Projekta ID
25-TA-2466Atzinuma sniedzējs
Valsts kanceleja
Atzinums iesniegts
05.12.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Anotācijā norādīts: "Anotācijas pielikumā 2025. gadā veiktajos aprēķinos jaunajiem maksas pakalpojuma veidiem atalgojuma izmaksas atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. pielikumā noteiktajai mēnešalgu skalai sasniedz intervāla minimumu". Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes un Nacionālā botāniskā dārza sniegtajiem datiem Atlīdzības uzskaites sistēmā secināms, ka jau šobrīd abās iestādēs vidējais atalgojuma līmenis ir ļoti zems un faktiski ir tikai nedaudz virs skalas minimuma, lai gan ieteicamais apmērs ir tuvināties attiecīgās mēnešalgu grupas skalas viduspunktam, kas vienlaikus ir arī konkurētspējīgs atalgojums un veido 80% no līdzīgas vērtības darba privātajā sektorā. Ja visās valsts pārvaldes iestādēs vidējais mēnešalgas apmērs sastāda 89% no skalas viduspunkta, tad attiecīgi Dabas aizsardzības pārvaldē tas ir 79%, bet Nacionālā botāniskajā dārzā - 73%. Situācija ar darba samaksu (mēnešalga un piemaksas) ir ļoti līdzīga, t.i. , valstī vidēji tie ir 97% no algu skalas viduspunkta, kurpretī Dabas aizsardzības pārvaldē 83%, bet Nacionālā botāniskā dārzā - 78%.
Papildus norādāms, ka maksas pakalpojumu cenrādis ir spēkā ilgāku laika periodu nekā viens gads, bet prakse pierāda, ka tas bez izmaiņām strādā 10 un vairāk gadus. Šāda pieeja, nosakot tik zemu darba samaksu ilgtermiņā, noved pie tā, ka pastāv risks, ka būs nepieciešamība maksas pakalpojumu sniegšanā iesaistītajiem nodarbinātajiem daļu no atlīdzības kompensēt no valsts budžeta līdzekļiem, tādejādi pastāvot riskam par sliktu finanšu resursu pārvaldību.
Papildus norādāms, ka maksas pakalpojumu cenrādis ir spēkā ilgāku laika periodu nekā viens gads, bet prakse pierāda, ka tas bez izmaiņām strādā 10 un vairāk gadus. Šāda pieeja, nosakot tik zemu darba samaksu ilgtermiņā, noved pie tā, ka pastāv risks, ka būs nepieciešamība maksas pakalpojumu sniegšanā iesaistītajiem nodarbinātajiem daļu no atlīdzības kompensēt no valsts budžeta līdzekļiem, tādejādi pastāvot riskam par sliktu finanšu resursu pārvaldību.
Piedāvātā redakcija
-
