Projekta ID
25-TA-2757Atzinuma sniedzējs
"Latvijas Slimnīcu biedrība"
Atzinums iesniegts
25.11.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu (grozījumu) projekts
Iebildums
Iebilstam pret normā paredzēto sankcijas apmēru, kas paredz koeficienta 0,9 piemērošanu visam attiecīgajā mēnesī sniegto sekundārās veselības aprūpes pakalpojumu apjomam, ja ārstniecības iestāde nenodrošina noteiktās prasības.
Iebildumu pamatojam ar samērīguma principa pārkāpumu: sankcijai jābūt proporcionālai pārkāpuma smagumam un sekām. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumā ir iekļauta tēze, ka tiesiskas valsts un tiesību normu saprātīgas piemērošanas princips prasa, lai uzliktais sods būtu samērīgs. 10% finansējuma samazinājums par visiem sniegtajiem mēneša pakalpojumiem, neatkarīgi no pārkāpuma apjoma, ir nesamērīgs un tas var apdraudēt ārstniecības iestādei noteiktā uzdevuma – nodrošināt pieejamu un nepārtrauktu veselības aprūpi izpildi. Nesamērīga sankcija var apdraudēt pakalpojumu nepārtrauktību un pacientu tiesības.
Iebildumu pamatojam ar samērīguma principa pārkāpumu: sankcijai jābūt proporcionālai pārkāpuma smagumam un sekām. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumā ir iekļauta tēze, ka tiesiskas valsts un tiesību normu saprātīgas piemērošanas princips prasa, lai uzliktais sods būtu samērīgs. 10% finansējuma samazinājums par visiem sniegtajiem mēneša pakalpojumiem, neatkarīgi no pārkāpuma apjoma, ir nesamērīgs un tas var apdraudēt ārstniecības iestādei noteiktā uzdevuma – nodrošināt pieejamu un nepārtrauktu veselības aprūpi izpildi. Nesamērīga sankcija var apdraudēt pakalpojumu nepārtrauktību un pacientu tiesības.
Piedāvātā redakcija
Lūdzam pārskatīt sankcijas piemērošanas kārtību un paredzēt:
sankciju attiecināšanu tikai uz tiem pakalpojumiem, kuros konstatēts pārkāpums;
diferencētu sankciju apmēru atbilstoši pārkāpuma smagumam un ietekmei uz pacientu tiesībām;
pakāpenisku sankciju sistēmu, kas ļautu ārstniecības iestādei novērst pārkāpumu, neapdraudot pakalpojumu nepārtrauktību.
sankciju attiecināšanu tikai uz tiem pakalpojumiem, kuros konstatēts pārkāpums;
diferencētu sankciju apmēru atbilstoši pārkāpuma smagumam un ietekmei uz pacientu tiesībām;
pakāpenisku sankciju sistēmu, kas ļautu ārstniecības iestādei novērst pārkāpumu, neapdraudot pakalpojumu nepārtrauktību.
2.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Atbilstoši Nacionālā veselības dienesta mājas lapā publicētai informācijai ar diagnozēm saistīto grupu (DRG) sistēma ir starptautiski atzīts instruments veselības aprūpes sistēmas sakārtošanā, kas nodrošina vienotu izpratni par veselības aprūpes pakalpojumu gan veselības aprūpes speciālistiem, gan finanšu speciālistiem. DRG sistēma tiek izmantota veselības aprūpes pakalpojumu uzskaitei, apmaksai un analīzei par pacientiem sniegtajiem valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem slimnīcas stacionārā. DRG sistēmas ieviešanas mērķis ir paaugstināt ārstēšanas izmaksu efektivitāti par sniegto pakalpojumu, kā arī veikt sniegto pakalpojumu apmaksu, ņemot vērā pacientu veselības stāvokļa sarežģītību.
Ņemot vērā minēto, neatbalstām grozījumos ietverto aprēķināšanas metodi, kas paredz visām ārstniecības iestādēm izmantot III līmeņa stacionāru gultasdienas tarifu, aprēķinot DRG pakalpojumu gultasdienas tarifu. Savukārt VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” un SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” DRG pakalpojumu gultasdienas tarifu nosaka 94% apmērā, bet VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” 100% no šīm slimnīcām (nevis III līmeņa) noteiktā gultasdienas tarifa. Plānotās izmaiņas radīs situāciju, kad par viena pacienta (ar vienu un to pašu diagnozi) ārstēšanu universitātes slimnīcās Nacionālais veselības dienests maksās par 36% vairāk kā citās slimnīcās (BKUS gadījumā par 155% vairāk).
