Atzinums

Atbilstoši grozījumu 17. punktam, izsakot 17. punktu jaunā redakcijā, publiskā apspriešana nav nepieciešana, ja paredzēts nocirst šo noteikumu 5.3. apakšpunktā minētos kokus (grozījumu 6. punkts), proti, kokus teritorijās, kurās to audzēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām, meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem ir aizliegta, kā arī Aizsargjoslu likuma 61. pantā minētos kokus.
Vēršam uzmanību, ka šobrīd  Ministru kabineta 2012. gada 2. maijā noteikumu Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” (turpmāk - noteikumi Nr. 309) 5.3. apakšpunkts noteic, ka šo noteikumu 4. punktā minētajās teritorijās, izņemot šo noteikumu 4.11. apakšpunktā minēto gadījumu, bez pašvaldības atļaujas koku ciršanai ārpus meža atļauts cirst kokus ārpus pilsētām teritorijās, kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām, meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem koku audzēšana ir aizliegta, kā arī Aizsargjoslu likuma 61. pantā minētos kokus. Savukārt grozījumu 6. punkts, izsakot 5. punktu jaunā redakcijā, paredz, ka šo noteikumu 4. punktā minētajās teritorijās bez pašvaldības atļaujas koku ciršanai ārpus meža atļauts cirst kokus teritorijās, kurās to audzēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām, meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem ir aizliegta, kā arī Aizsargjoslu likuma 61. pantā minētos kokus. Tādējādi ir plānots paredzēt, ka pašvaldības atļauja šajos gadījumos nebūs nepieciešama visā pašvaldības administratīvajā teritorijā, nevis kā iepriekš tikai ārpus pilsētas teritorijas.
Vienlaikus Aizsargjoslu likuma 61. pants regulē aizsargjoslu uzturēšanu, tostarp minētā panta ceturtā daļa noteic, ka kārtību, kādā uzturamas aizsargjoslas gar ielām pilsētās, ciemos un citās apdzīvotās vietās, nosaka pagastu un pilsētu apbūves noteikumi. Tādējādi atbilstoši grozījumiem un Aizsargjoslu likuma 61. panta ceturtajai daļa secināms, ka ielu aizsargjoslās varēs cirst kokus ārpus meža zemes bez atļaujas un bez publiskās apspriešanas, ja apbūves noteikumos būs noteikts ielas aizsargjoslas uzturēšanas tiesība aizsargjoslas teritorijā cirst kokus.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas ieskatā sabiedrības interesēs ir nepieciešama  pārvaldes atļauja un publiskās apspriešanas rīkošana par koku, kas nerada apdraudējumu, ciršanu ārpus meža apdzīvotās vietās. Turklāt sabiedrības tiesību apjoma mazināšanu nevar pamatot ar administratīvā sloga mazināšanu.
 

