Atzinums

Lūdzam izslēgt likumprojekta "Rail Baltica projekta īstenošanas likums" (turpmāk – likumprojekts) 3.panta devīto daļu, jo attiecīgais pienākums neatbilst Ministru kabineta 2017.gada 16.augusta noteikumos Nr.474 "Tieslietu ministrijas nolikums" noteiktajai Tieslietu ministrijas kompetencei. Vēršam uzmanību, ka atbildīgajai iestādei un Rail Baltica projekta īstenotājiem, kurus pārstāv attiecīgās jomas eksperti un profesionāļi, ir jāizvērtē dokumentu saturs un saistības, ko projekta īstenotājs uzņemas. Vienlaikus norādām, ka atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumiem Nr.606 "Ministru kabineta kārtības rullis" noteiktajam Tieslietu ministrija turpinās sniegt juridisko izvērtējumu (atzinumus) par uz Ministru kabinetu virzītajiem dokumentiem.

Autors
Renāte Luīze Cietvīra (TM)
Starptautisko publisko tiesību nodaļa

 

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 4.panta pirmo daļu, ņemot vērā šādus aspektus.

Attiecībā uz likumprojekta 4.panta pirmās daļas pirmo teikumu - nekustamā īpašuma pārbūve vai pārveide nav nekustamā īpašuma tiesību iegūšanas pamats. Skaidrojam, ka valstij var piederēt tādas būves, kas uzbūvētas uz valstij piederošas zemes, vai tādas pārbūvētas vai pārveidotas būves, kas jau pirms šo darbību veikšanas piederējušas valstij, vai šo darbību laikā ir iegūtas valsts īpašumā uz normatīvajos aktos noteikta pamata. Citām personām piederošas būves, lai tās iegūtu valsts īpašumā un varētu reģistrēt zemesgrāmatā uz valsts vārda, valstij ir jāiegūst īpašumā dažādos citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, piemēram, atsavinot sabiedrības vajadzībām no privātpersonām Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā vai iegūstot tās no atvasinātas publiskas personas Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā. Tāpat arī atzīmējam, ka būves var ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vārda, ja tās atrodas uz valstij piederošas zemes, proti, lai neveidotu jaunus dalītos īpašumus vienmēr nepieciešams valsts īpašumā iegūt arī zemi, uz kuras plānots būvēt Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamās būves. Līdz ar to likumprojekta 4.panta pirmās daļas pirmais teikums šobrīd nav viennozīmīgi uztverams.

Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrijas ieskatā likumprojekta 4.panta pirmajā daļā drīzāk būtu nostiprināms vispārīgs princips (dažādu darbību rezultātā sasniedzamais mērķis) par Rail Baltica infrastruktūras piederību valstij. Proti, no normas būtu jābūt skaidri saprotamam, ka dažādu darbību gala rezultātā ir sasniedzams mērķis, ka zeme un būves, t.i., visi nekustamie īpašumi Rail Baltica teritorijā, ir nostiprināti zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā. Savukārt darbības, kas jāveic, lai šo mērķi sasniegtu, ir jau noregulētas citos normatīvajos aktos - Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, Būvniecības likumā, Civillikumā u.c. 

Attiecībā uz likumprojekta 4.panta pirmās daļas otro teikumu - kā jau minēts augstāk, nekustamā īpašuma pārveidošana vai pārbūve nav pamats īpašuma tiesību pārejai no vienas personas citai, līdz ar to nav skaidrs, kā tiek plānota normas praktiskā piemērošana. Jāņem arī vērā, ka, ja valsts būvē kādu būvi uz privātpersonai piederošas zemes, šāda būve var būt tikai un vienīgi attiecīgās privātpersonas īpašums saskaņā ar Civillikumā nostiprināto zemes un ēku vienotības principu.

Tieslietu ministrija var konceptuāli piekrist, ka, iespējams, pieļaujams risinājums, ka no privātpersonas sabiedrības vajadzībām tiek atsavināta kāda būve un kompensācija tiek izmaksāta nevis naudā, bet uzbūvējot privātpersonai līdzvērtīgu būvi. Vienlaikus šāds alternatīvs kompensācijas veids atsavināšanas procesā jau ir iespējams saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk - Atsavināšanas likums) 26.pantu, līdz ar to nav nepieciešams šādu risinājumu ietvert arī šajā likumprojektā.

Autors
Ieva Deksne (TM)
Civiltiesību departaments
 

-

Šķietami norma (likumprojekta 4.panta otrā daļa) ir pretrunā ar šī panta pirmajā daļā noteikto, ka Rail Baltica infrastruktūra un ar to saistītās būves pieder valstij Satiksmes ministrijas personā. Saskaņā ar Civillikuma 876.pantu lietas valdījums ir īpašuma tiesībai atbilstoša faktiska vara par lietu. Tas pastāv, kad ķermeniska lieta faktiski atrodas kādas personas pilnīgā varā un kad pie tam šī persona izrāda gribu rīkoties ar lietu līdzīgi īpašniekam. Tas, kā varā lieta faktiski atrodas, bet kas atzīst par tās īpašnieku kādu citu, uzskatāms, kaut arī viņam būtu tiesība turēt to savā varā, nevis par šās lietas tiesisku valdītāju, bet tikai par tās turētāju jeb faktisku valdītāju un īpašnieka vietnieku valdījumā.

Tieslietu ministrijas ieskatā, ņemot vērā minēto, ja saskaņā ar šī panta pirmo daļu Rail Baltica projekta īstenošanai uzbūvētās būves pieder valstij Satiksmes ministrijas personā, nav pamatoti noteikt, ka vienlaikus sabiedrība ar ierobežotu atbildību „EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” ir šo būvju tiesiskais valdītājs. Tāpat arī šāda norma nav atbalstāma, jo uz valstij piederošas zemes uzbūvētu būvju īpašnieks vai tiesiskais valdītājs var būt tikai pati valsts kā zemes īpašniece, nav pieļaujams, ka tiek veidots dalītais īpašums.

