Atzinums

Šā brīža Iesniegumu likuma 4.panta pirmā daļa noteic, ka, ja iestāde konstatē, ka saņemtais iesniegums pilnībā vai kādā daļā nav šīs iestādes kompetencē, tā septiņu darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas par to informē iesniedzēju un, ja iespējams, norāda kompetento iestādi. Proti, šobrīd Iesniegumu likums paredz iestādes pienākumu informēt iesniedzēju par kompetento iestādi, bet neparedz iestādei pienākumu pilnīgi visos gadījumos iesniegumu pārsūtīt pēc piekritības citai kompetentai iestādei. Kā rāda pieredze, bieži vien no Birojam adresēto iesniegumu satura izriet, ka iesniedzējs pirms vēršanās Birojā, ar iesniegumu jau ir vērsies kompetentajā iestādē, piemēram, attiecīgajā pašvaldības būvvaldē un saņēmis atbildi uz to. Šādos gadījumos Birojs, t.sk. mazinot birokrātiju valsts pārvaldē, nepārsūta iesniegumus pēc piekritības būvvaldei atkārtotai izskatīšanai, bet informē iesniedzēju, ka iesnieguma izskatīšana nav Biroja kompetencē, norādot kompetento iestādi - būvvaldi. Atbilstoši plānotajiem grozījumiem šādos gadījumos, turklāt arī tad, ja iesniedzējs iesniegumā norāda, ka nevēlas jautājumu risināt piekritīgajā iestādē, būvvaldei būs pienākums atkārtoti izskatīt iesniegumu, sniedzot atbildi saskaņā ar Iesniegumu likumu. Biroja ieskatā tas nav lietderīgi un neatbilst grozījumu mērķim - mazināt birokrātiju.
Ņemot vērā minēto, Birojs nepiekrīt likumprojekta anotācijā norādītajam, ka Iesniegumu likuma spēkā esošais regulējums, kas paredz iestādes tiesības primāri sniegt atbildi personai, informējot par kompetento iestādi, nav lietderīgs. Plānotie grozījumi, kas nosaka pienākumu visos gadījumos neatkarīgi no iesnieguma satura to pārsūtīt pēc piekritības, nesasniedz grozījumu mērķi.

-

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - PTAC) ir iepazinies likumprojektu Grozījumi Iesniegumu likumā (turpmāk – Likumprojekts).
            PTAC iebilst pret Likumprojektā piedāvāto saīsināt atbildes sniegšanas uz iesniegumu termiņu līdz 10 darbdienām no iesnieguma saņemšanas dienas, kā arī noteikto iesnieguma izskatīšanas pagarinājumu līdz vienam mēnesim no iesnieguma saņemšanas dienas.
            PTAC norāda, ka ar piedāvātajiem grozījumiem netiks sasniegts izvirzītais mērķis - mazināt birokrātiju un valsts pārvaldi padarīt elastīgāku, vienlaikus mazinot personas administratīvo slogu. Tiks panākts tieši pretējs rezultāts, kad iestādes būs spiestas biežāk pagarināt saņemto iesniegumu izskatīšanas termiņus no desmit darbdienām līdz vienam mēnesim. Tādējādi iestādes tērēs administratīvos resursus lieka dokumenta sagatavošanai un nosūtīšanai, nevis koncentrēsies uz kvalitatīvas atbildes iesniedzējam sagatavošanu.
            PTAC kā viena no iestādēm, kuras kompetencē ietilpst dažādu sarežģītu jomu ar plašu uzraugāmo loku uzraudzība, iegulda lielu uzmanību tajā, lai sniegtu kvalitatīvas atbildes uz saņemtajiem iesniegumiem. Piemēram, Konsultē vispirms principa ietvaros, PTAC sniedz komersantiem informāciju par to pienākumiem un normatīvo aktu prasībām. Lai sagatavotu kvalitatīvu informāciju, ir nepieciešams veikt sarežģītu juridisku/ tehnisku analīzi, kuru nav iespējams veikt 10 darbdienu laikā un būs nepieciešams pagarināt atbildes sniegšanas termiņu. Savukārt minētajā 10 darbdienu termiņā būs iespējams sniegt tikai vispārīgu informāciju. Līdz ar to arī privātpersona negūs to labumu, uz kuru būs cerējusi, iesniedzot iesniegumu. Nereti atbildes uz iesniegumu sagatavošanai nepieciešams pieprasīt iesniedzējam iesniegt papildu informāciju vai dokumentus, vai sazināties ar citām iestādēm, tai skaitā citās valstīs, līdz ar to ievērot 10 darbdienu termiņu nebūs iespējams. Ņemot vērā PTAC kompetences sarežģītību un jomu dažādību, PTAC kompetenci regulējošajos normatīvajos aktos noteikti vēl garāki iesniegumu izskatīšanas termiņi, piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26.panta astotajā daļā – četru mēnešu termiņš.
            PTAC norāda, ka likumdevējs iepriekš, izstrādājot likumprojektu Priekšlikumu un sūdzību likums, tā anotācijā (https://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/45393F586568EA4BC225722F0046620D?OpenDocument) tieši tāpat norādīja uz to, ka kvalitatīvai iesnieguma izskatīšanai, kā arī lieka administratīvā sloga neradīšanai, nedrīkst noteikt īsus termiņus, kurus nāksies pagarināt.
 

