Atzinums

Lūdzam tiesiskās skaidrība nolūkos, kā arī ievērojot Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumi Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 2.2. un 2.3. apakšpunktu, likumprojektā izteiktajā Likuma 4.² panta desmitajā daļā precizēt frāzi "kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta", jo nav viennozīmīgi skaidrs, ko tas nozīmē.

-

Likumprojektā izteiktā Likuma 4.² panta cetrutā daļa atsaucas uz komercdarbības atbalstu, kas sniegts saskaņā ar citiem Eiropas Komisijas 2020. gada 19. marta paziņojuma “Pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā” (C(2020)1863) (turpmāk – Pagaidu regulējums) regulējumā ietvertajiem atbalsta mērķiem, izņemot ar atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 288.pantam Pagaidu regulējums (Komisijas paziņojums) nav tāds tiesību akts, kas rada saistības dalībvalstīm vai tieši iedzīvotājiem. Līdz ar to, ņemot vērā arī normatīvo aktu juridiskās tehnikas nosacījumus, Likumā nedrīkst iekļaut atsauci uz šādu juridiski nesaistošu dokumentu, lai radītu pienākumus privātpersonām. 
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojektā izteikto Likuma 4.2 panta cetruto daļu.

Papildus vēršam uzmanību, ka Tieslietu ministrijas ieskatā atsauce uz Pagaidu regulējumu (konkrēti, tā 3.9.iedaļu) būtu pieļaujama likumprojektā izteiktajā Likuma Pārejas noteikumu 19.punktā, ciktāl tas attiecas uz termiņu, līdz kuram pieļaujams piešķirt attiecīgo komercdarbības atbalstu.

-

Likumprojektā iztiektais Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma (turpmāk - likums) 4.² panta trešās daļas 2. un 4. punkts paredz, ka atbalstu nepiešķir, attiecīgi, nodokļu maksātājiem, kuru finansiālais stāvoklis neliecina par nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma nepieciešamību, vai neļaus izpildīt nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma nosacījumus; kā arī nodokļu maksātājiem, kuri nav sadarbojušies ar Valsts ieņēmumu dienestu.
Vēršam uzmanību, ka minētie nosacījumi ir subjektīvi vērtējami, t.i., neparedz skaidrus, objektīvus kritērijus, kā tiks izvērtēta minēto nosacījumu izpilde. It īpaši 4.punktā paredzētais nosacījums par sadarbības pienākumu ar VID ir neskaidrs, piemēram, nav skaidrs, kā šī norma varētu attieties uz privātpersonu, kurai līdz šim nav bijusi objektīva nepieciešamība veikt īpašus sadarbības pasākumus. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt un precizēt minētās normas, nodrošinot, lai normu adresātiem būtu viennozīmīgi skaidras to tiesības un pienākumi. Lūdzam arī likumprojekta anotācijā detalizēti skaidrot, kā tiks vērtēta šo nosacījumu izpilde.

 

-

Lūdzam likumprojektā izteiktajos Likuma 15.panta grozījumos precizēt terminu "valsts atbalsts/atbalsta pasākums" lietojumu, aizstājot tos ar Komercdarbības atbalsta kontroles likumā lietoto terminu "komercdarbības atbalsts", vai gadījumā, ja atsauce ir uz Likuma 15.pantā minētajiem īpašajiem atbalsta pasākumiem - "Ministru kabineta noteikto atbalsts/atbalsta pasākums".

-

Tiesiskās skaidrības nolūkos ierosinām precizēt likumprojektā izteiktajā 15.panta (2⁶) daļā frāzi "ir tiesīgs par atmaksātā valsts atbalsta apmēru precizēt attiecīgo mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarāciju", jo no norādes "precizēt deklarāciju" kontekstā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 7. pantu, skaidri neizriet no nodokļa maksātāja sagaidāmā darbība - t.i., vai nodokļa maksātājs ir tiesīgs par attiecīgo summu palielināt vai samazināt maksājamā nodokļa apmēru.

-