Atzinums

Lūdzam pārskatīt noteikumu projekta 11.punktā norādīto formulējumu, ka reformu un investīciju virziena finansējuma saņēmēji ir ministrijas. Uzskatām, ka attiecībā uz Tieslietu ministriju formulējums "finansējuma saņēmējs" nav korekts. Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 10. septembra noteikumos Nr. 621 “Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtībā” noteikto finansējuma saņēmējs  ir fiziskā vai juridiskā persona, tai skaitā tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita valsts iestāde, kura atbilstoši Atveseļošanas fonda plāna īstenošanu un uzraudzību regulējošiem tiesību aktiem saņem Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu. Finansējuma saņēmējs nodrošina Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas ietvaros piešķirtā finansējuma izlietošanu atbilstoši nosacījumiem un termiņiem, savukārt, Tieslietu ministrija resora ietvaros nodrošina, ka finansējuma saņēmējs ievēro ar Atveseļošanas fonda plāna īstenošanu saistītās prasības, t.sk. piešķirtā finansējuma izlietojumu. Tieslietu ministrijas resorā finansējuma saņēmējs ir Tiesu administrācija, Uzņēmumu reģistrs.
Vēršam uzmanību, ka termini "projekta īstenotājs" un "finansējuma saņēmējs" vispārējā praksē pēc būtības ir sinonīmi un rada neskaidrības. Ierosinām izvēlēties citu terminu.
               

-

Vēršam uzmanību, ka no noteikumu projekta 12.2.1. apakšpunkta izret, ka projekta īstenotājs var nodot projekta darbību īstenošanu citam projekta īstenotājam, padarot noteikumu projektā ietverto regulējumu neskaidru. Lūdzu precizēt noteikumu projekta 12.2.1. apakšpunktu un nepieciešamības gadījumā citas noteikumu projekta normas, skaidri un izsmeļoši paredzot Atveseļošanas fonda īstenošanā un uzraudzībā iesaistīto institūciju kompetenci.

-

Vēršam uzmanību, ka nav pamatots noteikumu 12.2.1. apakšpunktā norādītā termina "institūcija" lietojums, kā arī nav skaidri saprotams tā saturs un tvērums, tai skaitā, vai tas paredzēts kā saīsinājums (kurš tālāk tekstā netiek lietots), kā rezultātā padarot minētā apakšpunkta formulējumu neskaidru. Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt minēto apakšpunktu.

-

Atkārtoti lūdzam papildināt noteikumu projekta 13. punktu ar papildu apakšpunktu, kas nosaka, ka ministrijas īsteno komunikācijas pasākumus, t.sk. arī stratēģiski svarīgiem projektiem.
 

-

Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 27. punkts paredz to, ka projekta īstenošanas līgumu slēdz projektu īstenotāji ar aģentūru, līdz ar ko norāde, ka finansējuma saņēmējs slēdz trīspusēju projekta īstenošanas līgumu ar nozares ministriju un projekta īstenotāju saskaņā ar minēto punktu ir neskaidra, jo no minētā punkta, iepretim 26. punktam, izriet, ka tiek slēgts divpusējs līgums. Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projekta 13.1.1. apakšpunktu.