-

Grozījums paredz, ka bez pašvaldības atļaujas koku ciršanai ārpus meža atļauts cirst, ja kokus cērt pašvaldība savā īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā. Ievērojot minēto un atbilstoši 17. punktam šajos gadījumos netiks rīkota publiskā apspriešana, jo to rīko tikai gadījumā, ja ir nepieciešama pašvaldības atļauja.
Vēršam uzmanību, ka realizējot vietējo pārvaldi, pašvaldības likumā noteiktajos ietvaros ir publisko tiesību subjekts, bet privāttiesību jomā pašvaldībām ir juridiskās personas tiesības. Pašvaldība ar saviem zemes gabaliem rīkojas kā jebkurš zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, ievērojot publiski tiesiskus ierobežojumus, tostarp ievērojot pienākumus saņemt visas nepieciešamās pārvaldes atļaujas. Līdzīga situācija ir ikvienā jautājumā, kurā pašvaldība īsteno savas tiesības un pienākumus, kā privāto tiesību juridiska persona, piemēram, būvniecībā, atsavinot mantu u.tml. Norādām, ka Ministru kabineta 2012. gada 2. maijā noteikumi Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” nav regulējums, ar kuru var grozīt vispārēju kārtību.
Izziņā Zemkopības ministrija norāda: “Zemkopības ministrija arī iepriekš ir skaidrojusi pašvaldībām, ka tad, kad pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par koka nociršanu savā zemē, papildus administratīvais akts, proti, atļauja koku ciršanai ārpus meža nav nepieciešama. Tāpēc skaidrākai noteikumu piemērošanai nepieciešams noteikt, ka pašvaldība pati pieņem lēmumu par koku nociršanu savā īpašumā esošā zemē, neizsniedzot sev administratīvo aktu – atļauju koku ciršanai ārpus meža.
Atbilstoši Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajam pašvaldības zaļo zonu uzturēšana ir viena no pašvaldības autonomajām funkcijām. Tāpēc pašvaldības autonomās funkcijas veikšanai pašvaldība rīkojas kā publisko tiesību subjekts un nosacījums, ka pašvaldībai ir jāprasa sev atļauja veikt autonomo funkciju, ir tikai birokrātisko procedūru dubultošana. “
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija norāda, ka Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punktā minēto teritoriju uzturēšanas darbi tiek veikti privāto tiesību jomā. Uz publisko tiesību jomu attiecas tikai pašvaldības pienākums nodrošināt, ka uzdevums tiek pildīts un tas, lai izpildījuma kvalitāte nebūtu tik zema, ka faktiskā situācija ir pielīdzināma tai, kurā attiecīgais uzdevums netiktu pildīts vispār.
Zemkopības ministrijas iepriekš paustais viedoklis par to, ka pašvaldībai nav nepieciešama atļauja koku ciršanai ārpus meža zemes ir juridiski nepamatots, kā arī nepamato šāda priekšlikuma virzīšanu.
Norādām, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 27. panta otro daļu publisko tiesību subjekts var būt administratīvā akta adresāts vai to var skart faktiskā rīcība gadījumos, kad tas atrodas salīdzināmā situācijā ar privātpersonu un konkrētajā gadījumā ir pakļauts tādiem pašiem tiesību priekšrakstiem kā privātpersona.
Papildus norādām, ka Ministru kabineta noteikumu projekta anotācijā norādītais pamatojums nepamato liegt iedzīvotājiem tiesības uz publisko apspriešanu, ja koku ciršana paredzēta pašvaldība īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā.
 

-

Meža likuma 8. panta otrā daļa noteic, ka vietējā pašvaldība savos saistošajos noteikumos par koku ciršanu ārpus meža pilsētas un ciema teritorijā nosaka zaudējumu atlīdzību par dabas daudzveidības samazināšanu, kā arī šo zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību. Zaudējumu atlīdzību ieskaita vietējās pašvaldības budžetā. Meža likuma 8. panta pirmā daļa nepilnvaro Ministru kabinetu regulēt pašvaldības pilnvarojumu izdot saistošos noteikumus. Tādējādi lūdzam svītrot paredzēto grozījumu.
 

-

Noteikumu 5.8.apakšpunkta regulējuma mērķis, atbilstoši anotācijas problēmas aprakstā minētajam, ir atteikties no prasības saņemt atļauju koku ciršanai privātmāju teritorijās. Noteikumu projekta 5.8.apakšpunktā ir atsauce uz "esošu vai apgūtu savrupmāju apbūves teritoriju", kas atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumiem Nr.240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" (turpmāk - MKN 240) ir saprotama kā teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā noteikta funkcionālā zona savrupmāju apbūves teritorija (DzS). Vēršam uzmanību, ka jēdzienam "privātmāju apbūve" atbilst MKN 240 4.pielikuma teritorijas izmantošanas veida grupā dzīvojamā apbūve un teritorijas izmantošana iekļautie teritorijas izmantošanas veidi - savrupmāju apbūve, vasarnīcu apbūve, viensētu apbūve, rindu māju apbūve. Ņemot vērā, ka iepriekš minētie teritorijas izmantošanas veidi iekļauti vairāku funkcionālo zonu atļauto izmantošanu uzskaitījumā, lūdzam precizēt noteikumu projekta 5.8.apakšpunktu nosakot, ka atļauja koku ciršanai nav nepieciešama, ja teritorijas atļautais izmantošanas veids ir dzīvojamā apbūve, izņemot daudzdzīvokļu māju apbūvi. Lūdzam atbilstoši precizēt arī anotāciju.

-