Projekta ID
23-TA-3101Atzinuma sniedzējs
Latvijas Darba devēju konfederācija
Atzinums iesniegts
06.12.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk tekstā - LDDK) ir iepazinusies ar Veselības ministrijas (VM) izstrādāto projektu “Informatīvais ziņojums par zāļu finansiālo pieejamību " (turpmāk tekstā - Projekts) un izsaka šādu viedokli un iebildumus:
1. Viedoklis par projektu kopumā
Zāļu finansiālā pieejamība ir ļoti būtiska veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļa, kas Latvijā nepietiekama budžeta finansējuma dēļ ir katastrofāli zemā līmenī[1].
Papildus nepietiekamajam finansējumam efektīvāko zāļu segmentā pieejamību mazina arī zālēm piemērotā pievienotās vērtības (PVN) likme, kas Latvijā ir augstākā no Baltijas valstīm un pat pārsniedz PVN likmi atsevišķām pārtikas precēm.
Zemai zāļu finansiālajai pieejamībai ir vairākas ļoti nevēlamas blaknes, no kurām būtiskākās ir:
1) Novēlota ārstēšanas uzsākšana un ilgstošs ārstēšanas process;
2) Augsts stacionārās ārstēšanās nepieciešamības risks (ar ļoti augstām izmaksām);
3) Ilgstoša darbnespēja un no tā izrietošs samazināts pienesums iekšzemes kopprodukta veidošanā un speciālā budžeta izdevumu pieaugums;
4) Augsts invaliditātes risks ar no tā izrietošu sociālā budžeta izdevumu pieaugumu;
5) Kvalitatīvi nodzīvotā dzīves posma samazinājums;
6) Priekšlaicīgas novēršamās mirstības riska pieaugums.
Kopumā zāļu finansiālā un - reģionālajā līmenī arī teritoriālā pieejamība - ir viens no efektīvas veselības aprūpes, darbspēju saglabāšanas, invaliditātes risku samazināšanas un priekšlaicīgas novēršamās mirstības riska samazināšanas priekšnoteikumiem. Attiecībā uz zāļu finansiālo pieejamību droši var teikt, ka katrs tās nodrošināšanā ieguldītais euro dod ļoti augstu pienesumu gan iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā, gan tautsaimniecībā, turklāt, tas nodrošina gan speciālā, gan pamatbudžeta ekonomiju, kas savukārt dod iespēju risināt citu sabiedrībai būtisku pasākumu finansēšanu.
Ņemot vērā augšminēto, gan no sociāli atbildīgas valsts skatpunkta, gan tautsaimniecības un budžeta līdzekļu efektīvas izmantošanas skatpunkta, valstij ir jānodrošina kvalitatīvu un efektīvu zāļu pieejamība iedzīvotājiem nepieciešamajā līmenī, it īpaši gadījumos, kad mājsaimniecībām augsto izmaksu dēļ piekļuve efektīvām zālēm nav pieejama. Tādēļ LDDK pilnībā atbalsta Veselības ministrijas iniciatīvu paaugstināt zāļu finansiālo pieejamību, bet vienlaikus vērš VM uzmanību uz to, ka bez budžeta finansējuma būtiskas palielināšanas centieni paaugstināt zāļu finansiālo pieejamību var dot pretēju efektu - zāļu finansiālās un jo īpaši - teritoriālās pieejamības samazināšanos.
2. LDDK iebilst pret Projekta sadaļas “VI Veselības ministrijas piedāvātie pasākumi zāļu pieejamības nodrošināšanai un ietekmes izvērtējums” punktu 1.2 VM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
Projekta punktā 1.2. VM piedāvā noteikt, ka visām recepšu zālēm tiek izstrādāts jauns uzcenojumu veidošanās modelis, samazinot zāļu gala cenu pacientiem, ieviešot fiksētu uzcenojumu veidošanās principu. Projekts nesniedz skaidru priekšstatu par fiksētā uzcenojuma veidu (fiksēta procentuāla likme vai fiksēts maksājums), kā arī nesniedz informāciju par iecerētā modeļa iespējamo ietekmi uz zāļu pieejamību.