Kā pietiekamu risinājumu Tieslietu ministrija saredz jau 3.panta piektās daļas 4.punktā noteikto, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību „EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” nodrošina valsts publiskās lietošanas Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkciju veikšanu, kas būtu arī saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53.punktu, kurā noteikts, ka līdz Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteikšanai Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras būvniecības īstenošanai nepieciešamie valstij piederošie nekustamie īpašumi ar līgumu var tikt nodoti pārvaldīšanā minētā projekta īstenotājam. Tāpat arī saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 59. un 63.punktu sabiedrība ar ierobežotu atbildību „EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” veic nepieciešamās infrastruktūras pārvaldītāja funkcijas līdz Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteikšanai Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības sistēmas attīstībai un ieviešanai.

Autors
Ieva Deksne (TM)
Civiltiesību departaments
 

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 5.panta pirmās daļas 3.punktu un sniegt attiecīgu skaidrojumu likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā) (turpmāk – anotācija), jo no esošās normas redakcijas nav skaidri saprotams, kādas prasības ir nesamērīgas būves vai tās daļas funkciju nodrošināšanai, kādi ir šo prasību nesamērīguma noteikšanas kritēriji un kas veic attiecīgo prasību izvērtējumu.
Papildus minētajam, norādām, ka būvniecības jomu regulējošie normatīvie akti nesatur būvēm vai to daļām noteiktās nesamērīgās prasības, līdz ar to, lūdzam izvērtēt termina "nesamērīgas prasības" lietošanu attiecībā uz būvju vai to daļu funkciju nodrošināšanu.

Autors
Margarita Baumane (TM)
Politikas izstrādes nodaļa
 

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 8.pantu, nosakot, ka būvniecības procesa dalībnieks nenes atbildību par nodarītajiem pazemes infrastruktūras bojājumiem, tikai gadījumā, ja inženiertīkla novietojums neatbilst augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas sistēmas datiem. Savukārt likumprojekta 8.panta pirmajā un trešajā punktā noteiktajos gadījumos, infrastruktūras būvniecības procesa dalībniekiem būtu jānoskaidro inženiertīklu novietojums, sazinoties ar to īpašnieku vai valdītāju, jo pazemes inženiertīklu novietojums dabā var nebūtiski mainīties atkarībā no laikapstākļiem vai veicamām darbībām attiecīgā objekta tuvumā.

Autors
Margarita Baumane (TM)
Politikas izstrādes nodaļa

-

Lūdzam precizēt likumprojekta normu (likumprojekta 15.panta otrā daļa). Proti, atbilstoši anotācijai speciālais likums šajos gadījumos nosaka vienīgi vēl vienu papildu institūciju, kurai tiesu izpildītājs bezmantinieku mantas pārņemšanas un atsavināšanas procesa ietvaros nodod nekustamo īpašumu, ja to nav bijis iespējams atsavināt [...]. Savukārt Tieslietu ministrijas ieskatā normu var izlasīt arī tā, ka tiesu izpildītājs neturpina atsavināšanu, ja par bezmantinieka mantu atzīts tāds nekustamais īpašums, kas nepieciešams Rail Baltica projekta īstenošanai. Tādējādi lūdzam attiecīgi precizēt normu.

Tāpat Tieslietu ministrijas ieskatā nav skaidrs, kas un kad pantā minētajos gadījumos nodod nekustamo īpašumu Satiksmes ministrijai. Proti, tiesu izpildītājs saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 2.jūlija noteikumu Nr.364 "Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu" 14.punktu, ja par bezmantinieka mantu atzītu nekustamo īpašumu nevar atsavināt, par šo faktu tikai paziņo kādai no ministrijām, nevis nodod īpašumu tām. Līdz ar to lūgums skaidrot minēto.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka pirmtiesību izmantošanas kārtību likumprojekta 15.pants neietekmē, un tās Satiksmes ministrija realizē atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam, tajā skaitā, tur noteiktajiem termiņiem.

Autors
Jānis Bērziņš (TM)
Civiltiesību departaments

Ja par bezmantinieku mantu, uz kuru pieteiktas kreditoru pretenzijas, atzīts Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešams nekustams īpašums, un tā atsavināšanu normatīvajos aktos paredzētos gadījumos zvērināts tiesu izpildītājs neturpina, zvērināts tiesu izpildītājs, nosūta Satiksmes ministrijai paziņojumu, ka lieta par bezmantinieku mantu tiek izbeigta, un nekustamais īpašums pāriet tās rīcībā.

Autors
Jānis Bērziņš (TM)
Civiltiesību departaments

Ņemot vērā, ka atbilstoši anotācijai šī norma (likumprojekta 15.panta trešā daļa) paredzēta, lai Valsts ieņēmumu dienests valstij piekritīgu nekustamo īpašumu, kas atzīts par bezīpašnieka lietu vai tādu bezmantinieku mantu, uz kuru nav pieteikti kreditoru prasījumi vai pretenzijas, nodotu Satiksmes ministrijas vai Zemkopības ministrijas valdījumā, aicinām attiecīgi precizēt normu.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, nekustamais īpašums var piekrist ne tikai valstij, bet arī pašvaldībām.

Autors
Jānis Bērziņš (TM)
Civiltiesību departaments

Ja Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamais nekustamais īpašums ir atzīts par bezīpašnieka lietu vai tādu bezmantinieku mantu, uz kuru nav pieteikti kreditoru prasījumi vai pretenzijas, tad šādu mantu nodod Satiksmes ministrijas vai Zemkopības ministrijas valdījumā.

