Projekta ID
26-TA-616Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
10.07.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Ieteikumu projekts
Priekšlikums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Direktīvas (ES) 2016/343 par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā, 4. panta (Publiskas norādes par vainu) 1. punkts paredz dalībvalstu pienākumu veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka tik ilgi, kamēr nav pierādīta aizdomās turētā vai apsūdzētā vaina saskaņā ar tiesību aktiem, publisko iestāžu publiskos paziņojumos un tiesu nolēmumos, ar kuriem netiek noteikts personas vainīgums, minētā persona netiek minēta kā vainīga.
Nevainīguma prezumpcijas princips ir nostiprināts Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā, Kriminālprocesa likuma 12. panta pirmajā un otrajā daļā un 19. panta ceturtajā daļā. Konkrēti, Kriminālprocesa likuma 19. panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka tad, ja valsts amatpersona, kas nav kriminālprocesā iesaistītā persona, ar publisku paziņojumu ir izteikusies par personas vainīgumu, pārkāpjot nevainīguma prezumpciju, tiek lemts par šīs amatpersonas atbildību, un, lai novērstu pārkāpumu, par to ir publiski jāinformē. Turklāt likuma “Par policiju” 6. panta otrajā daļā ir noteikts, ka policijai ir aizliegts izpaust pirmstiesas izmeklēšanas datus bez prokurora vai izmeklētāja tiešā priekšnieka atļaujas, kā arī materiālus, kuri ir pretrunā ar nevainīguma prezumpciju. Tas pats noteikts likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 7. panta otrajā daļā attiecībā uz lietas materiālu publicēšanu medijos, proti, nav publicējami pirmstiesas izmeklēšanas materiāli bez prokurora vai izmeklētāja rakstveida atļaujas. Tiesvedības procesa atspoguļojumā nav pieļaujama tādu materiālu publicēšana, kuri pārkāpj nevainīguma prezumpciju.
Tā kā tiesību akta projekta “Ministru kabineta ētikas kodekss” mērķis ir veicināt Ministru kabineta locekļa augstus uzvedības standartus, demokrātisku pārvaldību, atbildību pret sabiedrību, tiesiskumu, kā arī iedzīvotāju uzticēšanos valsts institūcijām (ieteikumu projekta 2. punkts), aicinām iekļaut tiesību akta projektā punktu, kas paredz Ministru kabineta locekļa pienākumu ievērot nevainīguma prezumpciju un neizteikties publiski par personas vainīgumu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā.
Nevainīguma prezumpcijas princips ir nostiprināts Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā, Kriminālprocesa likuma 12. panta pirmajā un otrajā daļā un 19. panta ceturtajā daļā. Konkrēti, Kriminālprocesa likuma 19. panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka tad, ja valsts amatpersona, kas nav kriminālprocesā iesaistītā persona, ar publisku paziņojumu ir izteikusies par personas vainīgumu, pārkāpjot nevainīguma prezumpciju, tiek lemts par šīs amatpersonas atbildību, un, lai novērstu pārkāpumu, par to ir publiski jāinformē. Turklāt likuma “Par policiju” 6. panta otrajā daļā ir noteikts, ka policijai ir aizliegts izpaust pirmstiesas izmeklēšanas datus bez prokurora vai izmeklētāja tiešā priekšnieka atļaujas, kā arī materiālus, kuri ir pretrunā ar nevainīguma prezumpciju. Tas pats noteikts likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 7. panta otrajā daļā attiecībā uz lietas materiālu publicēšanu medijos, proti, nav publicējami pirmstiesas izmeklēšanas materiāli bez prokurora vai izmeklētāja rakstveida atļaujas. Tiesvedības procesa atspoguļojumā nav pieļaujama tādu materiālu publicēšana, kuri pārkāpj nevainīguma prezumpciju.
Tā kā tiesību akta projekta “Ministru kabineta ētikas kodekss” mērķis ir veicināt Ministru kabineta locekļa augstus uzvedības standartus, demokrātisku pārvaldību, atbildību pret sabiedrību, tiesiskumu, kā arī iedzīvotāju uzticēšanos valsts institūcijām (ieteikumu projekta 2. punkts), aicinām iekļaut tiesību akta projektā punktu, kas paredz Ministru kabineta locekļa pienākumu ievērot nevainīguma prezumpciju un neizteikties publiski par personas vainīgumu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Ieteikumu projekts
Priekšlikums
Aicinām apsvērt iespēju normā lietoto formulējumu "var radīt iespaidu" pārfrāzēt, piemēram, kā "objektīvi var radīt priekšstatu par nepamatotu iejaukšanos", tādējādi iekļaujot vērtēšanas kritēriju un samazinot risku, ka norma balstās tikai uz personas subjektīvu iespaidu.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Ieteikumu projekts
Priekšlikums
Lūdzam ieteikumu projektā paredzēt konkrētu pārstāvju skaitu, cik no katras institūcijas piedalās izvērtēšanas komisijā.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Ieteikumu projekts
Priekšlikums
Aicinām apsvērt, vai ieteikumu projektā nav nepieciešams paredzēt vispārīgu kārtību, kādā tiek veikta izvērtēšana.
Piedāvātā redakcija
-