3. LDDK iebilst pret Projekta sadaļas “VI Veselības ministrijas piedāvātie pasākumi zāļu pieejamības nodrošināšanai un ietekmes izvērtējums” punktu 1.3 un MK sēdes protokollēmuma projekta 2.3. punktu VM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
punktā 1.3. VM piedāvā noteikt, ka Latvijas zāļu reģistrā iekļauto recepšu zāļu cena nepārsniedz šo zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā.
cenas ir saistītas ar patēriņu, patēriņš ir saistīts ar vairākiem faktoriem, tostarp arī ar pieejamību, savukārt pieejamība lielā mērā ir atkarīga no kompensācijas apjoma. Tātad, lai virzītos uz nosacījumu, ka zāļu cena nepārsniedz šo zāļu vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā, ir jānodrošina, ka Latvijā zāles tiek kompensētas līdzvērtīgā apjomā.
Papildus jānorāda, ka projektā nav sniegta informācija par iecerētā modeļa iespējamo ietekmi uz zāļu pieejamību, piemēram, gadījumos, ja par noteikto cenas līmeni zāļu piedāvājuma nebūs.
4. LDDK iebilst pret Projekta sadaļas “VI Veselības ministrijas piedāvātie pasākumi zāļu pieejamības nodrošināšanai un ietekmes izvērtējums” 3.punktu VM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
Projekta 3.punktā VM piedāvā izvērtēt atlaižu piemērošanas recepšu zālēm aizliegumu un nosacījumu, ka recepšu zāļu cena visās aptiekās ir vienāda un nepieciešamības gadījumā izstrādāt normatīvo aktu projektus.
LDDK ieskatā atlaižu piemērošana ir atstājama aptiekas kompetencē. Papildus jānorāda, ka aptieku apgrozījums un ar to saistītā fiksēto un mainīgo izmaksu samērs ir ļoti atkarīgs no atrašanās vietas, kā rezultātā vienāda zāļu cena visās aptiekās var apdraudēt aptieku pastāvēšanu apdzīvotajās vietās ar mazāku iedzīvotāju blīvumu.
5. LDDK iebilst pret Projekta sadaļas “VI Veselības ministrijas piedāvātie pasākumi zāļu pieejamības nodrošināšanai un ietekmes izvērtējums” apakšsadaļas “II Zāļu cenu kompensācijas jomā” 4.1. punktu un MK sēdes protokollēmuma projekta 5.1. punktu VM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
Projekta 4.1. punktā VM piedāvā noteikt, ka Latvijas zāļu reģistrā iekļautajām ambulatorajai ārstēšanai paredzētajām recepšu zālēm, kas nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā vai, kuras nav pakļautas individuālajai kompensācijai konkrētajam pacientam, tiek piemērota 5% kompensācija iegādājoties zāles aptiekā. LDDK ieskatā šāds risinājums nav virzīts uz mērķi – nodrošināt zāļu finansiālo un teritoriālo pieejamību, it īpaši personām (mājsaimniecībām), kurām nepieciešamo medikamentu iegāde ir saistīta ar ļoti augstiem vai, citējot PVO 2021. gada ceļvedi - katastrofāliem izdevumiem. LDDK ieskatā no valsts budžeta veselības aprūpei novirzītā trūcīgā finansējuma apstākļos līdzekļi ir jāizmanto maksimāli lietderīgi gan palielinot kompensācijas likmi, gan paplašinot kompensējamo diagnožu un sociālo grupu tvērumu, gan subsidējot farmācijas pakalpojumu pieejamību vietās, kur ir tirgus mazspēja.