Autors
Jānis Bērziņš (TM)
Civiltiesību departaments

Lūdzam skaidrot nepieciešamību un izvērtēt pamatotību plānotajam, ka Rail Baltic projekta īstenošanai nepieciešamās būves varētu tikt būvētas uz zemes lietojuma tiesību pamata vai apbūves tiesības pamata, ņemot vērā, ka, piemēram, saskaņā ar Civillikumu apbūves tiesība pēc būtības izmantojama tādu būvju būvniecībai, kuras plānots lietot terminētu laika periodu, savukārt, būvējot būves uz citai personai piederošas zemes, tās kā zemes sastāvdaļa piederēs attiecīgās zemes īpašniekam. 

Autors
Ieva Deksne (TM)
Civiltiesību departaments

-

Lūdzam skaidrot, anotāciju papildinot ar attiecīgu informāciju, vai šajā likumprojekta 26.pantā ietvertais regulējums attiecas uz tiem nekustamiem īpašumiem, kuriem nodibināts likumprojekta 18.pantā regulētais servitūts.

Ja tas attiecas arī uz citiem nekustamiem īpašumiem (neatkarīgi no tā, vai servitūts ir nodibināts vai nē), lūdzam ietvert anotācijā normā ietvertā īpašuma tiesību ierobežojuma satversmīguma izvērtējumu.

Savukārt, ja tas attiecināms tikai uz tādiem nekustamajiem īpašumiem, uz kuriem nodibināts servitūts, lūdzam precizēt šo likumprojekta pantu tā, lai tas skaidri ir saprotams no panta redakcijas, piemēram, normā ietverot atsauci uz likumprojekta 18.pantā minēto servitūtu.

Autors
Ieva Deksne (TM)
Civiltiesību departaments

-

Lai novērstu dažādu tiesību normas interpretāciju risku, lūdzam normu precizēt.

Autors
Ieva Deksne (TM)
Civiltiesību departaments

3) nodrošina jebkāda veida kustama un nekustama īpašuma, kas nepieciešams Rail Baltica infrastruktūras izveidošanai un ekspluatācijai, iegūšanu valsts īpašumā, kā arī citu nepieciešamo tiesību (valdījuma, lietošanas u.c. tiesību) iegūšanu valstij Satiksmes ministrijas personā.

Autors
Ieva Deksne (TM)
Civiltiesību departaments

Lūdzam precizēt likumprojekta 4.panta pirmo daļu atbilstoši anotācijas saturam vai arī precizēt anotāciju, ja normas saturs ir atbilstošs iecerei.
Likumprojekta 4.panta pirmajā daļā nav iekļauts anotācijā aprakstītais izņēmuma gadījums.
Anotācijas 1.3.apakšsadaļā "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" ir norādīts: "Lai novērstu situāciju, ka Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pārveidotie, pārbūvētie citām personām piederošie objekti pāriet valsts īpašumā, ka arī noteikt trešo personu nekustamajos īpašumos veikto ieguldījumu nodošanu, paredzēts noteikt, ka Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pārveidotie, pārbūvētie un jaunradītie kadastra objekti pieder Latvijas valstij Satiksmes ministrijas personā, izņemot gadījumos, ja cita persona ir bijusi attiecīgā pārveidotā vai pārbūvētā vai nojauktā objekta, ja tiek jaunradīts identisks vai līdzvērtīgs objekts nojauktā vietā, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, pirms attiecīgais kadastra objekts ir saskaņā ar būvprojekta risinājumiem pārveidots, pārbūvēts vai nojaukts un jaunradīts Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros, kad attiecīgā kadastra objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir šī cita persona."

Autors
Evita Lujāne (VZD)
Kadastra metodikas nodaļa

-

Secināms, ka likumprojekta 8.pantā ietvertā tiesību norma, iespējams, pārņemta no likumprojekta "Grozījumi Būvniecības likumā", kurš šobrīd arī atrodas saskaņošanā Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā un kurā ietverta līdzīga tiesību norma.

Lūdzam izvērtēt, vai šāds regulējums nepieciešams arī šajā likumprojektā, daļēji dublējot jau citā likumprojektā ietvertu tiesību normu. Katrā gadījumā lūdzam likumprojekta anotācijā ietvert šāda regulējuma nepieciešamības pamatojumu un samērīguma izvērtējumu šādam inženiertīklu īpašniekiem noteiktam ierobežojumam saņemt zaudējumu atlīdzību par tiem piederoša īpašuma bojāšanu.

Autors
Ieva Deksne (TM)
Civiltiesību departaments

-

Lūdzam skaidrot anotācijā, kā šī panta (likumprojekta 15.panta) kontekstā zvērināts tiesu izpildītājs uzzinās, ka konkrētais nekustamais īpašums, kas atzīts par bezmantinieku mantu, ir nepieciešams Rail Baltica projekta īstenošanai.

Autors
Jānis Bērziņš (TM)
Civiltiesību departaments

-

Lūdzam izvērtēt iespēju salāgot šajā likumprojektā ietverto servitūta nodibināšanas regulējumu ar regulējumu, kas ietverts šobrīd trešajā lasījumā pieņemtā likumprojekta “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā” (Nr.539/Lp14) 1.pantā (plānotā Atsavināšanas likuma 8.¹ panta pirmā un otrā daļa), jo no likumprojektā ietvertā regulējuma nav skaidrs servitūta nodibināšanas brīdis, turklāt šobrīd likumprojektā ietvertais servitūta nodibināšanas process nav vērtējams kā atbilstošs vienam no Civillikumā noteiktajiem servitūtu nodibināšanas pamatiem - servitūta nodibināšana uz likuma pamata.