-

Izvērtējot noteikumu projekta nosacījumus, secināms, ka Tieslietu ministrijas pārraudzībā ir Latvijas Republikas prokuratūras (Prokuratūra) īstenotais projekts. 
Saistībā ar minēto lūdzam noteikumu projekta 16.1.apakšpunktā svītrot Prokuratūru, kuru kā projekta īstenotāju lūdzam norādīt citā atsevišķā 16. punkta apakšpunktā, kuras projekta uzraudzību veic Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, ievērojot turpmāk minēto.
Likuma “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība” (https://likumi.lv/ta/id/325986-eiropas-savienibas- atveselosanas- un- noturibas- mehanisma- plana- istenosanas- un- uzraudzibas- kartiba%20) 8.1. apakšpunktā noteikts, ka Nozares ministrija nodrošina sava resora Atveseļošanas fonda plāna ietvaros noteikto reformu un investīciju atbilstošu īstenošanu (tai skaitā to uzraudzību un risku pārvaldību) un veic iekšējās kontroles sistēmas izstrādi, īstenošanu, uzraudzību (tai skaitā iekšējo auditu) un pilnveidi atbilstoši Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas prasībām. Atveseļošanas fonda plāna ietvaros noteikto reformu un investīciju atskaites punktu un mērķu sasniegšanu nodrošina attiecīgā nozares ministrija vai Valsts kanceleja atbilstoši Atveseļošanas fonda plānā noteiktajai kompetencei.
Atbilstoši Prokuratūras likuma 1.panta pirmajai daļai, Prokuratūra ir tiesu varas institūcija, kas patstāvīgi veic uzraudzību pār likumības ievērošanu šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros. Tajos gadījumos, kad Prokuratūras iestāde vai tās amatpersona pilda kādu pienākumu valsts pārvaldes jomā, neīstenojot tieši Prokuratūras likuma 2. pantā uzskaitītās Prokuratūras funkcijas, tā kļūst par administratīvo tiesību subjektu, kuram ir piešķirtas noteiktas valsts varas pilnvaras valsts pārvaldes jomā (Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedums, 2006. gada 20. decembrī, lietā Nr. 2006-12-01). Ministru kabineta 2017. gada 16. augustā noteikumu Nr. 474 “Tieslietu ministrijas nolikums” 10.punktā ietvertas Tieslietu ministrijas padotības iestādes. No minētā secināms, ka Prokuratūra nav Tieslietu ministrijas resors, proti, Prokuratūra neietilpst Tieslietu ministrijas iestāžu sistēmā, darbības nozarē/ Tieslietu ministrijas kompetences jomā. Tādējādi Tieslietu ministrijai nav ne tikai pamata pārraudzīt Prokuratūras īstenoto projektu, bet arī Prokuratūras projekta īstenošanas uzraudzība neietilpst Tieslietu ministrijas kompetencē.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Prokuratūras likuma 50.pantu Prokuratūru finansē no valsts budžeta. Tas nozīmē, ka Prokuratūra Finanšu ministrijai iesniedz sava sagatavotā budžeta pieprasījumu un, ievērojot Likuma par budžetu un finanšu vadību 20.panta 41. daļu, Ministru kabinets uzklausa Ģenerālprokuratūras viedokli par budžeta projektu, nodrošinot viedokļa un Ministru kabineta lēmuma pamatojuma iekļaušanu Ministru kabineta sēdes protokolā. Tādēļ vēl jo vairāk Tieslietu ministrijai nav kompetences Prokuratūras budžeta pārraudzībā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 6.novembrī noteikumu Nr.745 “Centrālās finanšu un līgumu aģentūras nolikums” 2. punktu Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (turpmāk – CFLA) darbības mērķis ir nodrošināt Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu, kā arī citu ārvalstu finanšu instrumentu piešķirto līdzekļu administrēšanu.
Ņemot vērā iepriekš secināto, ka Prokuratūras projekta īstenošanas uzraudzība neietilpst Tieslietu ministrijas kompetencē, līdz ar to šī uzraudzība, ņemot vērā CFLA kompetenci, ir jānodrošina CFLA, it sevišķi gadījumā, kad starp prokuratūru un CFLA 2018. gada 16.martā bija noslēgta vienošanās par Eiropas Savienības Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma piešķiršanu projekta Nr.2.2.1.1/17/I/010 „Prokuratūras informācijas sistēmas attīstība” īstenošanai. Tādējādi nav saskatāma kārtības projekta uzraudzības jautājumā maiņa, vēl jo vairāk situācijā, kad Prokuratūra veic atsevišķu projekta vadību.
 

-

Ņemot vērā, ka cituviet noteikumu projektā nav atrodamas norādes uz projektu atlases īstenošanu kārtās, lūdzam papildināt noteikumu projektu ar atbilstošu regulējumu vai svītrot norādi uz atlases kārtām noteikumu projekta 17. punktā.

-

Lūdzam noteikumu projektā norādēs uz institūcijām, piemēram, uz Centrālo vēlēšanu komisiju un pašvaldību skaidri norādīt, vai tās ir finansējuma saņēmēja, projekta īstenotāja vai citos statusos. Norādām, ka pretējā gadījumā nav skaidri saprotams finansējuma saņēmēja un projekta īstenotāja noteikumu projektā paredzētā kompetence.

-

Lūdzam nodrošināt skaidru noteikumu projekta 17. punkta struktūru, salāgojot minētā punkta ievaddaļu ar tā tālākajiem apakšpunktiem, ņemot vērā, ka šobrīd 17. punkta ievaddaļa ir atsevišķs un noslēgts regulējums. Kā arī noteikumu projekta 17. punkta tālākajos apakšpunktos lūdzam skaidri norādīt tiesību subjektu, kura tiesības un pienākumi tiek noteikti, tādējādi nodrošinot skaidru un loģisku normu izklāstu.

-

Lūdzam pārskatīt visu noteikumu projektu, nodrošinot, ka tajā ir precīzas iekšējās atsauces uz citām noteikumu projekta vienībām. Piemēram, bet ne tikai, ņemot vērā, ka noteikumu projekta 18.3.1. un 18.3.2. apakšpunkts noteikumu projektā nav atrodams, lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projekta 17. punktā ietverto atsauci uz minētajiem apakšpunktiem, nodrošinot skaidras tiesību normas. Tāpat līdzīgi lūdzam noteikumu projekta 17.1.2. apakšpunktā neatsaukties uz 17.1.2. apakšpunktā minēto projekta posmu kalendāro plānu. Kā arī, ņemot vērā, ka noteikumu projekta 18. punktā nav ietverti vairāki pārvaldošās institūcijas pienākumi, lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projekta 17. punkta otro teikumu (tajā norādīts IKT pārvaldības organizācijas pienākums).
Norādām, ka atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām tiesību normai ir jābūt skaidrai, lai tās lietotājs un piemērotājs gūtu nepārprotamu priekšstatu par saviem pienākumiem un tiesībām.

