Atzinums

DAIF Latvija izsaka iebildumu par kritēriju 3.1.Finansējuma saņēmēja vadītāja pieredze: / 3.1.1. vismaz 10 pilni gadi, kur realizēto  projektu kopējā summa sastāda vismaz 7 milj. euro. Kā arī par kritēriju - Finansējuma saņēmēja pieredze inovāciju projektos:  4.1. Projekta iesniedzējs ir īstenojis projektu kādā no Eiropas Savienības inovāciju atbalsta programmā vai citās  inovāciju atbalsta programmās, vismaz 5 pilni gadi un projektu kopējais finansējums bija lielāks kā 7 milj. euro;

DAIF Latvija iebilsts pret šāda apjoma (EUR) kritēriju noteikšanu maksimālo punktu saņemšanai, jo, piemēram, aizsardzības industrija, tās organizācijas, iepriekšējos Eiropas Savienības struktūrfondu finansēšanas periodos un arī līdz šim uzsāktajās programmās attiecībā uz inovācijām ir bijušas pat diskriminētsa (piemēram, tieši arī nacionālā līmenī Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1.r. reformu un investīciju virziena "Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A" 5.1.1.r. reformas "Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija" 5.1.1.2.i. investīcijas "Atbalsta instruments inovāciju klasteru attīstībai" īstenošanas noteikumi kompetences centru ietvaros atbalstu varēja saņemt tikai jau konkrēti kompetenču centri). Ar šādiem kritērijiem aizsardzības industrijai ir būtiski samazinātas iespējas saņemt finansējumu plānotajā programmā un var tikt radīti apstākļi konkrētu jomu projektu atbalstam, ņemot vērā tieši iepriekš īstenotās ierobežotas atlases programmas nacionālā līmenī. 

DAIF Latvija uzskata, ka šāda situācija nebūtu pieļaujama laikā, kad aizsardzības joma ir prioritāte gan nacionālā, gan ES un NATO līmenī. Ir kritiski svarīgi nodrošināt atbalstu pētniecībai un attīstībai tieši aizsardzības jomā arī nacionālā līmenī ar atbalsta finanšu instrumentu palīdzību, tādējādi stiprinot aizsardzības jomas pētniecības un attīstības kompetenci un kapacitāti kopumā, kas savukārt tieši ietekmē arī to spēju tālāk projektu īstenošanā ES līmenī. Līdz šim īstenotas iniciatīvas nacionālā līmenī ir nelielā apmērā un tikai Aizsardzības ministrijas budžeta ietvaros, taču nav bijusi iespēja attīstīt inovāciju un pētniecības projektus aizsardzības jomā ar atbalsta finanšu instrumentiem (kā ES struktūrfondi).
 

-

DAIF Latvija ierosina precizēt MK noteikumu projektā vai anotācijā kārtību, kā konkrēti tiktu īstenota šī punkta realizēšana. Attiecīgi, ir jābūt mehānismam, kā var tikt precizētas un pilnveidotas šīs viedās specializācijas ilgtermiņa stratēģijas, ņemot vērā, ka tās ir būtiskas visa projekta kopējā īstenošanā.

DAIF Latvija jau iepriekš ir norādījusi, ka esošais (arī plānotais) RIS3 Vadības grupas darbs, kas ir salīdzinoši ierobežojošs, ņemot vērā šajās grupās iesaistītās organizācijas, var radīt riskus attiecībā uz interešu konflikta esamību, pārstāvot tikai tās nozares, kuras ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā un ignorējot tās nozares, kuras ir citu nozaru ministriju pārraudzībā. Nav pilnīgas informācijas par to, kāpēc tieši kādas konkrētas organizācijas ir ietvertas katrā RIS3 vadības grupā, līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka šobrīd minēto organizāciju tvērums nav visaptverošs un nespēj nodrošināt nepieciešamo - informāciju par aktuālo nozarē un tās stratēģiskajiem virzieniem. 

Būtiski, ka RIS3 jomu tvērums, kurām atbilstoši tiek gatavotas (vai jau ir sagatavotas šīs specializācijas stratēģijas) neiekļauj nozares, kuras ir ļoti būtiskas tautsaimniecībai, ar augstu konkurētspēju, spējām palielināt eksportu un augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu īpatsvaru eksportā, kā arī inovāciju un jaunu produktu veidošanos, kā drošība un aizsardzība, transports, un līdz ar to ierobežo iespējas šo nozaru komersantiem un zinātniski pētnieciskajām organizācijām ar plānotiem pētniecības projektiem pieteikties plānotajā atbalsta programmā. 

Papildus tam DAIF Latvija norāda, ka gan pandēmijas laikā, gan jau šobrīd, esot ģeopolitiskajai krīzei un kara darbībai Ukrainā, arī Eiropas Komisijas ir izvirzījusi jaunus uzstādījumu attiecībā uz nozaru attīstību, ņemot vērā tieši aktuālākos izaicinājumus, nevis tikai iepriekš plānoto un pieņemtos lēmumus.

Kā piemēru augstāk minētajam DAIF Latvija min aktuālajiem izaicinājumiem attiecībā uz kiberaizsardzību un kiberdrošību, kuri šobrīd pieejamajā „Viedās specializācijas jomas “Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas” ekosistēmas stratēģija” (pieejams: https://www.liaa.gov.lv/lv/media/8871/download?attachment )  ir minēti vienu reizi vispārēji, kaut ikvienai iniciatīvai un attīstības projektam IKT jomā būtu jāietver kiberdrošības aspektus, tāpat arī tieši kiberaizsardzība ir nozīmīgs aspekts visas tautsaimniecības noturībai.
 

-

DAIF Latvija aicina projekta darbības plāna aprakstu / konkrētus punktus (MK noteikumu 2.pielikumā) precizēt un saskaņot ar vērtēšanas kritēriju 2.2.6. sadaļu (3.pielikumā), kurā ir tieši projekta pieteicējam jānorāda ietvertais darbības plānā.
 
 

-

Precizēt kritēriju 2.21., paredzot, ka finansējuma saņēmējs var īstenot konkrēto projektu vairākās viedās specializācijas jomās.
 

2.2.2. Projekta iesniegumā projekta iesniedzējs aprakstījis kā tiks attīstīta Viedās specializācijas joma/-as, kurā/-s finansējuma saņēmējs paredzējis īstenot projektu:

Lai veicinātu publiskā, privātā un akadēmiskā sektora sadarbību projekta mērķu sasniegšanā, kā arī izvērtētu mērķu atbilstību nozares attīstības vajadzībām, rosinām iekļaut kā kvalitātes kritēriju atbalsta vēstuli projekta iesniedzējām no nozares ministrijas/-ām, kas paredz tās atbalstu un iesaisti projekta aktivitāšu īstenošanā un sadarbību projekta mērķu sasniegšanā.

DAIF Latvija uzskata, ka šādas normas iekļaušanas praktiskais pienesums ir būtisks, jo jau šobrīd nozaru ministrijas, kā Aizsardzības ministrija, Zemkopības ministrija, Satiksmes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, īsteno sadarbību ar atbilstošo nozaru nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv gan komersantus, gan pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas.

Tieši šādā veidā, sadarbojoties nozaru ministrijām ar organizācijām, kas apvieno komersantus un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas,  tiek plānota un īstenota industriālo ekosistēmu attīstība atbilstoši gan nacionālajām, gan ES līmeņa noteiktajiem virzieniem.
 
 

-