Autors
Ieva Deksne (TM)
Civiltiesību departaments

 

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 19.panta trešo daļu atbilstoši piedāvātajai redakcijai.
Precizējumi nepieciešami, jo:
- Ministru kabinets 2024.gada 2.aprīlī pieņēma zināšanai Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā" (projekta ID 24-TA-385), kura 8.8.sadaļā noteikti pasākumi zemes ierīcības procesu vienkāršošanai zemes atsavināšanas gadījumā lineāro būvju būvniecībai;
- ar Ministru kabineta 2025.gada 4.februāra noteikumiem Nr.86 "Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.889 "Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību"" atmežojamās zemes izvietojuma plāni vairs nav jāgatavo.
Paredzēts, ka atmežošanas kompensācijas aprēķinam atmežojamās meža zemes izvietojuma plāna vietā turpmāk ir pievienojama atbilstoši normatīvajiem aktiem par koku ciršanu mežā sagatavota atmežojamās meža zemes skice ar iezīmētu poligonu (*.shp datnes formātā).

Autors
Laura Reitāle (VZD)
Mērniecības un zemes pārvaldības veicināšanas departaments

(3) Būvdarbiem nepieciešamie sagatavošanās darbi šā likuma izpratnē ietver zemes sadales projekta izstrādi, zemes kadastrālo uzmērīšanu, atļauju saņemšanu koku ciršanai, koku un krūmu ciršanu, atmežošanu, augsnes virskārtas noņemšanu, pagaidu ēku un inženierbūvju ierīkošanu, arheoloģiskās un inženiertehniskās izpētes, tehniskajos vai īpašajos noteikumos paredzētās izpētes, meliorācijas sistēmu būvniecību un uzturēšanu, kā arī pirmās grupas inženierbūvju demontāžu, aizsardzību un pārbūvi gadījumos, kad ir saņemts saskaņojums no attiecīgās inženierbūves īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai turētāja, un citus sagatavošanas darbus.

Autors
Laura Reitāle (VZD)
Mērniecības un zemes pārvaldības veicināšanas departaments
 

Ņemot vērā, ka Atsavināšanas likuma grozījumos, kas pieņemti Saeimā 3.lasījumā, ir ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā aprēķina atlīdzības apmēru par servitūta tiesību izlietošanu un tā izmaksāšanu nekustamā īpašuma īpašniekam, lūdzam izvērtēt, vai arī šajā likumprojektā nepieciešams ietvert deleģējumu Ministru kabinetam, vai tomēr pietiktu ar atsauci uz tā regulējuma piemērošanu, kas tiks izstrādāts saskaņā ar Atsavināšanas likuma grozījumos ietverto deleģējumu Ministru kabinetam.

Autors
Ieva Deksne (TM)
Civiltiesību departaments

-

Lūdzam izvērtēt, vai pastāv mehānisms, kā tiks uzraudzīts, vai tiek ievēroti projekta 19.panta desmitajā daļā noteiktie aizliegumi. Ja šāda mehānisma nav, aicinām izslēgt no projekta 19.panta desmitās daļas otro teikumu.

-

Lūdzam anotācijā ietvert šāda zemes īpašnieku ierobežojuma satversmīguma izvērtējumu, tostarp arī vērtējot minētās tiesību normas iespējamās sekas uz īpašnieku iespējām lietot savu īpašumu pēc saviem ieskatiem dažādos atšķirīgos gadījumos, kā arī vērtējot saskaņošanas aizstāšanu ar paziņošanu visos gadījumos kontekstā ar nepieciešamību noteikt kompensāciju par šāda veida aprobežojumu.

Ieva Deksne (TM)
Civiltiesību departaments

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 20.panta pirmo daļu atbilstoši piedāvātajai redakcijai, kā arī veikt atbilstošus precizējumus anotācijā.
Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā (turpmāk – ATIS) saskaņā ar Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likuma (turpmāk – ATIS likums) 3.panta pirmo daļu iekļauj ATIS datu sniedzēju iesniegtos datus par apgrūtinātajām teritorijām (teritorija, kurai atbilstoši likumam ir noteikti lietošanas tiesību aprobežojumi) un to robežām, kā arī par objektiem (dabas veidojumi, būves vai citi mākslīgi veidojumi, kuram saskaņā ar Aizsargjoslu likumu nosaka aizsargjoslu) un to robežām.
Atbilstoši ATIS likuma 5.panta pirmajai daļai, datus par apgrūtinājumu izraisošo objektu un par apgrūtinātām teritorijām iekļaušanai ATIS sniedz attiecīgā objekta īpašnieks (valdītājs), vai institūcija, kas atbild par objekta datu sagatavošanu vai apgrūtinātās teritorijas izveidošanu un tās robežu datu sagatavošanu, tas ir, ATIS likuma 7. un 8.pantā noteiktās personas.
Apgrūtinājums ir apgrūtinātās teritorijas aizņemtā platība zemes vienībā vai zemes vienības daļā, ko reģistrē Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 10.aprīļa noteikumiem Nr.263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi".
Sākot ar 2025.gada 1.februāri, apgrūtinājumus Kadastra informācijas sistēmā reģistrē četras reizes gadā pēc ATIS datu stāvokļa uz kārtējā kalendāra gada 1.martu, 1.maiju, 1.augustu un 15.decembri atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 10.aprīļa noteikumu Nr.263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi" grozījumiem, kas stājās spēkā 2025.gada 1.februārī.
Ņemot vērā iepriekš minēto, nav nepieciešams iekļaut normā nosacījumus, ka apgrūtinājumi jāievieto Kadastra informācijas sistēmā, jo Valsts zemes dienestā šis process jau ir nodrošināts citu Ministru kabineta noteikumu ietvaros.

