Atzinums

Projekta 2.3. un 2.4. apakšpunkts noteic, ka finansējuma saņēmējs ir atzīstams par neatbilstošu Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda Plus, Kohēzijas fonda un Taisnīgas pārkārtošanās fonda projektu prasībām, ja finanšu saņēmējs ir izdarījis Krimināllikuma 280. panta otrajā daļā minēto noziedzīgo nodarījumu.
Šajā sakarā vēršam uzmanību, ka nedz noteikumu projekts, nedz arī projekta anotācija nesniedz skaidrojumu, kādēļ tieši par Krimināllikuma 280. panta otrajā daļā izdarīto noziedzīgo nodarījumu finanšu saņēmējs būtu atzīstams par neatbilstošu Eiropas Savienības fondu projektiem. Vēlamies uzsvērt, ka ikviens Krimināllikumā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir ar lielu sabiedriskās bīstamības pakāpi un tie vienādi skar vai rada potenciālus draudus sabiedrībai vai valsts drošībai kopumā. Proti, visi Krimināllikumā ietvertie nodarījumi ir vienlīdz bīstami, jo tie apdraud pašas svarīgākās sabiedrības intereses. Līdz ar to, ņemot vērā minēto, lūdzam projekta anotācijā ietvert pamatojumu un skaidrojumu, kādēļ tieši par Krimināllikuma 280. panta otrajā daļā minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu finanšu saņēmējs būtu atzīstams par neatbilstošu Eiropas Savienības fondu projektiem.

-

Projekta II nodaļas nosaukumā lūdzam atspoguļot arī ziņošanas kārtību, jo šobrīd var saprast, ka II nodaļā atrunāta tikai neatbilstību izvērtēšanas kārtība, kaut arī 6. punktā ir noteikta ziņošanas kārtība par neatbilstībām.

-

Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likuma pilnvarojumā (19. panta 9. punkts) paredzēts uzdevums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā ziņo par Eiropas Savienības fondu īstenošanā konstatētajām neatbilstībām. Projekta 5. punkts paredz stipri sašaurinātu šī uzdevuma izpildi, jo tajā ir atrunāta tikai vadošās iestādes, atbildīgās iestādes un revīzijas iestādes tiesība/pienākums ziņot par iespējamām neatbilstībām. Bet šādu tiesību - ziņot par iespējamām neatbilstībām sadarbības iestādei – vajadzētu paredzēt arī par horizontālo principu atbildīgajām iestādēm un, izpildot minēto likuma pilnvarojumu Ministru kabinetam, jebkurai personai (fiziskām personām, privāttiesību juridiskām personām, Tiesībsargam u.tml.). Ievērojot minēto, nepieciešams precizēt projekta 5. punktu.

-

Nepieciešams precizēt projekta 6. punkta frāzi “sniedzot 5. punktā minēto informāciju”, jo projekta 5. punktā nav minēta informācija, bet gan norādīts uz vadošās iestādes, atbildīgās iestādes un revīzijas iestādes darbībām konstatējot neatbilstību.

-

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) 5.panta 1.punkta b) apakšpunktam personas dati tiek vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, un to turpmāku apstrādi neveic ar minētajiem nolūkiem nesavietojamā veidā, savukārt personas datu minimizēšanas princips noteic, ka             personas dati ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos (Datu regulas 5.panta 1.punkta c)apakšpunkts). Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projekta 6.1.apakšpunktu, skaidri nosakot, kāda informācija, tajā skaitā personas dati, ir jānorāda par finansējuma saņēmēju, papildus anotācijā paskaidrojot, kādam mērķim norādīto informāciju nepieciešams apstrādāt.
 

