Atzinums

Projekta ID
24-TA-1680
Atzinuma sniedzējs
Ekonomikas ministrija
Atzinums iesniegts
05.08.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Papildus Ekonomikas ministrijas 02.08. atzinumā izteiktajiem iebildumiem, izsakām šādu iebildumu.
Ekonomikas ministrija nesaskaņo Klimata un enerģētikas ministrijas piedāvāto regulējumu atjaunīgās enerģijas ražošanas infrastruktūras attīstības procesa vienkāršošanai (316.pants.). Vēlamies norādīt, ka šobrīd regulējums vēja elektrostaciju būvniecībai paliek arvien sadrumstalotāks un neskaidrs. Tiesību akta projektā ietvertais priekšlikums ir skatāms kopā ar Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma regulējumu, jo abi tiesību akti paredz atviegloto procesu atjaunīgās enerģijas ražošanai nepieciešamo būvju būvniecībai. 

Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumā ir ietverts regulējums atvieglotai būvniecības kartībai, citā starpā ir paredzētas tiesības vēja elektrostaciju, kuru jauda ir vismaz 50 megavati, būvniecībai piemērot sākotnējo ietekmes izvērtējumu, izņemot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (3.panta pirmās daļas 3.punkts, 5.pants). Likuma 6.pants detalizē prasības sākotnējā izvērtējuma veikšanas kartībai un saturam, cita starpā paredz tiesības Valsts vides dienestam tehniskajos noteikumos iekļaut nosacījumus par nepieciešamām papildu darbībām līdz brīdim, kad būvprojektu iesniedz saskaņošanai, regulējums attiecas uz gadījumu, ja Valsts vides dienests pieņem lēmumu par IVN procedūras nepiemērošanu. 
Tiesību akta projektā 316.pantā ir ietverts regulējums, kas piešķir atjaunīgās elektroenerģijas plānošanai, būvniecībai un ekspluatācijai sevišķi svarīgu sabiedrības interešu statusu, norādot, ka tas kalpo sabiedrības veselībai un drošībai.  Anotācijā ir dota atsauce uz Eiropas Savienības tiesību aktiem, taču nav sniegts regulējuma pamatojums un skaidrojums par regulējuma piemērošanas aspektiem. 
1) 316.punkta regulējums redakcionāli jāprecizē, norādot, ka sevišķi svarīgu interešu objekts ir atjaunīgās enerģijas ražošanai nepieciešamo būvju būvniecība nevis atjaunīgās enerģijas būvniecība. 
2) piedāvātais regulējums paredz atviegloto kārtību tikai tādām darbībām, kurām piemēro sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu un neparedz atviegloto kārtību tādu būvju būvniecībai, kam saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu piemēro IVN procedūru. EM uzskata, ka būtu jāparedz būtiski lielāki atvieglojumi atjaunīgās elektroenerģijas ražošanai nepieciešamo būvju būvniecībai.  Pirmkārt, būtu jāizvērtē, vai Latvijā nav paredzētas stingrākas prasības attiecībā uz IVN piemērošanu atjaunīgās elektroenerģijas ražošanai salīdzinājumā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem (IVN Direktīvas 1.pielikuma un 2.pielikuma tvērums). Otrkārt, sākotnējā ietekmes izvērtējuma procedūra ir laikietilpīgs un sarežģīts process, kas ir būtisks administratīvais šķērslis, tai skaitā atjaunīgās enerģijas ražošanai nepieciešamo būvju būvniecībai. Nosakot atjaunīgās enerģijas ražošanai nepieciešamo būvju būvniecību par sevišķi svarīgu interešu objektu, mums ir tiesības piemērot lielākus izņēmumus. Piemēram, šā gada 17.jūnijā konceptuāli ir akceptēts priekšlikums regulai dabas resursu atjaunošanai (REGULATION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL on nature restoration and amending Regulation (EU) 2022/869)), kas paredz plašākas tiesības atkāpties no IVN procedūru piemērošanas vēja parku būvniecībai, ja iepriekš ir veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums. Uzskatām, ka būtu lietderīgi jau tagad pārņemt Regulā paredzēto risinājumu un būtu jārada sistēma, kuras ietvaros atjaunīgās enerģijas ražošanas veicināšanai tiek veikts SIVN, savukārt konkrētas infrastruktūras attīstībai tiek saņemti Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi. 
3) tiesību akta projekts paredz tiesības Valsts vides dienestam pieņemt lēmumu nepiemērot IVN procedūru, ja sākotnējā izvērtējuma rezultātā tiek konstatēta iespējamā būtiska ietekme uz vidi, taču neparedz kritērijus vai skaidrojumu šāda lēmuma pieņemšanai. Ņemot vērā šī brīža Valsts vides dienesta īstenotās darbības būvniecības procesa kontrolē, pastāv risks, ka praksē regulējums netiks piemērots par labu elektroenerģijas ražotājam, bet priekšroka tiks dota dabas un vides vērtību saglabāšanai un ietekmes mazināšanai. Proti, EM ir bažas, ka Valsts vides dienests vairāk izvēlēsies pieņemt lēmumu par IVN procedūras piemērošanu, tādējādi piedāvātais regulējums nesasniegs savu mērķi. 
4) tiesību akta projekts piešķir tiesības elektrības ražotājam pēc savas izvēles veikt IVN procedūru vai iesniegt Valsts vides dienestam izvērtēšanai ietekmi uz vidi mazinošu pasākumu priekšlikumu kopumu. Lasot trešās daļas regulējumu kopsakarībā ar ceturtās daļas regulējumu, var secināt, ka šīs tiesības realizējamas Valsts vides dienesta sākotnējā izvērtējuma procedūras ietvaros pirms ir pieņemts lēmums par IVN procedūras piemērošanu vai nepiemērošanu. EM uzskata, ka šāda procesa organizācija nav efektīva, jo jebkādu darbību veikšana pirms saistoša lēmuma pieņemšanas nerāda iesniedzējam tiesisko paļāvību, it īpaši, ņemot vērā, ka panta ceturtā daļa paredz Valsts vides dienestam rīcības brīvību. Praksē elektroenerģijas ražotājam šāds regulējums var radīt būtisku slogu, ja tas izvēlēsies iesniegt Valsts vides dienestam izvērtēšanai ietekmi uz vidi mazinošu pasākumu priekšlikumu kopumu, bet Valsts vides dienests, neskatoties uz elektrības režotāja piedāvājumu, pieņems lēmumu par IVN procedūras veikšanu. 
Piedāvātā redakcija
-