Autors
Evita Lujāne (VZD)
Kadastra metodikas nodaļa

(1) Rail Baltica projekta ietvaros paredzēto inženierkomunikāciju, tostarp cauruļvadu, gaisvadu līniju un pazemes kabeļu būvniecība trešajām personām piederošā zemē un tiem nepieciešamo aizsargjoslu apgrūtinājumu noteikšana veicama tādā kārtībā, kāda noteikta likumā, kas regulē attiecīgo objektu būvniecību un to aizsargjoslu noteikšanu, paredzot arī atlīdzības izmaksu, ja minētajā likumā tāda ir paredzēta, un tiesības uz zaudējumu atlīdzību Civillikumā noteiktajā kārtībā, taču projektēšanas, būvdarbu un aizsargjoslu noteikšanas saskaņošana ar zemes īpašnieku (vai tiesisko valdītāju) jebkurā gadījumā ir aizstājama ar zemes īpašnieka (vai tiesiskā valdītāja) informēšanu gan projektēšanas laikā, paziņojot, ka tiek projektēta inženierbūve, gan pēc nodošanas ekspluatācijā, datus iesniedzot Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā.

Autors
Evita Lujāne (VZD)
Kadastra metodikas nodaļa

Lūdzam ietvert anotācijā izvērtējumu par to, vai vienkāršotās uzmērīšanas procedūras izmantošana sabiedrības vajadzībām atsavināmo īpašumu atsavināšanas procesā nekādā veidā nevar kaitēt nekustamo īpašumu īpašnieku tiesiskajām interesēm.

Autors
Ieva Deksne (TM)
Civiltiesību departaments

-

Lūdzam likumprojekta 24.pantu izteikt piedāvātajā redakcijā, kurā būtu noteikta vienkāršota kārtība ar Rail Baltica projekta īstenošanu saistītas zemes sadalei.
Ministru kabinets 2024.gada 2.aprīlī pieņēma zināšanai Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā" (projekta ID 24-TA-385), kura 8.8.sadaļā noteikti pasākumi zemes ierīcības procesu vienkāršošanai zemes atsavināšanas gadījumā lineāro būvju būvniecībai, tostarp:
1) paredzēt iespēju zemes vienības platības nodalīšanu un robežu pārkārtošanu veikt, balstoties uz kartogrāfisko materiālu (sadales projektu) bez zemes ierīcības projekta (turpmāk - ZIP) izstrādes. Līdz ar to šajā likumā ir jāievieš iespēja zemes platības atdalīšanu īstenot ārpus zemes ierīcības ietvara, balstoties uz zemes sadales projektu;
2) atteikties no pienākuma uzmērīt paliekošo platību, ja lineārās būves būvniecības vajadzībām tiek nodalīta daļa no privātpersonai piederošās zemes vienības. Līdz ar to šajā likumā jāparedz, ka zemes kadastrālā uzmērīšana veicama, piemērojot zemes kadastrālās uzmērīšanas jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos nosacījumus vienkāršotas uzmērīšanas veikšanai, kas jau šobrīd paredz, ka kadastrālās uzmērīšanas darbus veic tikai atsevišķos robežposmos, bet pārējā daļā izpilda kamerālos darbus.
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 2.pantā noteikts, ka nekustamo īpašumu atsavina valsts aizsardzības, vides aizsardzības, veselības aizsardzības vai sociālās nodrošināšanas vajadzībām, sabiedrībai nepieciešamu kultūras, izglītības un sporta objektu, inženierbūvju un inženierkomunikāciju būvniecībai vai transporta infrastruktūras attīstībai, kā arī citu sabiedrības vajadzību nodrošināšanai, ja šis mērķis nav sasniedzams ar citiem līdzekļiem. Attiecīgi, no minētā likuma 6.panta pirmās daļas izriet, ka sabiedrības vajadzībām nepieciešamās būves būvniecībai zeme atsavināma tādā apjomā, kāda tā nepieciešama būves uzturēšanai, un tikai gadījumos, ja to sadalot veidojas zemes platība, kuru privātpersona nevarēs izmantot atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajam, nepietiekamās platības, konfigurācijas vai citu apstākļu dēļ, tā atsavināma visā privātpersonai piederošā platībā.No minētā secināms, ka gadījumos, kad sabiedrības vajadzībām atsavināma zemes daļa, un sabiedrības vajadzībām nepieciešamo būvi paredzēts būvēt uz daudzu privātpersonu zemes, kā tas ir lineāras būves būvniecības gadījumā, būtiski ir samazināt būves būvniecības laiku administratīvo procesu jomā, tai skaitā laiku, kas nepieciešams zemes nodalīšanai.

Autors
Laura Reitāle (VZD)
Mērniecības un zemes pārvaldības veicināšanas departaments

24. pants. Zemes sadalīšana un kadastrālā uzmērīšana
(1) Zemes sadalīšanu Rail Baltica projektam nepieciešamās atsavināmās daļas nodalīšanai veic, pamatojoties uz Satiksmes ministrijas vai tās pilnvarotās personas izstrādātu zemes sadales projektu.
(2) Zemes sadales projekts ir grafisks materiāls, kas ir izstrādāts digitālā veidā vektordatu formātā (*.dwg, *.dgn vai *.shp datņu formātā) Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā mērogā 1:10000, 1:5000, 1:2000, 1:1000, 1:500 vai 1:250 uz zemes robežu plāna pamatnes vai aktuāla topogrāfiskā plāna vai ortofotokartes mērogā 1:10000, 1:5000 vai 1:2000, kas savietota ar zemes robežu plānu, pamatnes.
(3) Zemes sadales projektā norāda:
1) sadalāmās zemes vienības robežu grafisko attēlojumu, kadastra apzīmējumu un platību;
2) Rail Baltica projektam nepieciešamās atsavināmās daļas projektētās robežas grafisko attēlojumu un platību;
3) paliekošās zemes vienības platību.
(4) Zemes sadales projektu īsteno, veicot vienkāršoto zemes kadastrālo uzmērīšanu normatīvajos aktos zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā noteiktajā kārtībā.