6. LDDK iebilst pret Projekta sadaļas “VI Veselības ministrijas piedāvātie pasākumi zāļu pieejamības nodrošināšanai un ietekmes izvērtējums” apakšsadaļas “II Zāļu cenu kompensācijas jomā” 5.punktu VM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
Projekta 5.punktā VM piedāvā koordinēt priekšlikumu izstrādi par iespēju noteikt maksimālo pieļaujamo pacienta veikto līdzmaksājumu kopējo apmēru par recepšu zālēm vienā kalendārā gadā. LDDK ieskatā maksimālā pacienta veikto līdzmaksājumu apmēra ieviešana ir nepieciešama, vienlaikus LDDK ieskatā kalendārais gads nav labākais iespējamais laika atskaites periods, jo tas smagāk ietekmētu personas, kurām ārstēšana ir nepieciešama, piemēram, no novembra līdz janvārim vai februārim u.c. LDDK ieskatā labāks risinājums varētu būt sociālās apdrošināšanas sistēmā plaši izplatītais 12 mēnešu periods.
7. LDDK iebilst pret Projekta sadaļas “VI Veselības ministrijas piedāvātie pasākumi zāļu pieejamības nodrošināšanai un ietekmes izvērtējums” apakšsadaļas “II Zāļu cenu kompensācijas jomā” 8.punktu un MK sēdes protokollēmuma projekta 9. punktu VM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
Projekta 8.punktā VM piedāvā izvērtēt iespēju ieviest zāļu lieltirgotavu dalījumu pilna un nepilna sortimenta lieltirgotavās, nosakot pienākumu zāļu ražotājam noslēgt līgumu ar visām pilna sortimenta zāļu lieltirgotavām par zāļu piegādēm un krājumu veidošanu, nepieciešamības gadījumā izstrādājot normatīvā akta projektu. LDDK ieskatā līgumu slēgšanas brīvība starp ražotājiem un zāļu lieltirgotavām ir atstājama līgumslēdzēju (ražotāju un zāļu lieltirgotavu) kompetencē.
8. LDDK atbalsta Projekta priekšpēdējā rindkopā minēto, ka, izstrādājot jauno zāļu uzcenojumu modeli, svarīgi sekmēt aptieku pakalpojumu attīstību, farmaceitu profesionālo neatkarību, kas ir būtiski farmaceitiskās aprūpes kvalitātes veicināšanā. LDDK ieskatā farmaceitiskās aprūpes sniegšana ir būtiska ārstniecības procesa sastāvdaļa un ir VM jāvērtē iespēja tās sadaļu, kas nav tieši saistīta ar zāļu iegādi, finansēt no valsts budžeta kā patstāvīgu veselības aprūpes sastāvdaļu. It īpaši svarīgi tas ir reģionos ar zemu iedzīvotāju blīvumu.
Tehniski priekšlikumi:
9. LDDK iebilst pret Projekta sadaļas “I Pacientu tiešie izdevumi par veselības aprūpi un zālēm” otrās rindkopas pēdējo teikumu VM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
Projektā minēts, ka saskaņā ar PVO 2021. gada ceļvedi medikamentu iegāde ir saistīta ar katastrofāliem izdevumiem visās iedzīvotāju kvintilēs.
Vidēji mājsaimniecību veselības aprūpei ir 4,51% no galapatēriņa izdevumiem, tostarp medicīniskajiem produktiem, aparatūrai un iekārtām 1,86%, ambulatorajiem pakalpojumiem – 2,09% un slimnīcu pakalpojumiem 0,86%. Tas neapšaubāmi ir ļoti augsts izdevumu līmenis, tomēr būtiskākā problēma ir riska izkliedes trūkums, kā rezultātā atsevišķu saslimšanu gadījumā medikamentu iegāde tiešām ir saistīta ar katastrofāliem izdevumiem visās iedzīvotāju kvintilēs, kas arī ir jānorāda.
