Projekta ID
22-TA-3196Atzinuma sniedzējs
Datu valsts inspekcija
Atzinums iesniegts
20.03.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
No likumprojekta 3. panta par grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļu likumā izriet, ka ar 147. pantu, kurā paredzēta informācijas par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem uzskaite, glabāšana un sniegšana, gadījumos, ja maksājumu saņēmējs ir fiziskā persona, tiks veikta fizisko personu datu apstrāde.
No 147. panta satura ir izsecināms personu datu apstrādes tiesiskais pamats un nolūks, taču nav saprotams paredzētās datu apstrādes apjoms.
Likumprojekta 3. pantā par Pievienotās vērtības nodokļa likuma 147. panta otro daļu noteikts, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējam jāveic maksājumu saņēmēju un pārrobežu maksājumu detalizēta uzskaite, taču normā nav skaidrots šīs “detalizētās uzskaites” apjoms, tostarp ietveramās informācijas (arī fizisko personu datu) apjoms. Vienlaikus, no likumprojekta 3. pantā norādītā par Pievienotās vērtības nodokļa likuma 147. panta piekto daļu, izriet, ka Ministru kabinetam deleģēts noteikt “detalizētajā uzskaitē” iekļaujamo informāciju.
Inspekcija norāda, lai datu apstrāde būtu likumīga, tai ir nepieciešams tiesiskais pamats, kas izriet no Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta, likumdevēja skaidri definēts datu apstrādes nolūks, kā kā arī datu apstrādē jāievēro visi minētās regulas 5.pantā noteiktie datu apstrādes principi, tostarp princips “likumīgums, godprātība un pārredzamība”, kas nosaka, ka dati tiek apstrādāti likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā. No minētā izriet, ka, likumdevējam likuma līmenī būtu jānosaka vismaz apstrādājamo datu kategorijas, savukārt Ministru kabinetam var deleģēt noteikt konkrētus apstrādājamos datus, ja to kategorijas ir skaidri noteiktas likumā.
Ievērojot minēto, Inspekcija norāda, ka likumprojekta 3. punktā par Pievienotās vērtības nodokļa likuma 147.pantu būtu jāprecizē un skaidri jānorāda maksājumu pakalpojumu sniedzēja veiktajā “detalizētajā uzskaitē” apstrādājamās personu datu kategorijas. Kā arī likumprojekta 3. pantā par Pievienotās vērtības nodokļa likuma 147. panta piekto daļu būtu jāveic grozījumi, novēršot ka Ministru kabinets ir pilnvarots noteikt apstrādājamo datu kategorijas - Ministru kabinets var noteikt tikai konkrētus apstrādājamos datus, ievērojot likumā jau norādītās datu kategorijas.
Inspekcija lūdz ievērot augstāk minēto un veikt attiecīgus labojumus arī anotācijā pie 4. punkta.
Papildus Inspekcija norāda, ka nav saprotams arī likumprojekta 3. pantā par Pievienotās vērtības nodokļa likuma 147. panta otrās daļas 3. punktu norādītais datu glabāšanas termiņš pakalpojuma sniedzējam - trīs kalendārie gadi. Anotācijā nav sniegts pamatojums minēto datu glabāšanai - kāds ir nolūks, ņemot vērā, ka dati tiek jau tiek nodoti Valsts ieņēmumu dienestam, kā arī nav skaidrs, vai Valsts ieņēmumu dienests arī veiks datu glabāšanu, kādā nolūkā un cik ilgi. Ievērojot minēto likumprojekts papildināms ar atbilstošu regulējumu vai papildināma likumprojekta anotāciju, norādot pamatojumu glabāšanai un tiesību normu, kas regulē personas datu glabāšanas ilgumu Valsts ieņēmumu dienestā.
No 147. panta satura ir izsecināms personu datu apstrādes tiesiskais pamats un nolūks, taču nav saprotams paredzētās datu apstrādes apjoms.
Likumprojekta 3. pantā par Pievienotās vērtības nodokļa likuma 147. panta otro daļu noteikts, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējam jāveic maksājumu saņēmēju un pārrobežu maksājumu detalizēta uzskaite, taču normā nav skaidrots šīs “detalizētās uzskaites” apjoms, tostarp ietveramās informācijas (arī fizisko personu datu) apjoms. Vienlaikus, no likumprojekta 3. pantā norādītā par Pievienotās vērtības nodokļa likuma 147. panta piekto daļu, izriet, ka Ministru kabinetam deleģēts noteikt “detalizētajā uzskaitē” iekļaujamo informāciju.
Inspekcija norāda, lai datu apstrāde būtu likumīga, tai ir nepieciešams tiesiskais pamats, kas izriet no Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta, likumdevēja skaidri definēts datu apstrādes nolūks, kā kā arī datu apstrādē jāievēro visi minētās regulas 5.pantā noteiktie datu apstrādes principi, tostarp princips “likumīgums, godprātība un pārredzamība”, kas nosaka, ka dati tiek apstrādāti likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā. No minētā izriet, ka, likumdevējam likuma līmenī būtu jānosaka vismaz apstrādājamo datu kategorijas, savukārt Ministru kabinetam var deleģēt noteikt konkrētus apstrādājamos datus, ja to kategorijas ir skaidri noteiktas likumā.
Ievērojot minēto, Inspekcija norāda, ka likumprojekta 3. punktā par Pievienotās vērtības nodokļa likuma 147.pantu būtu jāprecizē un skaidri jānorāda maksājumu pakalpojumu sniedzēja veiktajā “detalizētajā uzskaitē” apstrādājamās personu datu kategorijas. Kā arī likumprojekta 3. pantā par Pievienotās vērtības nodokļa likuma 147. panta piekto daļu būtu jāveic grozījumi, novēršot ka Ministru kabinets ir pilnvarots noteikt apstrādājamo datu kategorijas - Ministru kabinets var noteikt tikai konkrētus apstrādājamos datus, ievērojot likumā jau norādītās datu kategorijas.
Inspekcija lūdz ievērot augstāk minēto un veikt attiecīgus labojumus arī anotācijā pie 4. punkta.
Papildus Inspekcija norāda, ka nav saprotams arī likumprojekta 3. pantā par Pievienotās vērtības nodokļa likuma 147. panta otrās daļas 3. punktu norādītais datu glabāšanas termiņš pakalpojuma sniedzējam - trīs kalendārie gadi. Anotācijā nav sniegts pamatojums minēto datu glabāšanai - kāds ir nolūks, ņemot vērā, ka dati tiek jau tiek nodoti Valsts ieņēmumu dienestam, kā arī nav skaidrs, vai Valsts ieņēmumu dienests arī veiks datu glabāšanu, kādā nolūkā un cik ilgi. Ievērojot minēto likumprojekts papildināms ar atbilstošu regulējumu vai papildināma likumprojekta anotāciju, norādot pamatojumu glabāšanai un tiesību normu, kas regulē personas datu glabāšanas ilgumu Valsts ieņēmumu dienestā.
Piedāvātā redakcija
-