-

Tiesības uz personas datu aizsardzību ir nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk – Harta) 8. pantā, tā pirmajā daļā paredzot ikvienas personas tiesības uz savu personas datu aizsardzību. Konkretizējot Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 96. pantā ietvertās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, Satversmes tiesa ir norādījusi, ka šīs tiesības aptver dažādus aspektus. [..] Tās arī aizsargā indivīda fizisko un garīgo integritāti, godu un cieņu, identitāti un personas datus.(sk. Satversmes tiesas 2016. gada 16. jūnija sprieduma lietā Nr. 2015-18-01 10. punktu).
Lai izvērtētu pamattiesību ierobežojuma konstitucionalitāti, jānoskaidro, vai tas ir noteikts ar likumu, vai tam ir leģitīms mērķis un vai tas atbilst samērīguma principam (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 11. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2005-24-01 secinājumu daļas 8. punktu). Vārds “likums” aptver ne tikai Latvijas Republikas Saeimas pieņemtus likumus, bet arī citus vispārsaistošus (ārējus) normatīvos aktus, ja vien tie izdoti, pamatojoties uz likumu, publicēti normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, ir pietiekami skaidri formulēti, lai adresāts varētu izprast savas tiesības un pienākumus, kā arī atbilst demokrātiskas tiesiskas valsts principiem (sk.Satversmes tiesas 2002.gada 20.maija sprieduma lietā Nr.2002-01-03 secinājumu daļa un 2016.gada 2.marta sprieduma lietā Nr.2015-11-03 20.punktu). Atbilstoši Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 1. punktam Ministru kabinets var izdot ārējus normatīvos aktus - noteikumus, ja likums Ministru kabinetu tam īpaši pilnvarojis. Pilnvarojumā norāda tā galvenos satura virzienus. Savukārt Satversmes tiesa ir norādījusi, ka tiesību normai, ar kuru likumdevējs pilnvaro Ministru kabinetu noregulēt Satversmē noteikto personas pamattiesību īstenošanas kārtību vai ierobežojumus šo tiesību īstenošanai, ir jābūt skaidrai un precīzai. Nav pieļaujama personas pamattiesību ierobežošana, atsaucoties uz neskaidru vai pārprotamu likumdevēja pilnvarojumu (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 21. novembra sprieduma lietā Nr. 2005-03-0306 10. punktu).
Iepazīstoties ar Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19.panta 9.punktā ietverto deleģējumu Ministru kabinetam, secināms, ka tas neparedz Ministru kabinetam noteikt pamattiesību ierobežojumu uz personas datu aizsardzību, proti, sadarbības iestādes tiesības saņemt no Sodu reģistra informāciju, tajā skaitā personas datus, par finansējuma saņēmējiem. Paskaidrojam, ka, ņemot vērā, ka jebkura personas datu apstrāde ir uzskatāma par pamattiesību ierobežojumu, tā pamatā ir nosakāma ar Latvijas Republikas Saeimas pieņemtu likumu. Likumā būtu nosakāms vismaz personas datu apstrādes nolūks, tiesiskais pamats un apstrādājamās personas datu kategorijas, paredzot Ministru kabinetam tiesības noteikt konkrētus apstrādājamos personas datus šo kategoriju ietvaros. Līdz ar to, lai izvairītos no situācijas, kad Ministru kabinets bez attiecīga likumdevēja pilnvarojuma daļēji pats nosaka sev pamattiesību ierobežošanas robežas, projekta turpmāka virzība attiecībā uz sadarbības iestādes tiesībām pieprasīt personas datus no Sodu reģistra (un attiecīgi arī apstrādāt pēc tam tos) pieļaujama tikai pēc atbilstoša tiesiskā regulējuma iestrādes Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likumā.
 

-

Ņemot vērā, ka atbilstoši Datu regulas prasībām personas dati tiek apstrādāti likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā, kā arī tie tiek vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, lūdzam precizēt projektu, skaidri nosakot, kāda informācija, tajā skaitā personas dati, norādāmi lietošanas tiesību piešķiršanas pieprasījumā un institūcijas vadītāja rakstiskajā paziņojumā par nepieciešamību anulēt pārkāpumu pārvaldības sistēmas lietotāja tiesības.

-

Lūdzam izvērsti skaidrot noteikumu projekta 19. punktā noteikto neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas mehānismu. Vai minētajam regulējumam ir ietekme uz atbalsta saņēmēju, kas uzskatāms par gala labuma guvēju, kas nav veicis nevienu šajos noteikumos minēto pārkāpumu (darbības, izdevumi ir atbilstoši)?
 

-

Lūdzam precizēt projektu kopumā, norādot skaidri, kāda informācija tiks ievadīta vadības informācijas sistēmā, vai projekta 31.punkta ietvaros vadības informācijas sistēmā tiks apstrādi (ievadīti) personas dati un kādiem nolūkiem.

-

Atbilstoši Datu regulas 5. panta 1. punkta "e" apakšpunktā ietvertajam glabāšanas ierobežojuma principam, personas datus glabā tikai tik ilgi, kamēr tie ir nepieciešami nolūkiem, kuros to apstrādā. Papildus norādāms, ka Datu regulā nav noteikti konkrēti termiņi datu glabāšanai, tomēr šie termiņi ir saistīti ar pārziņa datu apstrādes nolūkiem un to sasniegšanai nepieciešamo datu apjomu. Vēršam uzmanību, ka ne projektā vai tā anotācijā nav norādīts, cik ilgi tiek glabāti personas dati, kas tiek apstrādāti projekta ietvaros. Līdz ar to nepieciešams precizēt projektu kopumā, norādot termiņu un tā pamatojumu datu glabāšanai.
 

-

Ņemot vērā, ka projekta ietvaros tiek apstrādāti fizisko personu dati, lūdzam korekti aizpildīt anotācijas 8.sadaļu attiecībā uz projekta tiesiskā regulējuma ietekmi uz datu aizsardzību.
Vienlaikus, ņemot vērā Fizisko personu datu apstrādes likuma 4.panta pirmās daļas 5.punktā noteikto, lūdzam projektu saskaņot ar Datu valsts inspekciju.
 

-

Ņemot vērā, ka atbilstoši Datu regulas prasībām personas dati tiek apstrādāti likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā, kā arī tie tiek vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, lūdzam precizēt projektu, skaidri nosakot, kāda informācija, tajā skaitā personas dati, norādāmi lietošanas tiesību piešķiršanas pieprasījumā.

-