Atzinums

Satiksmes ministrija uztur 20.05.2022. atzinuma 2.punktā un 03.01.2023. atzinuma 1.punktā ietvertos iebildumus un tajos norādītos argumentus par nepieciešamību noteikt atšķirīgus vides trokšņa robežlielumus satiksmes, gaisa satiksmes un rūpnieciskajiem trokšņa avotiem, kas nav ņemti vērā. 
Iebildums jau sākotnēji tika izteikts nevis, lai regulētu vienu konkrētu gadījumu (piemēram, Rail Baltica projektu), bet gan Ministru kabineta informatīvajā ziņojumā “Par vides trokšņa regulējumu” (https://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40483511) identificētu vispārēju problēmu vides trokšņa regulējumā, kas atzīta kā būtiska. Baltijas valstīs, izņemot Latviju, tiek izdalītas pielāgotas robežvērtības dažādiem trokšņa avotiem (satiksmes un rūpniecības troksnim). Latvija ir gandrīz vienīgā valsts visā Eiropas reģionā, kur vides trokšņa robežlielumi nav noteikti, kā tas ir norādīts priekšlikumā (atšķirīgas - satiksmes troksnim piemērojamas vērtības). 2019.gadā tika publicēts Eiropas Vides aģentūras ietvaros esošās Trokšņu mazināšanas interešu grupas ziņojums “Pārskats par kritiskajām trokšņu vērtībām Eiropas reģionā” (https://epanet.eea.europa.eu/reports-letters/reports-and-letters/ig-noise_critical-noise-values-in-eu.pdf/view), kur ir apkopotas 27 Eiropas reģionu valstu aptaujas rezultātā iegūtā informācija par trokšņu robežvērtībām un to piemērošanas kritērijiem. No visām valstīm, kas sniedz atbildes, 24 valstīs satiksmei ir noteiktas atsevišķas robežvērtības no citiem trokšņu avotiem. Atšķirīgas - satiksmes troksnim piemērojamas, vērtības ir noteiktas, piemēram, Vācijā, Austrijā, Francijā, Spānijā, Itālijā, Nīderlandē, Čehijā, Dānijā,  Zviedrijā, Somijā Slovākijā.

-

Noteikumu projekta 4.1.apakšpunkta termins atšķiras no noteikumu projektā "Vides trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu vides trokšņa pārvaldībai izstrādes noteikumi" ietverta termina, kas noteic, ka pasākumi jāveic jebkurā gadījumā, ja robežlielumi tiek pārsniegti. Ņemot vērā minēto, lūdzam salāgot abus noteikumu projektus.

-

Noteikumu projekta 4.2.apakšpunktā ir ietverts termins "vides trokšņa mērķlielums". Lai arī tas tiek definēts, turpmāk noteikumu projektā tas netiek lietots. Lūdzam izvērtēt iespēju, vai ir pieļaujama atšķirīga pieeja tad, ja tiek saņemti iesniegumi par īpašumiem ārpus valsts autoceļu aizsargjoslām vai īpašumiem aizsargjoslās vai valsts autoceļu likvidētajās aizsargjoslās (teritorijās, kur valsts autoceļu aizsargjoslas ir likvidētas ar pašvaldību teritoriju plānojumu palīdzību) un atbilstoši precizēt noteikumu projektu.