-

Lūdzam noteikumu projekta 17.1.1. apakšpunktu tehniski precizēt, nodrošinot, ka ir skaidra attiecīgā regulējuma mērķis un būtība. Norādām, ka nav skaidri saprotama norāde uz ";17.1.1. rīkojuma par projekta īstenošanu šo noteikumu 2. pielikumā ietverto informāciju par īstenojamo projektu".

-

Lūdzam noteikumu projekta 17.11. un 20.3.3. apakšpunktā konsekventi ievērot noteikumu projekta 1.4. apakšpunktā atrunāto saīsinājumu.

-

Lūdzam izvērtēt un salāgot noteikumu projekta 19.5.2. apakšpunktu ar 26. punktu, paredzot, ka projekta īstenošanas līgumu noslēdz arī ar finansējuma saņēmēju.

-

Atkārtoti lūdzam notiekumu projektā vai tā anotācijā skaidrot, kur ietverti vadības informācijas sistēmas lietošanas noteikumi, tai skaitā, vai tie izriet no ārējiem normatīvajiem aktiem. Ja minētie noteikumi nav ietverti ārējos normatīvajos aktos, lūdzam 20.1. apakšpunktā svītrot vārdus "atbilstoši tās lietošanas noteikumiem". Izziņas 47. punktā norādīts, ka attiecīgais Tieslietu ministrijas iebildums ir ņemts vērā, tomēr faktiski attiecīgs skaidrojums noteikumu projekta anotācijā nav atrodams.

-

Lūdzam noteikumu projekta 23.4. apakšpunktā neatsaukties uz programmas uzraudzības padomes nolikumu. Norādām, ka atbilstoši tiesiskuma principam institūciju uzdevumiem jābūt izsmeļoši uzskaitītiem ārējā normatīvajā aktā. Noteikumu projektā var ietvert atsevišķu regulējumu, ka programmas uzraudzības padomes nolikums tiek apstiprināts (paredzot, kas apstiprina šo nolikumu).

-

Lūdzam izvērtēt un noteikumu projektā paredzēt kritērijus (nosacījumus) atbilstoši kuriem vadības informācijas sistēmā ievadītie dati projektu tiek izvērtēti un apstiprināti. Norādām, ka nav arī saprotams pamats šobrīd noteikumu projektā vairs neparedzēt Centrālās finanšu un līguma aģentūras kompetenci vērtēt un apstiprināt projektus, apstiprināt ar nosacījumu vai noraidīt. Alternatīvi lūdzam sniegt pamatotu skaidrojumu, kādēļ attiecīgs regulējums nav nepieciešams noteikumu projekta anotācijā.

-

Lūdzam noteikumu projekta 28. punktā svītrot vārdus "nosacījumi un", jo tā ir liekvārdība.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 29. punktā ietverto atsauci uz noteikumu projekta 16. punktu, jo 16. punktā nav paredzētas prasības sadarbības partneriem.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši noteikumu projektam nodibinājumi nevar būt projekta īstenotāji un sadarbības partneri, attiecīgi noteikumu projekta 35.5. apakšpunkts un tā anotācija ir precizējama.

-

Aicinām gramatiski precizēt noteikumu projekta 12.1.1. apakšpunktu, vārda "esamība" vietā lietojot vārdu "esību", ņemot vērā vārda "esamību" specifisko nozīmi citās disciplīnās (filozofijā u.c.).

-

Aicinām redakcionāli precizēt noteikumu projekta 12.2.4. apakšpunktu, aizstājot vārdu "darbināšanai" ar vārdu "darbībai".

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 13.5. apakšpunktu, nelietojot tajā nākotnes formu, bet to izsakot tagadnes formā.

-

Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām lūdzam saīsinājumu "nozares ministrija" atrunāt pirmajā reizē, kad attiecīgais termins tiek lietots. 

-

Lūdzam redakcionāli precizēt noteikumu projekta 20.2.2. apakšpunktu, ņemot vērā, ka avansu apgūs projekta īstenotājs, nevis nozares ministrija.

-

Ņemot vērā, ka vienīgi 35.4. apakšpunktā norādīti komersanti, savukārt cituviet 35. punktā komersanti nav norādīti, lūdzam tehniski precizēt noteikumu projekta 35.4. apakšpunktu, svītrojot vārdu "citi".

-

Lūdzam noteikumu projektā konsekventi lietot saīsinājumus. Norādām, ka vienuviet lietots saīsinājums "MK", cituviet pilns nosaukums "Ministru kabinets". Kā arī lūdzam noteikumu projektā kā saīsinājumus neizmantot abreviatūras.

-