Atzinums

Rosinām visos rīcības virzienos papildināt uzdevumu izpildes rezultatīvos rādītājus (KPI) ar izmērāmām vērtībām.

Piemēram, sadaļā 4.2 Rīcības virziens “Latvijas FinTech sektora popularizēšana ārvalstīs” pašlaik noteiktie rādītāji fokusējas uz pasākumu skaitu un komunikācijas apjomu, bet neuzrāda to tiešo ietekmi uz Latvijas FinTech ekosistēmas izaugsmi. Iespējamie papildinājumi:
4.2.1. Izstrādāt vienotu Latvijas FinTech vēstījumu
4.2.1.1. Vienotā vēstījuma ieviešana → vismaz 90% nozares pārstāvju izmanto šo materiālu savā komunikācijā (mērīts ar aptauju reizi gadā).
4.2.1.2. 100% materiālu pieejami angļu valodā un izplatīti vismaz 5 mērķa tirgos; 80% materiālu lejupielādes no ārvalstīm.
4.2.2. Popularizēt Latvijas FinTech sektoru ārvalstīs
4.2.2.1. vismaz 20% dalībnieku no starptautiskajiem pasākumiem 6 mēnešu laikā uzsāk sadarbības sarunas vai iesniedz licencēšanas pieteikumu Latvijā.
4.2.2.2. digitālās kampaņas rezultātā par 15% pieaug kvalificēto kontaktu (leads) skaits no mērķa tirgiem.
4.2.2.3. 70% mediju sarakstā iekļauto mediju publicē saturu par Latvijas FinTech.
4.2.2.4. vismaz 50% publicēto rakstu rada jaunas investoru vai uzņēmumu intereses (mērīts ar uzņemto kontaktu skaitu).
4.2.2.5. pēc veiksmes stāstu publiskošanas par 10% pieaug LB maksājumu sistēmu pieprasījumu skaits.
4.2.2.6. 30% pieredzes stāstu skatījumu nāk no mērķa tirgiem.
4.2.3. Organizēt FinTech pasākumus Latvijā
4.2.3.1. vismaz 20% ārvalstu dalībnieku 12 mēnešu laikā uzsāk sadarbības procesu ar Latvijas uzņēmumiem.
 

-

Dokumentā ļoti labi ir identificētas problēmas, vājās vietas un “pudeles kakli”, taču 4.sadaļā identificētie uzdevumi nesniedz pārliecību, ka to realizēšana padarīs Latviju par konkurētspējīgu FinTech centru Baltijas valstu un Ziemeļvalstu reģionā, jo  risinājumi ir pārāk pakāpeniski. Attiecīgi  nav saredzama FinTech sektora potenciāla rezlizēšana būtiskā apmērā, lai nodrošinātu strauju izrāvienu no esošās pozīcijas. Rosinām papildināt risinājumu klāstu, palielinot ambīcijas un tādu konkrētu “produktu” izstrādi, kas būtu pievilcīgi FinTech jomas dalībniekiem, piemēram:
- Vienotais “Vienas pieturas FinTech” digitālais pakalpojums. Mērķis – samazināt licencēšanas un uzņēmuma darbības uzsākšanas laiku par 30 %. Risinājums – izveidot vienotu digitālo ceļu, kur vienuviet iespējams nokārtot licences, atvērt bankas kontu, reģistrēt nodokļus un imigrācijas dokumentus. Visi soļi pieejami angļu valodā, ar palīdzības dienestu, čatbotu un noteiktu apkalpošanas līmeni (SLA – service level agreement). KPI – vidējais dienu skaits no pirmā kontakta līdz licencei, reģistrācijai un pirmajiem ienākumiem.
-  Bankas konta atvēršanas standarts FinTech uzņēmumiem. Risinājums – vienoties ar bankām par brīvprātīgu rīcības kodeksu, ieviest standarta dokumentu pakas un nodrošināt ātru atteikumu, ja kontu nevar atvērt. KPI – konta atvēršana ≤ 15 darba dienās noteiktā gadījumu proporcijā; atteikumu iemeslu caurskatāmība. 
- Mērķēta talantu programma. Risinājums – sadarbībā ar RTU un RBS paplašināt prakses vietu piedāvājumu vadošajos uzņēmumos, pārkvalificēt XX (skaits) speciālistus tādās jomās kā produktu vadība, riska vadība, AML datu analīze un mākoņdrošība. KPI – aizpildīto vakanču īpatsvars; absolventu nodarbinātība FinTech nozarē 12 mēnešu laikā.
– gatavība ES regulējumam. Risinājums – Latvijas Bankai un privātajiem partneriem izveidot gatavības pakas ar politiku paraugiem, kontrolsarakstiem un sertifikācijas programmām, lai uzņēmumiem būtu viegli ieviest MiCA un DORA prasības. KPI – sertificēto uzņēmumu skaits; veiksmīgi auditi bez būtiskām neatbilstībām.
 

-

Sadaļā “4.1. Vīzija un mērķi” definēts stratēģijas mērķis: “Latvijas mērķis ir radīt jaunas darbvietas, nodrošināt jaunus ienākumus un būtiski palielināt valsts nodokļu bāzi”.  Vēršam uzmanību, ka dokumenta kopsavilkumā (3.lp.) kā mērķi norādīti mērķu sasniegšanas rādītāji (jeb KPI): “Kopējie sasniedzamie mērķi (2025–2027):
         - Par 30% vairāk FinTech uzņēmumu Latvijā;
         - Piesaistīti jauni FinTech ieguldījumi 15% apmērā;
         - Par 18% vairāk ar FinTech saistīto jauno darbvietu;
         - Latvija ir konkurētspējīgs FinTech centrs Baltijas valstu un Ziemeļvalstu reģionā.”
Lai salāgotu abas sadaļas, ierosinām 4.1.sadaļu papildināt, norādot konkrētus mērķa sasniegšanas rādītājus (KPI), kā arī  katra rādītāja bāzes gada vērtību. Vēršam uzmanību, ka nav skaidrs, kādā veidā tiks konstatēts, ka Latvija ir konkurētspējīgs FinTech centrs, proti, kas tiks mērīts šī fakta fiksācijai. Tāpat arī nav skaidrs kurš no rādītājiem ir vērsts uz mērķa daļas “būtiski palielināt valsts nodokļu bāzi” sasniegšanu, un kā tiks mērīts sniegums.
Rosinām izvērtēt iespēju papildināt mērķa sasniegšanas rādītājus, izvēloties tādus, kuri atspoguļo konkrētus uzlabojumus nozarē, atbilstoši 4 uzstādītajiem rīcības virzieniem, piemēram: licencēto FinTech uzņēmumu skaits, FinTech uzņēmumos nodarbināto skaits un vidējais darbinieka bruto atalgojums, FinTech nozarei piesaistītais investīciju apjoms, eksporta ieņēmumu īpatsvars FinTech uzņēmumos, FinTech uzņēmumu nomaksātais nodokļu apjoms, vidējais licencēšanas procesa ilgums, publicitāte FinTech medijos, vakanču daudzums/ aizpildīšanās ātrums, īstermiņa ārvalstu darbinieku piesaiste (vidējais laiks no darba piedāvājuma izteikšanas līdz ārvalstu speciālista darba uzsākšanai Latvijā (ieskaitot vīzas un kvalifikācijas atzīšanu)).

-