-

Ir atbalstāms likumprojekta mērķis mazināt birokrātiju, valsts pārvaldi padarīt elastīgāku un mazināt administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Taču likumprojekts esošajā redakcijā sasniegs pretējo, nevis izvirzīto mērķi.
Gadījumā, ja likumprojekts tiks pieņemts esošajā redakcijā, administratīvais slogs iestādēm palielināsies, jo tām būs mazāk laika iesnieguma apstākļu pilnvērtīgai izvērtēšanai, kas var ietekmēt sagatavoto atbilžu kvalitāti, kā arī daudz vairāk būs jāgatavo vēstules par termiņa pagarinājumu, jo kapacitāte iestādēm šīs funkcijas veikšanai nemainās.
Atbildes sniegšanas termiņa samazinājums var tikt atbalstīts tikai gadījumā, ja vienlaikus tiks pārskatīta un mainīta arī iesniegumu izskatīšanas kārtība, piešķirot iestādēm lielākās pilnvaras lemt par atbilžu nesniegšanu uz iesniegumiem, kas pēc būtības satur tikai viedokli vai informāciju, kā arī pieļaujot atbilžu sniegšanu telefoniski. Būtu jāparedz iespēja iestādei vienoties ar iesnieguma autoru par labāko veidu atbildes sniegšanai. Ņemot vērā, ka iestādes jebkurā gadījumā ir atbildīgas par iesniegumu izskatīšanu, jāmaina pieeja, ka rakstiskās atbildes jāsniedz uz visiem iesniegumiem, kas neefektīvi tērē iestāžu resursus, vienlaicīgi nenodrošinot iesniedzēju apmierinātību ar saņemto atbilžu saturu.
 

-

Biroja ieskatā plānotie grozījumi nav nepieciešami, jo piemērojot likuma spēkā esošo redakciju kopsakarā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā nostiprināto labas pārvaldības principu, kas privātpersonu tiesību un tiesisko interešu ievērošanas nolūkā paredz valsts pārvaldes pienākumu procedūras (t.sk. atbilžu sniegšanu uz iesniegumiem) īstenošanu saprātīgā termiņā, iestādēm arī šobrīd jāsniedz atbildes uz iesniegumiem pēc iespējas īsā termiņā un tās nav kavētas to darīt arī par 10 darbdienām īsākā termiņā, ja vien tas ir objektīvi iespējams. Gadījumos, kad iesniegumā norādītais jautājums ir sarežģīts, apjomīgs un prasa padziļinātu izpēti, vai kad nepieciešama sadarbība ar citām iestādēm, ekspertiem un tml., pastāv objektīvi šķēršļi iesnieguma izskatīšanai 10 darba dienās. Tas palielinās to gadījumu skaitu, kad būs nepieciešami termiņa (līdz mēnesim) pagarinājumi, kas rezultātā nesasniegs grozījumu mērķi, jo lai arī tiesību normās šķietami būs noteikta privātpersonām labvēlīgāka situācija, bet faktiski tā saglabāsies tāda pati kā esošā, kas atbilst Iesniegumu likuma šī brīža redakcijai. Proti, plānotie grozījumi rada maldīgu iespaidu par birokrātiskā sloga mazināšanu un pēc būtības nevar nodrošināt privātpersonām labvēlīgākus risinājumus.