Autors
Laura Reitāle (VZD)
Mērniecības un zemes pārvaldības veicināšanas departaments

Lūdzam precizēt likumprojekta 25.pantu atbilstoši piedāvātajai redakcijai, kā arī veikt atbilstošus precizējumus anotācijā.
ATIS ir valsts informācijas sistēma, kuras mērķis ir nodrošināt sabiedrību ar pēc iespējas aktuālāku un vienuviet pieejamu informāciju par apgrūtinātajām teritorijām.
ATIS tiek iekļauti dati par apgrūtinātajām teritorijām (teritorija, kurai atbilstoši likumam ir noteikti lietošanas tiesību aprobežojumi) un to robežām, kā arī par objektiem (dabas veidojumi, būves vai citi mākslīgi veidojumi, kuram saskaņā ar Aizsargjoslu likumu nosaka aizsargjoslu) un to robežām.
Aizsargjoslu var noteikt dabā pastāvošam objektam, ATIS tiek iekļauti dabā eksistējoši objekti un teritorijas. Netiek paredzēts, ka ATIS varētu iekļaut datus par plānotajām vai projektētajām teritorijām vai objektiem.
Likumprojekta 25.pantā ir norādīts, ka īpašnieks tiks informēts par aizsargjoslām un tauvas joslām ne vēlāk kā līdz attiecīgā objekta nodošanai ekspluatācijā, ievietojot grafisko (ģeotelpisko) informāciju ATIS. Vēršam uzmanību, ka ATIS tiek iekļauti dati par dabā eksistējošiem objektiem un apgrūtinātajām teritorijām.
Ja ATIS iekļaujamais objekts ir jaunradīts, tad datus ATIS likumā noteiktais datu sniedzējs iesniedz Valsts zemes dienestam reģistrēšanai ATIS pēc attiecīgā objekta nodošanas ekspluatācijā.
No likumprojekta normas izriet, ka paredzēts reģistrēt datus ATIS pirms objekta nodošanas ekspluatācijā, kas ir pretrunā ar pastāvošo regulējumu.
Vēršam uzmanību, ka ATIS datu sniedzēji ir ATIS likuma 7. un 8.pantā noteiktās personas. Piemēram, apgrūtināto teritoriju datus par aizsargjoslām ap hidrometriskajiem posteņiem, aizsargjoslām ap valsts, valsts nozīmes, pašvaldības un koplietošanas meliorācijas būvēm un ierīcēm iesniedz valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi", datus par tauvas joslas teritoriju zvejas vajadzībām iesniedz Zemkopības ministrija, savukārt datus par tauvas joslas teritoriju kuģošanas vajadzībām iesniedz Satiksmes ministrija.
Savukārt datus par tauvas joslām atbilstoši ATIS likumam (7.panta 12.punkta d) apakšpunkts) iesniedz pašvaldības. Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 8.jūlija noteikumu Nr.392 "Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas noteikumi" 40.punktu, Valsts zemes dienests no pašvaldībām iekļaušanai ATIS saņem datus (informāciju par pašvaldību kompetencē esošajām apgrūtinātajām teritorijām un pašvaldību pārziņā esošajiem objektiem, kuriem nosaka aizsargjoslu, izņemot datus par pašvaldību izveidotajām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem inženierkomunikāciju objektiem), izmantojot Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā uzkrāto informāciju.
Savukārt Kadastra informācijas sistēmā, sākot ar 2025.gada 1.februāri, apgrūtinājumus reģistrē četras reizes gadā pēc ATIS datu stāvokļa uz kārtējā kalendāra gada 1.martu, 1.maiju, 1.augustu un 15.decembri, atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 10.aprīļa noteikumu Nr.263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi" grozījumiem, kas stājās spēkā 2025.gada 1.februārī.
Tādēļ nav nepieciešams iekļaut normā nosacījumus, ka apgrūtinājumi jāiekļauj Kadastra informācijas sistēmā, jo Valsts zemes dienestā šis process jau ir nodrošināts citu Ministru kabineta noteikumu ietvaros.

Autors
Evita Lujāne (VZD)
Kadastra metodikas nodaļa

25. pants. Aizsargjoslu un tauvas joslu nodibināšana
Par aizsargjoslām un tauvas joslām, kas nodibināmas Rail Baltica infrastruktūras kā nacionālo interešu objekta ietvaros izbūvējamiem autoceļiem, inženierkomunikācijām un hidrotehniskām būvēm, apgrūtinātā nekustamā īpašuma īpašnieks informējams pēc attiecīgā objekta nodošanai ekspluatācijā un datu iesniegšanas Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā. Šā panta nosacījumi nav attiecināmi uz informēšanu par tādiem apgrūtinājumiem, kas tiek nodibināti šā likuma 19.pantā paredzētajā kārtībā.

Autors
Evita Lujāne (VZD)
Kadastra metodikas nodaļa

Pārskatīt likumprojekta 26.panta septītās daļas redakciju, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2025.gada 4.februāra noteikumiem Nr.86 "Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.889 "Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību"" atmežojamās zemes izvietojuma plāni vairs nav jāgatavo. Paredzēts, ka atmežošanas kompensācijas aprēķinam atmežojamās meža zemes izvietojuma plāna vietā turpmāk ir pievienojama atbilstoši normatīvajiem aktiem par koku ciršanu mežā sagatavota atmežojamās meža zemes skice ar iezīmētu poligonu (*.shp datnes formātā).