10. LDDK iebilst pret Projekta sadaļas “II Zāļu finansiālā pieejamība Latvijā” pirmo rindkopu VM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
Projektā minēts, ka saskaņā ar jaunāko publiski pieejamo socioloģisko aptauju 28,4% iedzīvotāju pēdējos gados Latvijā izjutuši finansiālas grūtības, lai iegādātos ārsta izrakstītos kompensējamos medikamentus, savukārt 45,8% iedzīvotāji atzīst, ka bijuši spiesti iegādāties tikai daļu no kompensējamām zālēm, jo līdzmaksājuma summa par zālēm bijusi pārāk augsta. LDDK ieskatā abu grupu procentuālais īpatsvars nav no iedzīvotāju skaita, bet no respondentu grupas, kurai ir bijusi nepieciešamība iegādāties ārsta izrakstītos kompensējamos medikamentus. Turklāt, arī šie rezultāti ir vērtējami kritiski, jo to personu īpatsvars, kuras saskaņā ar aptaujas datiem pārāk augsta līdzmaksājuma dēļ bijušas spiestas iegādāties tikai daļu no kompensējamām zālēm (45,8%), ir lielāks par to personu īpatsvaru, kuras pēdējos gados Latvijā izjutuši finansiālas grūtības, lai iegādātos ārsta izrakstītos kompensējamos medikamentus (28,4%).
11. Projekta Kopsavilkuma trešajā rindkopā starp vārdiem “ir” un “zāles” iekļaut vārdus “viens no” un vārdu “stūrakmenis” izteikt daudzskaitlī.
12. Sadaļā “Saīsinājumi” - Ņemot vērā, ka pārējās pozīcijās saīsinājumi ir atvasināti no latviskā nosaukuma, priekšlikums arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas saīsinājumu atvasināta no latviskā nosaukuma (ESAO).
13. Kopsavilkuma pirmajā rindkopā starp vārdiem “samaksātais” un “recepšu” ievietot vārdu “par”.
14. Kopsavilkuma ceturtajā rindkopā starp vārdiem “ievērojamu” un “slogu” ievietot vārdu “finansiālu”.
15. Kopsavilkuma sadaļas “Zāļu izmaksu efektivitātes vērtēšanas sistēmas kompensējamo zāļu sarakstu veidošanai” otrajā rindkopā izvērtēt iespēju vārdu “noteikts” aizstāt ar vārdu “secināts” vai vārdu “konstatēts”.
16. Kopsavilkuma sadaļas “Valsts piešķirtais finansējums zāļu kompensācijai” otrajā rindkopā starp vārdiem “patēriņa” un “gadā” ievietot vārdu “izmaksām”.
[1] Skat. Roadmap for Improving Access to Medicines in Latvia (2 May 2021) https://www.vm.gov.lv/lv/media/10082/download
1. Viedoklis par projektu kopumā
Zāļu finansiālā pieejamība ir ļoti būtiska veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļa, kas Latvijā nepietiekama budžeta finansējuma dēļ ir katastrofāli zemā līmenī[1].
Papildus nepietiekamajam finansējumam efektīvāko zāļu segmentā pieejamību mazina arī zālēm piemērotā pievienotās vērtības (PVN) likme, kas Latvijā ir augstākā no Baltijas valstīm un pat pārsniedz PVN likmi atsevišķām pārtikas precēm.
Zemai zāļu finansiālajai pieejamībai ir vairākas ļoti nevēlamas blaknes, no kurām būtiskākās ir:
1) Novēlota ārstēšanas uzsākšana un ilgstošs ārstēšanas process;
2) Augsts stacionārās ārstēšanās nepieciešamības risks (ar ļoti augstām izmaksām);
3) Ilgstoša darbnespēja un no tā izrietošs samazināts pienesums iekšzemes kopprodukta veidošanā un speciālā budžeta izdevumu pieaugums;
4) Augsts invaliditātes risks ar no tā izrietošu sociālā budžeta izdevumu pieaugumu;
5) Kvalitatīvi nodzīvotā dzīves posma samazinājums;
6) Priekšlaicīgas novēršamās mirstības riska pieaugums.
Kopumā zāļu finansiālā un - reģionālajā līmenī arī teritoriālā pieejamība - ir viens no efektīvas veselības aprūpes, darbspēju saglabāšanas, invaliditātes risku samazināšanas un priekšlaicīgas novēršamās mirstības riska samazināšanas priekšnoteikumiem. Attiecībā uz zāļu finansiālo pieejamību droši var teikt, ka katrs tās nodrošināšanā ieguldītais euro dod ļoti augstu pienesumu gan iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā, gan tautsaimniecībā, turklāt, tas nodrošina gan speciālā, gan pamatbudžeta ekonomiju, kas savukārt dod iespēju risināt citu sabiedrībai būtisku pasākumu finansēšanu.
