Atzinums

Izvērtējot Satiksmes ministrijas piedāvāto 28. panta sestās daļas 6. punkta redakciju un salīdzinot to ar nozares asociāciju piedāvātajām redakcijām, konstatējams, ka tika atbalstīta LIKTA piedāvātā redakcija. Tomēr LIA piedāvātā redakcija ir precīzāka.

No LIKTA piedāvātās redakcijas

6) publisko elektronisko sakaru tīklu pārvietošanas pienākums izriet no pašvaldības saistošajiem noteikumiem un pārvietošana neietver tīkla ierīkošanu cita īpašnieka kabeļu kanalizācijā;”.

var saprast, ka izņēmums piemērojams, ja pastāv divi kumulatīvie nosacījumi:
pašvaldības saistošajos noteikumos ir noteikts pienākums un
pārvienošanas ietvaros nebūs nepieciešams iesaistīt cita īpašnieka kabeļa kanalizāciju.
Savukārt LIA piedāvātā redakcija skaidri nosaka, ka, vispirms, izņēmuma piemērošanas nosacījums ir tikai viens – pašvaldības saistošajos noteikumos ir noteikts pienākums, un otrkārt – skaidri paredz, ka izņēmums nav jāsaprot tā, ka, pārvietojot kabeli, tiek ļauts nesaskaņot kabeļa ievietošanu cita īpašnieka kabeļu kanalizācijā.
Tādējādi starp LIKTA un LIA piedāvātām redakcijām ir principiāla atšķirība. LIA piedāvātā redakcija attiecībā uz izņēmuma nosacījumiem ir nepārprotama, tā nepārprotami nosaka, ka divi procesi – izņēmuma piemērošana un kabeļa ievietošanas kabeļu kanalizācijā saskaņošana ar tās īpašnieku nav saistīti.

Ņemot vērā minēto, iebilstam pret Likumprojektā paredzēto 28. panta sestās daļas 6. punkta redakciju atbilstoši LIKTA priekšlikumam un lūdzam atbalstīt LIA piedāvāto redakciju:
“6) ja publisko elektronisko sakaru tīklu pārvietošanas pienākums izriet no pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Minētais neskar pienākumu saņemt piekrišanu publiskā elektroniskā sakaru tīkla elementu ievietošanai citai personai piederošā kabeļu kanalizācijā;”.
 

6) ja publisko elektronisko sakaru tīklu pārvietošanas pienākums izriet no pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Minētais neskar pienākumu saņemt piekrišanu publiskā elektroniskā sakaru tīkla elementu ievietošanai citai personai piederošā kabeļu kanalizācijā;.

 

Izvērtējot iesniegtos viedokļus par Likumprojektu, secināms, ka 30. panta astotās daļas iekļaušana Likumprojektā nesasniegs mērķi (līdzsvarot pušu intereses) un tai ir citi būtiski trūkumi:
Pirmkārt, to, vai elektronisko sakaru tīkls ir nepieciešams komersantam publisko elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanai, lemj subjektīvi pats elektronisko sakaru tīkla īpašnieks. Tādējādi pienākuma piemērošana tiks pakārtota subjektīvai personas gribai un līdz ar to pienākuma noteikšana likumā ir bezjēdzīga. Otrkārt, tas, ka īpašums netiek lietots, nenozīmē, ka tam nav tiesību pastāvēt (piemēram, tukšas mājas netiek nojauktas tikai tāpēc, ka tās netiek izmantotas, vai zemē ieguldītie kabeļi netiek un kabeļu kanalizācija un zemē ievietotie kabeļi netiek izņemti, ja netiek izmantoti ). Treškārt, tīklu izbūvē vai iegādē tika veikti ieguldījumi, un, ja tīkla neizmantošanas gadījumā būtu pienākums to demontēt, tas nozīmētu, ka šie ieguldījumi tiek zaudēti. Visbeidzot un visbūtiskākais apstāklis, kas jāņem vērā, ir tas, ka tīklu demontēšanas pienākuma akcentēšana ir pretrunā ar Eiropas Savienībā nospraustajiem mērķiem attīstīt platjoslu/gigabita savienojamību. Eiropas Savienībā tiek piemēroti finansējuma instrumenti tieši lai attīstītu savienojamību. No tā izriet, ka būtu jāveicina tīklu attīstība, nevis jāveido vide un jāizdomā līdzekļi, lai tīkli tiktu demontēti.
Runājot par normas piemērošanas praktisko pusi, ir saprotams, ka tīkla demontāža pēc tā īpašnieka iniciatīvas notiek par tīkla īpašnieka līdzekļiem. Pienākuma noteikšana tīkla īpašniekam nekavējoties demontēt “nevajadzīgus” tīklus, pie nosacījuma, ka “nevajadzīgums” vai “vajadzīgums” ir nosakāms subjektīvi, praksē nedarbosies. Savukārt attiecībā uz demontāžas procesa iniciēšanu norma neievieš nekādus jaunus pienākumus un nenodrošina jaunas tiesības ne elektronisko sakaru tīkla īpašniekiem, ne nekustamā īpašuma īpašniekiem. Mūsu pieredze liecina, ka nekustamā īpašuma īpašnieki ir labi informēti par darbībām, kādas jāveic, lai risinātu jautājumus ar to īpašumā esošajiem elektronisko sakaru tīkliem, tostarp ar tīklu demontāžu, un šādi procesi notiek praktiski ik dienu.
Ņemot vērā minēto, norma nekādā mērā nelīdzsvaro elektronisko sakaru tīklu īpašnieku un nekustamā īpašuma īpašnieku tiesības. Tā ir deklaratīva, nedod pienesumu regulējumam un šī iemesla dēļ būtu svītrojama no Likumprojekta.
Lūdzam LIA atsaukt iepriekš pausto viedokli par 30. panta astotās daļas redakciju un atbalstīt tās izsvītrošanu no Likumprojekta.
 

-