Projekta ID
21-TA-1087Atzinuma sniedzējs
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
Atzinums iesniegts
16.05.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts
Priekšlikums
Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām Likumprojektā iekļaut regulējumu, kas attiecas tieši uz Rail Baltica projekta telpiskās plānošanas jautājumiem. Ievērojot, ka Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Rail Baltica projekta ieviešana sastāv no vairākiem posmiem (plānošana, projektēšana, nekustamo īpašumu atsavināšana/tiesību iegūšana būvdarbu veikšanai un būvdarbi, kas atsevišķos posmos pārklājas), kvalitatīvas un sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētvides attīstībai ir būtiski noteikt izvēlēto risinājumu (plānošanas) saskaņošanas procesu.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts
Priekšlikums
Vēršam uzmanību, ka paralēli Rail Baltica projekta īstenošanai pašvaldībās turpinās telpiskās attīstības plānošana – tiek turpināti un uzsākti jauni teritorijas plānošanas procesi. Vienlaikus Būvniecības likuma 15. panta pirmās daļas 1. punkts paredz, ka gadījumos, kad būvniecības iecere attiecas uz nacionālo interešu objektu, tā var neatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumam (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem).
Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 4. pantā noteiktajam teritorijas attīstību plāno, iesaistot sabiedrību. Plānošanas līmenim atbilstošai institūcijai ir pienākums nodrošināt informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu, kā arī noskaidrot sabiedrības viedokli un organizēt sabiedrības līdzdalību attiecīgās teritorijas attīstības plānošanā, sniedzot pēc iespējas plašu un saprotamu informāciju. Vietējai pašvaldībai, izstrādājot teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, ir pienākums līdzsvaroti izvērtēt izteiktos priekšlikumus un savus lēmumus pamatot, kā arī paziņot tos sabiedrībai un priekšlikumu iesniedzējiem.
Kā norādījusi Satversmes tiesa, teritorijas plānošanas dokumentu (sabiedriskās) apspriešanas mērķis ir nodrošināt to, lai pati ieinteresētā sabiedrība, kurai vislabāk zināmi vietējie apstākļi, norāda vietējai pašvaldībai, respektīvi, plānošanas procesa virzītājam, tādu risinājumu, kas vislabāk atbilstu teritorijas ilgtspējīgas attīstības interesēm; tieši ieinteresētās sabiedrības līdzdarbība teritorijas plānojuma sabiedriskajā apspriešanā, pušu viedokļu apmaiņa un to objektīva izvērtēšana un izsvēršana veido neatņemamu plānojuma leģitimitātes pamatu (sk. Satversmes tiesas 28.11.2007. lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007-16-03).
Ievērojot, ka gan plānošanas dokumenti, gan Rail Baltica būvprojekts ir izstrādes procesā, nepieciešams Likumprojektā paredzēt skaidri saprotamu interešu līdzsvarošanas mehānismu, ievērojot, ka vietējām pašvaldībām ir jāizsniedz tehniskie un īpašie noteikumi, kā arī plānošanas dokumentos ir jāiestrādā perspektīvos infrastruktūras risinājumus, kas ir plašāks tvērums nekā tikai Rail Baltica projekta attiecināmības ietvars.
Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 4. pantā noteiktajam teritorijas attīstību plāno, iesaistot sabiedrību. Plānošanas līmenim atbilstošai institūcijai ir pienākums nodrošināt informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu, kā arī noskaidrot sabiedrības viedokli un organizēt sabiedrības līdzdalību attiecīgās teritorijas attīstības plānošanā, sniedzot pēc iespējas plašu un saprotamu informāciju. Vietējai pašvaldībai, izstrādājot teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, ir pienākums līdzsvaroti izvērtēt izteiktos priekšlikumus un savus lēmumus pamatot, kā arī paziņot tos sabiedrībai un priekšlikumu iesniedzējiem.
Kā norādījusi Satversmes tiesa, teritorijas plānošanas dokumentu (sabiedriskās) apspriešanas mērķis ir nodrošināt to, lai pati ieinteresētā sabiedrība, kurai vislabāk zināmi vietējie apstākļi, norāda vietējai pašvaldībai, respektīvi, plānošanas procesa virzītājam, tādu risinājumu, kas vislabāk atbilstu teritorijas ilgtspējīgas attīstības interesēm; tieši ieinteresētās sabiedrības līdzdarbība teritorijas plānojuma sabiedriskajā apspriešanā, pušu viedokļu apmaiņa un to objektīva izvērtēšana un izsvēršana veido neatņemamu plānojuma leģitimitātes pamatu (sk. Satversmes tiesas 28.11.2007. lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007-16-03).