Ņemot vērā augšminēto, gan no sociāli atbildīgas valsts skatpunkta, gan tautsaimniecības un budžeta līdzekļu efektīvas izmantošanas skatpunkta, valstij ir jānodrošina kvalitatīvu un efektīvu zāļu pieejamība iedzīvotājiem nepieciešamajā līmenī, it īpaši gadījumos, kad mājsaimniecībām augsto izmaksu dēļ piekļuve efektīvām zālēm nav pieejama. Tādēļ LDDK pilnībā atbalsta Veselības ministrijas iniciatīvu paaugstināt zāļu finansiālo pieejamību, bet vienlaikus vērš VM uzmanību uz to, ka bez budžeta finansējuma būtiskas palielināšanas centieni paaugstināt zāļu finansiālo pieejamību var dot pretēju efektu - zāļu finansiālās un jo īpaši - teritoriālās pieejamības samazināšanos.
2. LDDK iebilst pret Projekta sadaļas “VI Veselības ministrijas piedāvātie pasākumi zāļu pieejamības nodrošināšanai un ietekmes izvērtējums” punktu 1.2 VM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
Projekta punktā 1.2. VM piedāvā noteikt, ka visām recepšu zālēm tiek izstrādāts jauns uzcenojumu veidošanās modelis, samazinot zāļu gala cenu pacientiem, ieviešot fiksētu uzcenojumu veidošanās principu. Projekts nesniedz skaidru priekšstatu par fiksētā uzcenojuma veidu (fiksēta procentuāla likme vai fiksēts maksājums), kā arī nesniedz informāciju par iecerētā modeļa iespējamo ietekmi uz zāļu pieejamību.
3. LDDK iebilst pret Projekta sadaļas “VI Veselības ministrijas piedāvātie pasākumi zāļu pieejamības nodrošināšanai un ietekmes izvērtējums” punktu 1.3 un MK sēdes protokollēmuma projekta 2.3. punktu VM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
punktā 1.3. VM piedāvā noteikt, ka Latvijas zāļu reģistrā iekļauto recepšu zāļu cena nepārsniedz šo zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā.
cenas ir saistītas ar patēriņu, patēriņš ir saistīts ar vairākiem faktoriem, tostarp arī ar pieejamību, savukārt pieejamība lielā mērā ir atkarīga no kompensācijas apjoma. Tātad, lai virzītos uz nosacījumu, ka zāļu cena nepārsniedz šo zāļu vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā, ir jānodrošina, ka Latvijā zāles tiek kompensētas līdzvērtīgā apjomā.
Papildus jānorāda, ka projektā nav sniegta informācija par iecerētā modeļa iespējamo ietekmi uz zāļu pieejamību, piemēram, gadījumos, ja par noteikto cenas līmeni zāļu piedāvājuma nebūs.
4. LDDK iebilst pret Projekta sadaļas “VI Veselības ministrijas piedāvātie pasākumi zāļu pieejamības nodrošināšanai un ietekmes izvērtējums” 3.punktu VM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
Projekta 3.punktā VM piedāvā izvērtēt atlaižu piemērošanas recepšu zālēm aizliegumu un nosacījumu, ka recepšu zāļu cena visās aptiekās ir vienāda un nepieciešamības gadījumā izstrādāt normatīvo aktu projektus.
LDDK ieskatā atlaižu piemērošana ir atstājama aptiekas kompetencē. Papildus jānorāda, ka aptieku apgrozījums un ar to saistītā fiksēto un mainīgo izmaksu samērs ir ļoti atkarīgs no atrašanās vietas, kā rezultātā vienāda zāļu cena visās aptiekās var apdraudēt aptieku pastāvēšanu apdzīvotajās vietās ar mazāku iedzīvotāju blīvumu.