-

Satiksmes ministrija uzskata, ka 20.05.2022. atzinuma 8.punktā un 03.01.2023. atzinuma 7.punktā ietvertais iebildums ir ņemts vērā tikai daļēji, līdz ar to Satiksmes ministrija uztur izteiktos iebildumus un tajos norādītos argumentus.
1) Noteikumu projektā un anotācijā joprojām nav noteikts, kādas novērtēšanas metodes izmantojamas, lai veiktu vides trokšņa prognozēšanu. Būtu pamatoti noteikt, ka rūpniecisko trokšņa avotu, gaisa kuģu radītā trokšņa, ceļu satiksmes radītā trokšņa, dzelzceļa un tramvaju satiksmes radītā vides trokšņa indikatoru vērtības nosaka saskaņā ar Komisijas 2015. gada 19. maija Direktīvas (ES) 2015/996 pielikumu (t.i. – piemērojot CNOSSOS-EU metodi), vienlaikus paredzot pārejas noteikumus uzsāktiem būvniecības procesiem, kur aprēķinu veikšanai var turpināt izmantot Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumos Nr.16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” (turpmāk - MK noteikumi Nr.16) 7.punktā un 1.pielikuma 6.punkta tabulā noteiktās metodes.
2) Ja aprēķinu metodes netiek noteiktas, noteikumu projekta anotācijā jāietver norāde ar skaidrojumu, ka noteikuma projektā netiek pārņemtas MK noteikumu Nr.16 7.punkta un 1.pielikuma normas, kas noteic rūpniecisko trokšņa avotu, gaisa kuģu radītā trokšņa, ceļu satiksmes radītā trokšņa, kā arī dzelzceļa un tramvaju satiksmes radītā trokšņa aprēķiniem izmantojamās metodes, jo…”, kur tālāk norādāms pamatojums, kāda ir bijusi tiesību akta izdevēja griba un nodoms, atsakoties no iepriekšējā regulējuma, tā vietā neradot jaunu, un kāda pieeja izmantojama turpmāk. Lūdzam noteikumu projekta anotācijā skaidri norādīt, ka izmantojamās aprēķinu metodes katrā konkrētā gadījumā nosaka trokšņa novērtētājs, nodrošinot, ka aprēķiniem izmantotie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi. Informācija būtu papildināma ar, piemēriem, kādas aprēķina metodes turpmāk var piemērot vides trokšņa novērtēšanai satiksmes un rūpnieciskajiem objektiem.
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt noteikumu projektu un/vai anotācijas tekstu ar skaidrojumu un pamatojumu atbilstoši iebildumam.

-

Satiksmes ministrija neatbalsta noteikumu projekta 9.punkta redakciju, ka Veselības inspekcija noteiks ko, kā un līdz kuram laikam darīt, lai novērstu trokšņa robežlielumu pārsniegumus, kā arī noteikumu projekta 9.punktā paredzētā kārtība prasīs papildu resursus. Tekstā minētā rīcības plāna precizēšana nozīmē to, ka rīcības plānā noteiktie kritēriji un veicamo pasākumu prioritātes tiks pakļauti atsevišķu personu iesniegumiem, pilnībā ignorējot iepriekš veikto darbu rīcības plāna izstrādē. Norādām, ka vides trokšņa robežlieluma pārsniegumu mazinoši pasākumi ir veicami visaptveroši izvērtējot situāciju.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt noteikumu projekta 9.punktu:
1. norādōt, pēc kādiem kritērijiem Veselības inspekcija veiks izvērtējumu;
2. nosakot, ka saņemtie iesniegumi par trokšņa robežlieluma pārsniegumiem tiek izvērtēti, izstrādājot nākošo rīcības plānu vides trokšņa pārvaldībai.
Papildus lūdzam noteikt noteikumu projektā atbilstošus kritērijus, kas būtu izmantojami, lai novērtētu vai rīcības plānā vides trokšņa pārvaldībai iekļautie pasākumi ir pietiekami.

-

Atkārtoti norādām, ka nav novērstas pretrunas ar Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumiem Nr.240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" ietverto terminu "funkcionālās zonas". Tā kā trokšņa karšu un rīcības plāna izstrādei par pamatu tiks izmantoti teritorijas plānojumi, Satiksmes ministrija ieskatā atšķirības ir jānovērš.

Atbilstoši  Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumiem Nr.240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" nav šāda funkcionālā zonējuma (apbūves veida) "viensētu apbūve". Līdz ar to robežlielumi tiks attiecināti arī uz lauksaimniecības teritorijām un atsevišķām viensētām. Trokšņa samazināšana gar atsevišķām viensētām būs ļoti dārgs pasākums un ņemot vērā pieejamo finansējumu, tos nebūs iespējams veikt.
 
Papildu lūdzam skaidrot, ko saprot ar punkta formulējumu "publiskās apbūves teritorijas ar papildizmantošanas veidu - dzīvojamā apbūve". Atbilstoši Noteikumiem Nr.16 trokšņa robežlielumi attiecas uz publiskās apbūves teritoriju, kurā galvenais izmantošanas veids ir dzīvojamā apbūve. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt, vai šajā gadījumā ir paredzēts attiecināt trokšņa robežlielumus uz publiskās apbūves teritoriju, kurā dzīvojamā apbūve ir gan galvenais, gan papildizmantošanas veids.

