izdarāmi grozījumi, lai salāgotu tajā ietverto regulējumu ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma regulējumu.
 

25. Ja persona, kura pilda dienesta pienākumus, izmantojot valsts kustamo mantu - dzīvnieku, pāriet dienestā uz citu valsts iestādi tādā amatā, kurā tā pilda dienesta pienākumus, izmantojot šo dzīvnieku, ministrija, tās padotībā esoša iestāde, kapitālsabiedrība vai iestāde šajā gadījumā tai nevajadzīgo dzīvnieku piedāvā tai valsts iestādei, uz kuru dienestā pāriet attiecīgā persona, nosūtot attiecīgajai valsts iestādei rakstisku informāciju par ministrijai, tās padotībā esošai iestādei, kapitālsabiedrībai vai iestādei nevajadzīgo valsts kustamo mantu – dzīvnieku.

2024. gada 24. aprīlī spēkā stājās grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, nosakot valsts kustamās mantas – dzīvnieka atsavināšanas nosacījumus, proti, paredzot amatpersonas (darbinieka), kura minēto dzīvnieku izmanto, pildot amata (darba) pienākumus, pirmpirkuma tiesības.
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta 3.¹ daļa noteic, ka gadījumā, ja amatpersona, kura dzīvnieku izmanto, pildot amata (darba) pienākumus, pāriet dienestā (darbā) uz citu valsts iestādi, bet tai attiecīgais dzīvnieks nav nepieciešams, minēto dzīvnieku var piedāvāt amatpersonai, kura to izmantoja, pildot amata (darba) pienākumus, un nepiedāvāt citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Savukārt Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 37. panta 4.¹ daļā ir noteikts termiņš, kādā amatpersonai, kura dzīvnieku izmanto, pildot amata (darba) pienākumus, saņemot atsavināšanas paziņojumu, jāpiesakās uz minēto dzīvnieku. Tāpat Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, apzīmējot valsts īpašumā esošu dzīvnieku, tiek lietots termins "valsts kustamā manta - dzīvnieks".
Ievērojot minēto, tiesiskās noteiktības labad Ministru kabineta 2011. gada 3. februāra noteikumos Nr. 109 “Kārtība, kādā atsavināma valsts manta” ir izdarāmi grozījumi, lai salāgotu tajā ietverto regulējumu ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma regulējumu.
 

26. Ja šo noteikumu 25.punktā minētā valsts iestāde piecu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas par ministrijai, tās padotībā esošai iestādei,  kapitālsabiedrībai vai iestādei nevajadzīgu valsts kustamo mantu - dzīvnieku nepiesakās uz to, ministrijai, tās padotībā esošajai iestādei, kapitālsabiedrībai vai iestādei nevajadzīgo dzīvnieku var piedāvāt likuma 4. panta 3.¹ daļā minētajai amatpersonai. Ja minētā amatpersona likuma 37. panta 4.¹ daļā noteiktajā termiņā nepiesakās uz attiecīgo dzīvnieku,  ministrijai, tās padotībā esošajai iestādei, kapitālsabiedrībai vai iestādei nevajadzīgo dzīvnieku atsavina šo noteikumu 21. un 23.punktā noteiktajā kārtībā.