5. LDDK iebilst pret Projekta sadaļas “VI Veselības ministrijas piedāvātie pasākumi zāļu pieejamības nodrošināšanai un ietekmes izvērtējums” apakšsadaļas “II Zāļu cenu kompensācijas jomā” 4.1. punktu un MK sēdes protokollēmuma projekta 5.1. punktu VM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
Projekta 4.1. punktā VM piedāvā noteikt, ka Latvijas zāļu reģistrā iekļautajām ambulatorajai ārstēšanai paredzētajām recepšu zālēm, kas nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā vai, kuras nav pakļautas individuālajai kompensācijai konkrētajam pacientam, tiek piemērota 5% kompensācija iegādājoties zāles aptiekā. LDDK ieskatā šāds risinājums nav virzīts uz mērķi – nodrošināt zāļu finansiālo un teritoriālo pieejamību, it īpaši personām (mājsaimniecībām), kurām nepieciešamo medikamentu iegāde ir saistīta ar ļoti augstiem vai, citējot PVO 2021. gada ceļvedi - katastrofāliem izdevumiem. LDDK ieskatā no valsts budžeta veselības aprūpei novirzītā trūcīgā finansējuma apstākļos līdzekļi ir jāizmanto maksimāli lietderīgi gan palielinot kompensācijas likmi, gan paplašinot kompensējamo diagnožu un sociālo grupu tvērumu, gan subsidējot farmācijas pakalpojumu pieejamību vietās, kur ir tirgus mazspēja.
6. LDDK iebilst pret Projekta sadaļas “VI Veselības ministrijas piedāvātie pasākumi zāļu pieejamības nodrošināšanai un ietekmes izvērtējums” apakšsadaļas “II Zāļu cenu kompensācijas jomā” 5.punktu VM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
Projekta 5.punktā VM piedāvā koordinēt priekšlikumu izstrādi par iespēju noteikt maksimālo pieļaujamo pacienta veikto līdzmaksājumu kopējo apmēru par recepšu zālēm vienā kalendārā gadā. LDDK ieskatā maksimālā pacienta veikto līdzmaksājumu apmēra ieviešana ir nepieciešama, vienlaikus LDDK ieskatā kalendārais gads nav labākais iespējamais laika atskaites periods, jo tas smagāk ietekmētu personas, kurām ārstēšana ir nepieciešama, piemēram, no novembra līdz janvārim vai februārim u.c. LDDK ieskatā labāks risinājums varētu būt sociālās apdrošināšanas sistēmā plaši izplatītais 12 mēnešu periods.
7. LDDK iebilst pret Projekta sadaļas “VI Veselības ministrijas piedāvātie pasākumi zāļu pieejamības nodrošināšanai un ietekmes izvērtējums” apakšsadaļas “II Zāļu cenu kompensācijas jomā” 8.punktu un MK sēdes protokollēmuma projekta 9. punktu VM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
Projekta 8.punktā VM piedāvā izvērtēt iespēju ieviest zāļu lieltirgotavu dalījumu pilna un nepilna sortimenta lieltirgotavās, nosakot pienākumu zāļu ražotājam noslēgt līgumu ar visām pilna sortimenta zāļu lieltirgotavām par zāļu piegādēm un krājumu veidošanu, nepieciešamības gadījumā izstrādājot normatīvā akta projektu. LDDK ieskatā līgumu slēgšanas brīvība starp ražotājiem un zāļu lieltirgotavām ir atstājama līgumslēdzēju (ražotāju un zāļu lieltirgotavu) kompetencē.
8. LDDK atbalsta Projekta priekšpēdējā rindkopā minēto, ka, izstrādājot jauno zāļu uzcenojumu modeli, svarīgi sekmēt aptieku pakalpojumu attīstību, farmaceitu profesionālo neatkarību, kas ir būtiski farmaceitiskās aprūpes kvalitātes veicināšanā. LDDK ieskatā farmaceitiskās aprūpes sniegšana ir būtiska ārstniecības procesa sastāvdaļa un ir VM jāvērtē iespēja tās sadaļu, kas nav tieši saistīta ar zāļu iegādi, finansēt no valsts budžeta kā patstāvīgu veselības aprūpes sastāvdaļu. It īpaši svarīgi tas ir reģionos ar zemu iedzīvotāju blīvumu.