Vienlaikus Birojs vērš uzmanību, ka plānotie grozījumi skar Būvniecības informācijas sistēmu (turpmāk – BIS), kuras funkcionalitātē būs veicamas izmaiņas attiecībā uz tajā iestrādāto atsevišķu iesniegumu veidu izskatīšanas termiņiem (brīvas formas iesniegumi un sūdzības), mainot tos no viena mēneša uz 10 darba dienām. Minētajām darbībām papildu finansējums nebūs nepieciešams, tas tiks veikts BIS uzturēšanas ietvaros.
 

-

EM piekrīt likumprojekta mērķim mazināt birokrātiju un valsts pārvaldi padarīt elastīgāku, vienlaikus mazinot personas administratīvo slogu. Taču ir šaubas par to, vai likumprojekts esošajā redakcijā sasniegs šo mērķi. Iesnieguma likuma 5.panta trešā daļa jau šobrīd paredz elastību, nosakot, ka iestāde atbildi sniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas. 30 dienas ir garākais termiņš, kas ir paredzēts atbildes sniegšanai un šajā termiņā atbildes parasti tiek sniegtas, ja ir nepieciešams pieprasīt papildus informāciju. Piemēram, ja ir saņemta sūdzība par PTAC rīcību, ir nepieciešams pieprasīt informāciju par attiecīgo situāciju, lai pilnvērtīgi izvērtētu visus apstākļus. Tāpat šī atbildes sniegšanas termiņa elastība ir nozīmīga, lai iestāžu darbinieki spētu plānot savu darbu un veikt tos atbilstoši prioritātēm, piemēram, ja ir jāpilda ministru prezidenta rezolūcija vai jāsniedz atbilde uz deputātu pieprasījumu, šiem darbiem parasti tiek piešķirta augstāka prioritāte un atbilde uz saņemto iesniegumu tādā gadījumā tiek sniegta, ņemot vērā tajā minētā jautājuma steidzamību. Gadījumā, ja likumprojekts tiks pieņemts šādā redakcijā, ir risks, ka iestādēm palielināsies administratīvais slogs, jo tām būs jāgatavo vēstules par termiņa pagarinājumu vai arī, ka sniegtās atbildes  būs ne tik kvalitatīvas un izsvērtas, jo, cenšoties ievērot 10 dienu atbildes sniegšanas termiņu, nebūs iespējams iedziļināties iesniedzēja problēmā. EM varētu atbalstīt atbildes sniegšanas termiņa samazinājumu, ja vienlaikus tiek mainīta arī iesniegumu izskatīšanas kārtība, mazinot administratīvo slogu iestādēs. Piemēram, atsevišķos gadījumos pieļaujot atbildes sniegšanu telefoniski. Tāpat būtu apsverama iespēja Iesniegumu likumā paredzēt iespēju nesniegt atbildes uz iesniegumiem, kas pēc būtības satur tikai viedokli vai informāciju. 

-

Likumprojekta mērķis saskaņā ar tā anotācijā norādīto ir mazināt birokrātiju un valsts pārvaldi padarīt elastīgāku, vienlaikus mazinot personas administratīvo slogu. Ekonomikas ministrijas ieskatā, tiesību norma, kas paredz iestādes pienākumu atbildi uz iesniegumu sniegt ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas, šo mērķi  ne tikai nesasniedz, bet tieši pretēji - attālina no šī mērķa sasniegšanas.