Tāpat minētās izmaiņas ir pretrunā Veselības ministrijas politikai par vienlīdzīgām iespējām pacientiem saņemt kvalitatīvus un drošus stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus, ārstējoties jebkurā ārstniecības iestādē Latvijā.
Iebildumu pamatojam ar šādiem apsvērumiem:
samērīguma principa pārkāpums: šāda aprēķina metode rada nesamērīgu finansējuma sadalījumu, palielinot resursus atsevišķām universitātes slimnīcām uz reģionālo slimnīcu rēķina pie vienlīdzīga sniegtā pakalpojuma apjoma un sarežģītības. Tādejādi pārkāpjot Satversmes 91. pantā paredzēto tiesisko vienlīdzību: normai jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret visām ārstniecības iestādēm, nevis radīt diskriminējošu finansējuma sadalījumu.
Reģionālās pieejamības risks: reģionālajām slimnīcām tiek apzināti radīta nelabvēlīgāka situācija, kas apdraud to finansiālo stabilitāti un spēju nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem ārpus Rīgas. Veselības aprūpes finansēšanas likuma mērķis ir nodrošināt pieejamu veselības aprūpi visā valstī. Pašreizējā aprēķina metode rada disproporciju starp galvaspilsētas un reģionu slimnīcām, kas ir pretrunā šim mērķim.
Reģionos dzīvojošo bērnu aprūpes nostādīšana finansiāli neizdevīgā situācijā salīdzinājumā ar Rīgā dzīvojošajiem bērniem. Reģionos, tāpat kā Rīgā, tiek nodrošināta bērnu veselības aprūpe stacionārā, noteikumu projekts paredz, ka par to maksās ievērojami zemāku tarifu salīdzinājumā ar līdzvērtīga gadījuma ārstēšanu Rīgā.
Ņemot vērā minēto, neatbalstām grozījumos ietverto aprēķināšanas metodi, kas paredz visām ārstniecības iestādēm izmantot III līmeņa stacionāru gultasdienas tarifu, aprēķinot DRG pakalpojumu gultasdienas tarifu. Savukārt VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” un SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” DRG pakalpojumu gultasdienas tarifu nosaka 94% apmērā, bet VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” 100% no šīm slimnīcām (nevis III līmeņa) noteiktā gultasdienas tarifa. Plānotās izmaiņas radīs situāciju, kad par viena pacienta (ar vienu un to pašu diagnozi) ārstēšanu universitātes slimnīcās Nacionālais veselības dienests maksās par 36% vairāk kā citās slimnīcās (BKUS gadījumā par 155% vairāk).
Tāpat minētās izmaiņas ir pretrunā Veselības ministrijas politikai par vienlīdzīgām iespējām pacientiem saņemt kvalitatīvus un drošus stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus, ārstējoties jebkurā ārstniecības iestādē Latvijā.
Iebildumu pamatojam ar šādiem apsvērumiem:
samērīguma principa pārkāpums: šāda aprēķina metode rada nesamērīgu finansējuma sadalījumu, palielinot resursus atsevišķām universitātes slimnīcām uz reģionālo slimnīcu rēķina pie vienlīdzīga sniegtā pakalpojuma apjoma un sarežģītības. Tādejādi pārkāpjot Satversmes 91. pantā paredzēto tiesisko vienlīdzību: normai jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret visām ārstniecības iestādēm, nevis radīt diskriminējošu finansējuma sadalījumu.
Reģionālās pieejamības risks: reģionālajām slimnīcām tiek apzināti radīta nelabvēlīgāka situācija, kas apdraud to finansiālo stabilitāti un spēju nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem ārpus Rīgas. Veselības aprūpes finansēšanas likuma mērķis ir nodrošināt pieejamu veselības aprūpi visā valstī. Pašreizējā aprēķina metode rada disproporciju starp galvaspilsētas un reģionu slimnīcām, kas ir pretrunā šim mērķim.