-

Lai arī noteikumu projekta pielikumā ir veikti precizējumi, lūdzam noteikt skaidru piemērošanas kārtību.
Ja netiek ņemts vērā Satiksmes ministrijas līdz šim izteiktais iebildums, ka saglabājams spēkā esošais nosacījums, ka piemērošanas robežas noteic atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētajai informācijai:
1) par zemes lietošanas veidu “dzīvojamo ēku pagalmi”, nepieciešams noteikumu projekta pielikuma 4.punkta tabulas 2.piezīmi papildināt vismaz ar nosacījumu, ka atbilstību novērtē 2 m attālumā no fasādes, kura ir visvairāk pakļauta trokšņa iedarbībai (atbilst MK noteikumu Nr.16 2.pielikuma 3.2.apakšpunktā pašlaik noteiktajam trešajam vērtēšanas nosacījumam);
2) lūdzam noteikumu projekta pielikuma 4.punkta tabulas 4.punktam pievienot piezīmi, norādot, ka Jauktas centra apbūves teritorijas dzīvojamā apbūvē vides trokšņa indikatora vērtības attiecina uz ēkām, kurām ir noteikts dzīvojamās mājas lietošanas veids. Atbilstību novērtē 2 m attālumā no fasādes, kura ir visvairāk pakļauta trokšņa iedarbībai (atbilst MK noteikumu Nr.16 2.pielikuma 3.2.apakšpunktā pašlaik noteiktajam trešajam vērtēšanas nosacījumam).
Līdzvērtīgi nepieciešams precizēt noteikumu projekta pielikuma 4.punkta tabulas 3.punktu, paredzot, ka trokšņa indikatora vērtības attiecina uz attiecīgās zonas dzīvojamo apbūvi. Piemēram, izsakot punktu šādā redakcijā: “Dzīvojamā apbūve Publiskās apbūves teritorijā ar papildizmantošanas veidu – dzīvojamā apbūve” vai “Publiskās apbūves teritorijas dzīvojamā apbūve”. Ja netiek ņemts vērā līdz šim izteiktais iebildums, nepieciešams pielikuma 4.punkta tabulas 3.punktam pievienot piezīmi: "Publiskās apbūves teritorijas dzīvojamā apbūvē vides trokšņa indikatora vērtības attiecina uz ēkām, kurām ir noteikts dzīvojamās mājas lietošanas veids. Atbilstību novērtē 2 m attālumā no fasādes, kura ir visvairāk pakļauta trokšņa iedarbībai" (atbilst MK noteikumu Nr.16 2.pielikuma 3.2.apakšpunktā pašlaik noteiktajam trešajam vērtēšanas nosacījumam).

Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt noteikumu projekta pielikuma 4.punkta tabulas 2.piezīmi ar nosacījumu, ka atbilstību novērtē 2 m attālumā no fasādes, kura ir visvairāk pakļauta trokšņa iedarbībai un 4.punkta tabulas 4. punktu ar norādi, ka Jauktas centra apbūves teritorijas dzīvojamā apbūvē vides trokšņa indikatora vērtības attiecina uz ēkām, kurām ir noteikts dzīvojamās mājas lietošanas veids. Atbilstību novērtē 2 m attālumā no fasādes, kura ir visvairāk pakļauta trokšņa iedarbībai. Papildus lūdzam precizēt pielikuma 4.punkta tabulas 3.punktu atbilstoši iebilduma redakcijai vai arī papildināt ar norādīto piezīmi.

-

Saskaņā ar noteikumu projekta 7., 8. un 9.punktā noteikto Veselības inspekcija veiks lidostas vides trokšņa kontroli, mērīšanu, trokšņa robežlieluma atbilstības noteikšanu u.c. minētos pienākumus.
Lūdzam precizēt, kādas darbības ietver “kontrole” attiecībā uz lidostas vides troksni un to kā tiks veikta šī kontrole.

-