Autors 
Laura Reitāle (VZD)
Mērniecības un zemes pārvaldības veicināšanas departaments

-

Papildināt informāciju anotācijas 1.3.apakšsadaļā "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" par Rail Baltica infrastruktūras piederību un pārvaldību:
Pastāv risks, ka, reģistrējot objektu Kadastra informācijas sistēmā, Valsts zemes dienestam nebūs iespējams konstatēt faktu, vai konkrētās būves ir Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pārveidotie, pārbūvētie un jaunradītie kadastra objekti, kas pieder Latvijas valstij Satiksmes ministrijas personā, jo būvniecības dokumentos kā īpašnieks var nebūt norādīta Satiksmes ministrija.
Līdz ar to, ja šādi grozījumi tiek virzīti, tad anotācijā ir jānorāda, ka būvniecības ierosinājumam un citiem būvniecības dokumentiem tomēr ir jāsatur informācija par būves īpašnieku – Satiksmes ministriju.
Turklāt likuma grozījumi neizslēdz to, ka Satiksmes ministrijai būs jāsagatavo uzdevums attiecīgajām iestādēm un jāpilnvaro tās konkrētu uzdevumu veikšanai. Informācija par to, ka konkrēto objektu būvniecības ierosinātājs (realizētājs) ir kāda no minētajām iestādēm, bet objekti informācijas sistēmās reģistrējami uz Satiksmes ministrijas vārda, var tikt atrunāta arī uzdevumā (pilnvarojumā), kas tad kopā ar būvniecības dokumentiem tiktu iesniegts.
Gadījumā, ja būvniecības dokumentos kā ierosinātājs vai īpašnieks ierakstīta cita persona, tad kopā ar ierosinājumu reģistrēt būvi Kadastra informācijas sistēmā iesniedzama informācija, ka būve ir Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pārveidotais, pārbūvētais vai jaunradītais kadastra objekts un reģistrējama uz Satiksmes ministrijas vārda, vai, ja tas ir anotācijā minētais izņēmuma gadījums, ja cita persona ir bijusi attiecīgā pārveidotā vai pārbūvētā vai nojauktā objekta, ja tiek jaunradīts identisks vai līdzvērtīgs objekts nojauktā vietā, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, pirms attiecīgais kadastra objekts ir saskaņā ar būvprojekta risinājumiem pārveidots, pārbūvēts vai nojaukts un jaunradīts Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros, kad attiecīgā kadastra objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir šī cita persona, tad kopā ar iesniegumu reģistrēt būvi kadastrā iesniedzama informācija, ka objekts reģistrējams uz konkrētas personas vārda.

Autors
Evita Lujāne (VZD)
Kadastra metodikas nodaļa

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu par nepieciešamību ieviest vienkāršotus principus zemes sadalīšanai Rail Baltica projekta īstenošanas vajadzībām.
Saistīts ar priekšlikumu izteikt likumprojekta 24.pantu piedāvātajā redakcijā.

Autors
Laura Reitāle (VZD)
Mērniecības un zemes pārvaldības veicināšanas departaments

Zemes ierīcības likums paredz, ka zemes ierīcība ietver tiesiskus, ekonomiskus un tehniskus pasākumus teritorijas daļas pārkārtošanai vai sadalīšanai, tostarp paredz šīm darbībām izstrādāt ZIP. Tātad arī gadījumos, kad sabiedrības vajadzībām nepieciešama un atsavināma tikai nekustamā īpašuma daļa, zemes sadalei ir jāizstrādā ZIP. Tā izstrāde ietver vairākas pakārtotas sertificēta zemes ierīkotāja darbības un ZIP saskaņošanas procedūras, kas būtiski ietekmē ZIP izstrādei nepieciešamo laiku. Kad ZIP ir apstiprinājusi vietējā pašvaldība, ir jāvēršas pie sertificētas personas zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanai un jāierosina ZIP realizācija, lai apvidū tiktu noteiktas un nostiprinātas ZIP projektēto zemes vienību robežas.
Ministru kabineta 2024.gada 2.aprīlī zināšanai pieņemtā Ekonomikas ministrijas sagatavotā informatīvā ziņojuma "Par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā" (projekta ID 24-TA-385) 8.8.sadaļā "Vienkāršot zemes ierīcības procesu zemes atsavināšanai lineāro būvju būvniecības gadījumā" noteikts, ka:
1) jāparedz iespēja zemes vienības platības nodalīšanu un robežu pārkārtošanu veikt, balstoties uz kartogrāfisko materiālu (sadales projektu) bez ZIP izstrādes;
2) jāatsakās no pienākuma uzmērīt paliekošo platību, ja lineārās būves būvniecības vajadzībām tiek nodalīta daļa no privātpersonai piederošās zemes vienības.
Likumprojekts paredz iespēju Rail Baltica projekta īstenošanas vajadzībām:
1) zemes vienības platības nodalīšanai izstrādāt zemes sadales projektu, tādējādi atdalīšanu īstenot ārpus zemes ierīcības ietvara;
2) zemes sadales projekta īstenošanai veikt vienkāršoto zemes kadastrālo uzmērīšanu normatīvajos aktos zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā noteiktajā kārtībā, tādējādi kadastrālās uzmērīšanas darbus varēs veikt tikai robežposmos, kur nosakāma jauna robeža, bet pārējā daļā izpildīt kamerālos darbus.

Autors
Laura Reitāle (VZD)
Mērniecības un zemes pārvaldības veicināšanas departaments