Tehniski priekšlikumi:
9. LDDK iebilst pret Projekta sadaļas “I Pacientu tiešie izdevumi par veselības aprūpi un zālēm” otrās rindkopas pēdējo teikumu VM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
Projektā minēts, ka saskaņā ar PVO 2021. gada ceļvedi medikamentu iegāde ir saistīta ar katastrofāliem izdevumiem visās iedzīvotāju kvintilēs.
Vidēji mājsaimniecību veselības aprūpei ir 4,51% no galapatēriņa izdevumiem, tostarp medicīniskajiem produktiem, aparatūrai un iekārtām 1,86%, ambulatorajiem pakalpojumiem – 2,09% un slimnīcu pakalpojumiem 0,86%. Tas neapšaubāmi ir ļoti augsts izdevumu līmenis, tomēr būtiskākā problēma ir riska izkliedes trūkums, kā rezultātā atsevišķu saslimšanu gadījumā medikamentu iegāde tiešām ir saistīta ar katastrofāliem izdevumiem visās iedzīvotāju kvintilēs, kas arī ir jānorāda.
10. LDDK iebilst pret Projekta sadaļas “II Zāļu finansiālā pieejamība Latvijā” pirmo rindkopu VM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
Projektā minēts, ka saskaņā ar jaunāko publiski pieejamo socioloģisko aptauju 28,4% iedzīvotāju pēdējos gados Latvijā izjutuši finansiālas grūtības, lai iegādātos ārsta izrakstītos kompensējamos medikamentus, savukārt 45,8% iedzīvotāji atzīst, ka bijuši spiesti iegādāties tikai daļu no kompensējamām zālēm, jo līdzmaksājuma summa par zālēm bijusi pārāk augsta. LDDK ieskatā abu grupu procentuālais īpatsvars nav no iedzīvotāju skaita, bet no respondentu grupas, kurai ir bijusi nepieciešamība iegādāties ārsta izrakstītos kompensējamos medikamentus. Turklāt, arī šie rezultāti ir vērtējami kritiski, jo to personu īpatsvars, kuras saskaņā ar aptaujas datiem pārāk augsta līdzmaksājuma dēļ bijušas spiestas iegādāties tikai daļu no kompensējamām zālēm (45,8%), ir lielāks par to personu īpatsvaru, kuras pēdējos gados Latvijā izjutuši finansiālas grūtības, lai iegādātos ārsta izrakstītos kompensējamos medikamentus (28,4%).
11. Projekta Kopsavilkuma trešajā rindkopā starp vārdiem “ir” un “zāles” iekļaut vārdus “viens no” un vārdu “stūrakmenis” izteikt daudzskaitlī.
12. Sadaļā “Saīsinājumi” - Ņemot vērā, ka pārējās pozīcijās saīsinājumi ir atvasināti no latviskā nosaukuma, priekšlikums arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas saīsinājumu atvasināta no latviskā nosaukuma (ESAO).
13. Kopsavilkuma pirmajā rindkopā starp vārdiem “samaksātais” un “recepšu” ievietot vārdu “par”.
14. Kopsavilkuma ceturtajā rindkopā starp vārdiem “ievērojamu” un “slogu” ievietot vārdu “finansiālu”.
15. Kopsavilkuma sadaļas “Zāļu izmaksu efektivitātes vērtēšanas sistēmas kompensējamo zāļu sarakstu veidošanai” otrajā rindkopā izvērtēt iespēju vārdu “noteikts” aizstāt ar vārdu “secināts” vai vārdu “konstatēts”.
16. Kopsavilkuma sadaļas “Valsts piešķirtais finansējums zāļu kompensācijai” otrajā rindkopā starp vārdiem “patēriņa” un “gadā” ievietot vārdu “izmaksām”.
[1] Skat. Roadmap for Improving Access to Medicines in Latvia (2 May 2021) https://www.vm.gov.lv/lv/media/10082/download
Piedāvātā redakcija
-