Ievērojot, ka gan plānošanas dokumenti, gan Rail Baltica būvprojekts ir izstrādes procesā, nepieciešams Likumprojektā paredzēt skaidri saprotamu interešu līdzsvarošanas mehānismu, ievērojot, ka vietējām pašvaldībām ir jāizsniedz tehniskie un īpašie noteikumi, kā arī plānošanas dokumentos ir jāiestrādā perspektīvos infrastruktūras risinājumus, kas ir plašāks tvērums nekā tikai Rail Baltica projekta attiecināmības ietvars.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Likumprojekts
Priekšlikums
Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 17. panta otrajai daļai nacionālo interešu objektam nosaka tā funkcionēšanai nepieciešamo teritoriju. Saskaņā ar Ministru kabineta 24.08.2016. rīkojuma Nr. 468 “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica” grozījumu, kas stājušies spēkā 17.09.2021., 2. punktu Satiksmes ministrija ir ievietojusi informāciju par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar tās izveidi saistīto būvju funkcionēšanai nepieciešamo teritoriju (turpmāk – RB NIO teritorija) Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas tīmekļvietnē www.tapis.gov.lv, norādot, ka tā noteikta atbilstoši 2016. gadā veiktajam ietekmes uz vidi novērtējumam, kas akceptēts ar Ministru kabineta 24.08.2016. rīkojumu Nr. 467 “Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu”, izņemot Rīgas centrālās stacijas un lidostas “Rīga” apakšposmus, kur RB NIO teritorijas robeža tikusi precizēta atbilstoši izstrādāto un saskaņoto būvprojektu risinājumiem.
Tas nozīmē, ka normatīvo aktu regulējums pieļauj arī turpmāk grozīt RB NIO teritorijas robežu būvprojekta izstrādes laikā – atbilstoši būvprojektu risinājumiem.
Aicinām Likumprojektā noteikt kritērijus, pēc kuriem tiks vērtētas minētās izmaiņas esošajās RB NIO teritorijas robežās, lai nodrošinātu efektīvu Rail Baltica projekta integrāciju, ņemot vērā pašvaldību plānotās publiskās infrastruktūras risinājumus.
Tas nozīmē, ka normatīvo aktu regulējums pieļauj arī turpmāk grozīt RB NIO teritorijas robežu būvprojekta izstrādes laikā – atbilstoši būvprojektu risinājumiem.
Aicinām Likumprojektā noteikt kritērijus, pēc kuriem tiks vērtētas minētās izmaiņas esošajās RB NIO teritorijas robežās, lai nodrošinātu efektīvu Rail Baltica projekta integrāciju, ņemot vērā pašvaldību plānotās publiskās infrastruktūras risinājumus.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Likumprojekts
Priekšlikums
Ņemot vērā, ka Rail Baltica projekts un tā īstenošana tieši ietekmē pašvaldību plānotās transporta infrastruktūras realizācijas iespējas perspektīvā, nepieciešams papildināt Likumprojekta 2. panta pirmajā daļā iekļautajā tiesību normā noteikto izņēmumu šādā redakcijā:
“[..] izņemot, ja attiecīgo tehnisko vai īpašo noteikumu prasību neievērošana radītu apdraudējumu sabiedrības drošības un veselības interesēm, negatīvi ietekmētu esošās vai jaunbūvējamās infrastruktūras un inženiertīklu ekspluatācijas iespējamību un drošumu un ar to saistīto pakalpojumu ilgtermiņa pieejamību, t.sk. ierobežotu pašvaldību tiesības realizēt plānotās transporta infrastruktūras izbūves iespējas”.
“[..] izņemot, ja attiecīgo tehnisko vai īpašo noteikumu prasību neievērošana radītu apdraudējumu sabiedrības drošības un veselības interesēm, negatīvi ietekmētu esošās vai jaunbūvējamās infrastruktūras un inženiertīklu ekspluatācijas iespējamību un drošumu un ar to saistīto pakalpojumu ilgtermiņa pieejamību, t.sk. ierobežotu pašvaldību tiesības realizēt plānotās transporta infrastruktūras izbūves iespējas”.
Piedāvātā redakcija
-