Reģionos dzīvojošo bērnu aprūpes nostādīšana finansiāli neizdevīgā situācijā salīdzinājumā ar Rīgā dzīvojošajiem bērniem. Reģionos, tāpat kā Rīgā, tiek nodrošināta bērnu veselības aprūpe stacionārā, noteikumu projekts paredz, ka par to maksās ievērojami zemāku tarifu salīdzinājumā ar līdzvērtīga gadījuma ārstēšanu Rīgā.
Piedāvātā redakcija
Lūdzam pārskatīt DRG tarifu aprēķināšanas metodi un paredzēt:
vienotu un caurskatāmu finansējuma modeli, kas nepalielina finansējumu atsevišķām slimnīcām uz citu ārstniecības iestāžu rēķina par vienlīdzīgu darbu;
nodalīt ārstniecības iestāžu funkciju zinātnē un izglītībā finansēšanu no veselības aprūpes finansēšanas, paredzot šīm funkcijām atsevišķus, izmērāmus rezultatīvos radītājus un nodrošinot publisku pieejamu informāciju par to sasniegšanu;
mehānismu, kas garantē slimnīcu reģionos ilgtspēju un pakalpojumu pieejamības nepārtrauktību reģionu iedzīvotajiem. Finansējuma samazinājums to apdraud.
vienotu un caurskatāmu finansējuma modeli, kas nepalielina finansējumu atsevišķām slimnīcām uz citu ārstniecības iestāžu rēķina par vienlīdzīgu darbu;
nodalīt ārstniecības iestāžu funkciju zinātnē un izglītībā finansēšanu no veselības aprūpes finansēšanas, paredzot šīm funkcijām atsevišķus, izmērāmus rezultatīvos radītājus un nodrošinot publisku pieejamu informāciju par to sasniegšanu;
mehānismu, kas garantē slimnīcu reģionos ilgtspēju un pakalpojumu pieejamības nepārtrauktību reģionu iedzīvotajiem. Finansējuma samazinājums to apdraud.
3.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Atbilstoši Veselības ministrijas sagatavotajam informatīvajam ziņojumam par slimnīcu tīklu (TA–2558), Veselības ministrija sadarbībā ar nozari piedāvā vērtēt galvenos slimnīcu kvalitātes rādītājus, no kuriem daļa jau šobrīd tiek uzskaitīta un uzraudzīta (t.sk. OECD izstrādātie veselības aprūpes kvalitātes rādītāji). Ziņojumā minēts, ka slimnīcu kvalitātes rādītāju kopums, paredz rādītājus iedalīt struktūras, procesa un rezultātu rādītājos. Plānots, ka 2026.gadā tiks noteikta slimnīcu kvalitātes rādītāju uzskaite un atbilstoši tai 2027.gadā tiks uzsākta šo rādītāju vērtēšana un nepieciešamības gadījumā precizēšana. Sākot ar 2028.gadu, kvalitātes rādītāji tiks iekļauti līgumos ar stacionārajām ārstniecības iestādēm par minimālo kvalitātes rādītāju izpildi un to sasaisti ar finansējumu. 2029.gadā plānots slimnīcu kvalitātes rādītāju izpildi ņemt vērā slimnīcu finansējuma plānošanā.
Savukārt noteikumu projekts paredz ieviest efektivitātes rādītājus un anotācijā minēts, ka nepieciešamas diskusijas ar nozares pārstāvjiem par slimnīcu efektivitātes rādītāju saturu, piemērošanas kārtību un ietekmi uz pakalpojumu sniedzējiem, kā arī vienotiem, pārdomātiem un praktiski ieviešamiem risinājumiem, kā arī plānots pārcelt efektivitātes rādītāju izpildes vērtēšanas datumu uz 2028.gada 1.janvāri.
Nepieciešams sniegt lietderības pamatojumu jauna (efektivitātes) rādītāju veida ieviešanai, ar ko plānots aizstāt noteikumos līdz šim minētos kvalitātes rādītājus, jo īpaši ņemot vērā līdz šim ieguldīto darba kvalitātes rādītāju izstrādē.