Kā jau tas anotācijā ir minēts, Iesniegumu likums tiek piemērots arī gadījumos, kad persona uzdod jautājumu, uz kuru atbildi vēlas saņemt savām vajadzībām (savās interesēs), pēc būtības saņemot konsultāciju par konkrētu tiesību normu piemērošanu konkrētajā faktiskajā situācijā. Pat, ja konkrētais jautājums ir tāds, kas eventuāli nenodibina personai tiesiskās sekas, uz iestādē saņemto iesniegumu vairākumu, kā rāda pieredze, atbildēt ir iespējams tikai pēc tam, kad ir veikts pietiekami detalizēts faktisko un tiesisko apstākļu izvērtējums (cita starpā, analizējot aktuālo tiesu judikatūru un doktrīnu), dažkārt iegūta papildus informācija pēc pašas iestādes iniciatīvas. Ekonomikas ministrijas ieskatā, ar Likumprojektu noteiktais saīsinātais atbildes uz iesniegumu sniegšanas termiņš, kas attiektos uz visu veidu iesniegumiem, bieži nespēs nodrošināt, ka atbilde tiek sniegta pēc būtības, ir pietiekami izsvērta un kvalitatīva. Kā tas ir atzīts Senāta judikatūrā, atbilde pēc būtības Satversmes 104.panta pirmā teikuma izpratnē nozīmē atbildi, kurā izvērtēti un motivēti atbildēti uzdotie jautājumi (tā, piemēram, 22.11.2023. lēmums lietā Nr.SKA-790/2023). 
Tas, ka Likumprojektā paredzētā iespēja pagarināt atbildes sniegšanas termiņu līdz vienam mēnesim, par to atsevišķi informējot iesniedzēju, uzliks papildus administratīvo slogu iestādei, jo lielākā daļa iesniegumu, kas šobrīd tiek saņemti, ir tādi, uz kuriem atbildes sagatavošanai ir nepieciešams ilgāks laiks.

Iestādes ieskatā, spēkā esošā Iesniegumu likuma 5.panta trešā daļa jau šobrīd veiksmīgi regulē jautājumu, sabalansējot privātpersonas un publiskās pārvaldes intereses. Šobrīd iestādei ir tiesības pašai katrā konkrētā gadījumā piepildīt šo nenoteikto tiesību jēdzienu ("saprātīgs termiņš") ar saturu, vienlaikus  ievērojot tādus vispārējos tiesību principus kā labas pārvaldības princips un privātpersonas tiesību ievērošanas princips.


 

-

Ņemot vērā, ka Ekonomikas ministrijas rīcībā nav pētījums vai jebkāds cits avots, kas apliecinātu, ka iestādēs ir uzlabojusies dokumentu pārvaldība un procesu vadība, lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju vai tās avotiem, kas norāda, ka iestādēs ir uzlabojusies dokumentu pārvaldība un procesu vadība. 

-

Ņemot vērā likumprojekta pietiekami plaši definēto mērķi, lūdzam anotāciju papildināt ar skaidrojumu, kā nākotnē tiks novērtēts, vai likumprojekta mērķis ir sasniegts (kādi kritēriji varētu kalpot par indikatoru, lai uzskatītu, ka tas ir sasniegts).

-

Ņemot vērā, ka anotācijas 3. punktā norādīts, ka šis tiesību akts neatstās ietekmi uz valsts un pašvaldības budžetiem, savukārt šajā punktā norādīts, ka iestādēm var rasties nepieciešamība efektivizēt iekšējos lietvedības procesus, kas savukārt varētu atstāt ietekmi uz attiecīgās iestādes budžetu, iesakām paredzēt iespējamās izmaksas, ja šī likumprojekta dēļ iestādēm tomēr būs nepieciešams veikt iekšējo lietvedības procesu efektivizēšanu, lai izpildītu šajā likumprojektā noteiktās prasības.

-