Atzinums

Alkohola tirdzniecības laika ierobežojumi ir sabiedrības veselības pasākums, kas balstīts starptautiski atzītos pierādījumos, kas informatīvajā ziņojumā nav pietiekami atspoguļota. Pasaules Veselības organizācija savos politikas ieteikumos (“Best Buys”, WHO Global Alcohol Action Plan 2022–2030) norāda, ka alkohola pieejamības mazināšana — tostarp tirdzniecības laika ierobežojumi — ir viens no efektīvākajiem un izmaksu ziņā izdevīgākajiem pasākumiem, kas tieši samazina alkohola patēriņu un ar to saistīto kaitējumu sabiedrībai. Starptautiskie pētījumi un labās prakses piemēri pierāda, ka pēc šādu ierobežojumu ieviešanas samazinās akūtas traumas, pašnāvību skaits, sirds un asinsvadu slimības, onkoloģija u.c. veselības problēmas.
Latvijā alkohola radītais veselības un ekonomiskais slogs ir īpaši nozīmīgs. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka mirstība, kas tieši saistīta ar alkoholisko dzērienu lietošanu (aknu slimības, saindēšanās, ārējie nāves cēloņi), joprojām ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā. Veselības ministrijas pasūtītais 2021. gada pētījums norāda, ka valsts budžetam un ekonomikai ar alkohola lietošanu saistītās tiešās un netiešās izmaksas aplēstas 439,9-602,2 milj. eiro apmērā jeb 1,3–1,8% no IKP. Līdz ar to alkohola pieejamības ierobežojumi ir saistīti ar valsts budžeta ilgtspēju, jo samazina sabiedrības veselības un sociālo risku izmaksas ilgtermiņā.
Šo iemeslu dēļ alkohola tirdzniecības laika ierobežojumus ziņojuma III nodaļas 4. punktā nav pamatoti interpretēt kā mazo/reģionu tirdzniecības veikalu darbības problēmu cēloni. Mazumtirdzniecības izaicinājumi reģionos — demogrāfiskais kritums, darbaspēka trūkums, minimālo sociālo iemaksu ietekme un tirgus samazināšanās — ir strukturāli un pastāvējuši jau pirms grozījumu ieviešanas. Šīs problēmas jārisina ar reģionālās attīstības un nodarbinātības politikas instrumentiem, nevis vājinot sabiedrības veselības pasākumus, kuru efektivitāte ir pierādāma un materiāli izmērāma.
Tādēļ informatīvais ziņojums būtu jāpapildina ar skaidru norādi, ka alkohola tirdzniecības ierobežojumi ir sabiedrības veselības politika ar pamatotu un pierādītu ietekmi uz mirstības, saslimstības un veselības aprūpes izmaksu samazināšanu, un to ietekme nav saistāma ar tirdzniecības strukturālajām problēmām reģionos.

-

Informatīvā ziņojuma III nodaļas 4. punktā ir ietverti kategoriski apgalvojumi par Alkoholisko dzērienu aprites likuma grozījumu ietekmi (“daudzi mazie veikali jau sākuši saīsināt darba laiku”, “preču aprites kopējais apjoms katru dienu samazinās”, “arvien grūtāk piesaistīt darbiniekus”, “tas var novest pie veikalu slēgšanas”), taču tekstā nav norādīts ne informācijas avots (piemēram, aptauja, apgrozījuma dati, nodarbinātības statistika), ne arī rādītāji (cik veikali, kurās pašvaldībās, kāds apgrozījuma kritums, kādā periodā, salīdzinājumā ar kuru bāzes periodu). Šādā redakcijā minētie secinājumi ir vērtējami kā nozares pārstāvju vispārināti viedokļi, nevis pierādījumos balstīts ietekmes izvērtējums, un tie var radīt maldinošu priekšstatu par faktisko situāciju.
Vienlaikus jāņem vērā, ka likumdevējs jau ir noteicis oficiālu izvērtēšanas ietvaru: VM un EM līdz 2026. gada 31. oktobrim izvērtē šajā likumā ietverto ierobežojumu ietekmi uz sabiedrības veselību un tautsaimniecībuun iesniedz Saeimai ziņojumu par izvērtējumu. Līdz ar to pilnvērtīgs, salīdzināmos datos balstīts secinājumu kopums objektīvi būs pieejams tikai pēc minētā izvērtējuma 2026. gada rudenī.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt informatīvo ziņojumu, (1) papildinot attiecīgo apgalvojumu daļu ar konkrētām atsaucēm uz datu avotiem un kvantitatīviem rādītājiem (ja tādi ir EM rīcībā), un (2) ja dati šobrīd nav pieejami, pārformulējot tekstu kā sākotnējas nozares pārstāvju indikācijas, vienlaikus iekļaujot skaidru norādi, ka visaptverošs ietekmes izvērtējums tiks sniegts līdz 2026. gada 31. oktobrim VM un EM kopīgajā ziņojumā Saeimai.

-

Lai iedzīvotājiem visā valstī būtu iespēja uzturēt veselīgus ēšanas paradumus, būtiska ir kvalitatīvu un uzturvērtībām bagātu pārtikas produktu pieejamība neatkarīgi no dzīvesvietas. Ņemot vērā, ka daudzviet reģionos iedzīvotāji saskaras ar ierobežotu veikalu klāstu un mazāku produktu izvēli, kas var apgrūtināt veselīga uztura principu ievērošanu ikdienā, rosinām papildināt rīcības plāna III nodaļas 4. punktu ar norādi, ka, sniedzot atbalstu uzņēmumiem, vienlīdz svarīgi ir veicināt veselīgu pārtikas produktu pieejamību mazajos veikalos reģionos, tādējādi uzlabojot  veselīga uztura paradumus sabiedrībā. 

-