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta anotācija var tikt izmantota likumā ietvertas tiesību normas jēgas un mērķa noskaidrošanā, bet tikai tiktāl, ciktāl anotācijā ietvertie apsvērumi un ieceres atspoguļotas pieņemtā likuma tekstā. Ja pieņemtā likuma tekstā nav ietverts nepieciešamais regulējums, likumprojekta anotāciju nevar izmantot, lai no tās atvasinātu tādas tiesību normas, kuras likumdevējs nemaz nav ietvēris likuma tekstā (sk. Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2024.gada 27.februāra sprieduma lietā Nr.A420214322, SKA-335/2024, 8.punktu). Tādēļ lūdzam izvērtēt anotācijā ietvertos skaidrojumus un, ja nepieciešams, papildināt likumprojektu. Piemēram, anotācijā minēts: "[..] projektēšanas stadijā nepieciešams saņemt ekspertīzes veicēja pozitīvu izvērtējuma ziņojumu par būvprojektā ietverto būvkonstrukciju slodžu un konstrukciju aprēķiniem un par būvprojekta atbilstību Rail Baltica būvprojektēšanas vadlīnijām, kuras nosaka galvenos parametrus un standartus Rail Baltica dzelzceļa novietojumam, sliežu ceļiem, uzbērumiem un zemes darbiem, hidrotehniskajām būvēm, tiltiem, pārvadiem, tuneļiem un līdzīgām būvēm. [..] Galvenie ekspertīzes izvērtējuma ziņojumā iekļaujamie apsvērumi ir: [..]". Citastarp aicinām skaidrot minēto vadlīniju juridiski saistošo raksturu, kā arī atgādinām, ka privātpersonām saistošas prasības ir nosakāmas ārējos normatīvajos aktos.

Autors
Renāte Luīze Cietvīra (TM)
Starptautisko publisko tiesību nodaļa

-

Lūdzam anotācijas sadaļā par servitūta nodibināšanu un tā paziņošanas kārtību ietvert arī informāciju par regulējumu likumprojektā saistībā ar servitūtu izpētes darbu veikšanai.

Autors
Ieva Deksne (TM)
Civiltiesību departaments

-

Sadaļā par servitūta nodibināšanu un tā paziņošanas kārtību lūdzam papildināt anotāciju ar minētā īpašuma tiesību aprobežojuma satversmīguma izvērtējumu.

Autors
Ieva Deksne (TM)
Civiltiesību departaments

-

Lūdzam no anotācijas dzēst minēto tekstu: "Civilprocesa likuma 288.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesa izskata lietas par tādu faktu konstatēšanu, no kuriem atkarīga fizisko un juridisko personu mantisko un nemantisko tiesību rašanās, grozīšanās vai izbeigšanās, bet šī panta trešajā daļā noteikts, ka tiesa konstatē arī citus faktus, tas ir, bez tiem, kas minēti šīs tiesību normas otrajā daļā, kuriem ir juridiska nozīme, ja spēkā esošie normatīvie akti neparedz citādu kārtību to konstatēšanai. Civilprocesa likuma 289.pants nosaka, ka tiesa konstatē juridiskos faktus tikai tad, ja iesniedzējam nav iespējams citādā kārtībā saņemt attiecīgos dokumentus, kas apstiprina šos faktus, vai ja šie dokumenti nozaudēti, nozagti vai iznīcināti un zudusi iespēja tos atjaunot. Saskaņā ar Civillikuma 930.pantu, nekustamas bezīpašnieka lietas piekrīt valstij. Tādējādi tiesa pēc ieinteresētās personas pieteikuma par juridiska fakta konstatēšanu var atzīt nekustamo īpašumu par bezīpašnieka mantu." Šāds secinājums nav viennozīmīgs, turklāt tam nav būtiska nozīme likumprojekta kontekstā.

Autors
Ieva Deksne (TM)
Civiltiesību departaments

-

Anotācijā pie risinājuma apraksta sadaļā "Rīcība ar bezmantinieku mantu un bezīpašnieka lietām" norādīts, ka "šī norma noteiks vēl vienu gadījumu, kad Valsts ieņēmumu dienestam valstij piekritīgu nekustamo īpašumu būs jānodod Ministrijai papildus tiem gadījumiem, kas noteikti MK noteikumos Nr.1354. Lai konkretizētu nodošanas procesu, paralēli tiks virzīti saistītie grozījumi MK noteikumos Nr.1354, līdz ar to normā ir ietverts deleģējums šāda satura grozījumu veikšanai." Norādām, ka Ministru kabineta 2013.gada 26.novembra noteikumi Nr.1354 "Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā" ir zaudējuši spēku, līdz ar to nav saprotams anotācijā minētais par šo noteikumu precizēšanu vai atsaukšanos uz šo noteikumu normām.
Informējam, ka Ministru kabineta 2024.gada 17.decembra noteikumu Nr.901 "Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu" (turpmāk - Noteikumi Nr. 901) 9.punkts šobrīd nosaka, ka, ja atbilstoši Satiksmes ministrijas iesniegtajam sarakstam valstij piekritīgais nekustamais īpašums (tai skaitā konfiscētais) vai tā daļa ir nepieciešama Rail Baltica projekta īstenošanai, Valsts ieņēmumu dienests šo nekustamo īpašumu nodod bez maksas Satiksmes ministrijai ierakstīšanai zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā, pamatojoties uz Rail Baltica projekta īstenošanas likumu. Savukārt gadījumus, kad valstij piekritīgos nekustamos īpašumus nodod Zemkopības ministrijai, nosaka šo noteikumu 10.1.apakšpunkts. Ievērojot minēto, lūdzam attiecīgi precizēt anotāciju un skaidrot plānotā regulējuma mijiedarbību ar Noteikumu Nr.901 regulējumu.

Autors
Jānis Bērziņš (TM)
Civiltiesību departaments

-

Norādām, ka anotācijā pie problēmas apraksta sadaļā "Rīcība ar bezmantinieku mantu un bezīpašnieka lietām" citēta Notariāta likuma 294.panta iepriekš spēkā esošā redakcija, līdz ar to lūdzam anotācijā citēt šobrīd spēkā esošo normu.
Tāpat anotācijā ietverta atsauce uz Ministru kabineta 2013.gada 26.novembra noteikumiem Nr.1354 "Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā". Ievērojot minēto, informējam, ka minētie noteikumi ir zaudējuši spēku un to vietā izdoti Noteikumi Nr.901, līdz ar to aicinām precizēt anotāciju un atsaukties uz spēkā esošo regulējumu. 

Autors
Jānis Bērziņš (TM)
Civiltiesību departaments

-