Savukārt noteikumu projekts paredz ieviest efektivitātes rādītājus un anotācijā minēts, ka nepieciešamas diskusijas ar nozares pārstāvjiem par slimnīcu efektivitātes rādītāju saturu, piemērošanas kārtību un ietekmi uz pakalpojumu sniedzējiem, kā arī vienotiem, pārdomātiem un praktiski ieviešamiem risinājumiem, kā arī plānots pārcelt efektivitātes rādītāju izpildes vērtēšanas datumu uz 2028.gada 1.janvāri.
Nepieciešams sniegt lietderības pamatojumu jauna (efektivitātes) rādītāju veida ieviešanai, ar ko plānots aizstāt noteikumos līdz šim minētos kvalitātes rādītājus, jo īpaši ņemot vērā līdz šim ieguldīto darba kvalitātes rādītāju izstrādē.
Piedāvātā redakcija
Lūdzam saskaņot Veselības ministrijas plānoto rīcību, neveidot lieku administratīvo slogu ārstniecības iestādēm ieviešot divu veidu rādītājus, un izvēlēties un ieviest vai nu kvalitātes rādītājus, vai nu efektivitātes rādītājus. Aicinām papildināt anotāciju ar lietderības apsvērumiem par efektivitātes rādītāju ieviešanu.
4.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Iebildums
Iebilstam pret normā paredzēto sankcijas apmēru, kas paredz koeficienta 0,9 piemērošanu visam attiecīgajā mēnesī sniegto sekundārās veselības aprūpes pakalpojumu apjomam, ja ārstniecības iestāde nenodrošina noteiktās prasības.
Iebildumu pamatojam ar samērīguma principa pārkāpumu: sankcijai jābūt proporcionālai pārkāpuma smagumam un sekām. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumā ir iekļauta tēze, ka tiesiskas valsts un tiesību normu saprātīgas piemērošanas princips prasa, lai uzliktais sods būtu samērīgs. 10% finansējuma samazinājums par visiem sniegtajiem mēneša pakalpojumiem, neatkarīgi no pārkāpuma apjoma, ir nesamērīgs un tas var apdraudēt ārstniecības iestādei noteiktā uzdevuma – nodrošināt pieejamu un nepārtrauktu veselības aprūpi izpildi. Nesamērīga sankcija var apdraudēt pakalpojumu nepārtrauktību un pacientu tiesības.
Iebilstam pret normā paredzēto sankcijas apmēru, kas paredz koeficienta 0,9 piemērošanu visam attiecīgajā mēnesī sniegto sekundārās veselības aprūpes pakalpojumu apjomam, ja ārstniecības iestāde nenodrošina noteiktās prasības.
Iebildumu pamatojam ar samērīguma principa pārkāpumu: sankcijai jābūt proporcionālai pārkāpuma smagumam un sekām. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumā ir iekļauta tēze, ka tiesiskas valsts un tiesību normu saprātīgas piemērošanas princips prasa, lai uzliktais sods būtu samērīgs. 10% finansējuma samazinājums par visiem sniegtajiem mēneša pakalpojumiem, neatkarīgi no pārkāpuma apjoma, ir nesamērīgs un tas var apdraudēt ārstniecības iestādei noteiktā uzdevuma – nodrošināt pieejamu un nepārtrauktu veselības aprūpi izpildi. Nesamērīga sankcija var apdraudēt pakalpojumu nepārtrauktību un pacientu tiesības.
Piedāvātā redakcija
Lūdzam pārskatīt sankcijas piemērošanas kārtību un paredzēt:
sankciju attiecināšanu tikai uz tiem pakalpojumiem, kuros konstatēts pārkāpums;
diferencētu sankciju apmēru atbilstoši pārkāpuma smagumam un ietekmei uz pacientu tiesībām;
pakāpenisku sankciju sistēmu, kas ļautu ārstniecības iestādei novērst pārkāpumu, neapdraudot pakalpojumu nepārtrauktību.
sankciju attiecināšanu tikai uz tiem pakalpojumiem, kuros konstatēts pārkāpums;
diferencētu sankciju apmēru atbilstoši pārkāpuma smagumam un ietekmei uz pacientu tiesībām;
pakāpenisku sankciju sistēmu, kas ļautu ārstniecības iestādei novērst pārkāpumu, neapdraudot pakalpojumu nepārtrauktību.
