Atzinums

Vēršam uzmanību, ka anotācijā nepieciešams pamatot visus projektā paredzētos būtiskos grozījumus noteikumos. Attiecīgi lūdzam anotācijā sniegt pamatojumu projekta 1.1. apakšpunktā paredzētajam grozījumam noteikumu 2.1. apakšpunktā.

-

Lūdzam izvērstāk aizpildīt sadaļu, skaidrojot, kādi grozījumi un kādēļ paredzēti Ministru kabineta 2011. gada 24. maija noteikumos Nr. 411 "Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība" un kādēļ tie ir saistītie grozījumi.

-

Attiecībā uz tabulā ietverto informāciju par Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 19. oktobra Direktīvas 2022/1999 par vienotu kārtību, kādā pārbauda bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem, pārņemšanu, aicinām izvērtēt un sniegt skaidrojumu par citu 2. panta apakšvienību pārņemšanu, kā arī skaidrot, kā tieši 4. panta otrā daļa ir pārņemta noteikumu 27. punktā. Ja nepieciešams, lūdzam precizēt tabulu. Tāpat sadaļā "Cita informācija" aicinām konkretizēt, kurā Bīstamo kravu aprites likuma vienībā pārņemta attiecīgā direktīvas prasība, norādot pēc iespējas pilnīgāku informāciju par direktīvas prasību pārņemšanu.

-

Uz atkārtoto saskaņošanu nodotais projekts būtiski papildināts. No anotācijā ietvertās informācijas izriet, ka attiecīgo normu ietveršana projektā vismaz daļēji skaidrojama ar nepieciešamību pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 19. oktobra direktīvas (ES) 2022/1999 par vienotu kārtību, kādā pārbauda bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem (kodifikācija) un Komisijas deleģētās 2025. gada 23. jūnija direktīvas 2025/1801 ar ko zinātnes un tehnikas attīstībai pielāgo I un II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2022/1999 par vienotu kārtību, kādā pārbauda bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem, prasības.
Lūdzam izvērtēt un anotācijā skaidrot projekta atbilstību Bīstamo kravu aprites likuma 11. panta trešajā daļā paredzētajam pilnvarojumam Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā tiek īstenotas šā panta otrajā daļā minētās tiesības, kārtību, kādā pārtrauc bīstamo kravu apriti, atver transportlīdzekļus un kravas konteinerus, ņem paraugus, veic analīzes, novērš neatbilstību, pārvieto un glabā pārvadāšanas līdzekļus, kravas konteinerus un transportlīdzekļus, kā arī sedz ar to saistītos izdevumus. Skaidrojam, ka pilnvarojumā minētais vārds "kārtība" pamatā piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikumos regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru. Vienlaikus tas neizslēdz Ministru kabineta tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ciktāl netiek pārkāpts attiecīgais pilnvarojums. Tomēr Ministru kabineta noteikumos nevar būt iekļautas tādas materiālās tiesību normas, kas veidotu no pilnvarojošā likuma būtiski atšķirīgas tiesiskās attiecības.[1] Ja tiesību normā jēdziens "kārtība" nav izmantots, tad pilnvarojums ir atšķirīgs un aptver ne tikai tiesības regulēt darbību procesuālo aspektu.[2] Šajā sakarā vēršam uzmanību uz Administratīvā procesa likuma 11. pantā minēto, ka Ministru kabineta noteikumi var būt par pamatu privātpersonai nelabvēlīgam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja likumā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību.
Attiecīgi lūdzam izvērtēt un anotācijā pamatot projektā ietverto normu, kas atbilstoši likumā paredzētajam pilnvarojumam paredz ne tikai procesuāltiesiskus aspektus saistībā ar bīstamo kravu apriti, bet arī materiāltiesiskas normas, tostarp tiesību ierobežojumus, atbilstību likumā paredzētajam pilnvarojumam. Ja atbilstošu pamatojumu nav iespējams sniegt, lūdzam svītrot attiecīgās projekta normas. Piemēram, noteikumu 28.1. apakšpunkts paredz korektīvu pasākumu, piemēram, transportlīdzekļa imobilizāciju, un citu attiecīgo pasākumu veikšanu, noteikumu 34. punkts paredz uzraudzības iestāžu tiesības transportlīdzekļus aizturēt, noteikumu 35. punkts, citstarp, paredz iespēju liegt transportlīdzeklim iebraukšanu Eiropas Savienības teritorijā.
[1] Satversmes tiesas 2011. gada 6. maija spriedums lietā Nr. 2010-57-03, 13.3. apakšpunkts.
[2] Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta spriedums lietā Nr. 2015-11-03, 23.3. apakšpunkts.

-

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. panta trešo daļu direktīvas tām dalībvalstīm, kurām tās adresētas, uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj šo valstu varasiestādēm noteikt to īstenošanas formas un metodes. Arī no Eiropas Savienības Tiesas prakses izriet, ka, lai ieviestu Eiropas Savienības tiesības nacionālajā tiesību sistēmā, nav obligāti, lai to saturs skaidri un detalizēti formālā un tekstuālā ziņā tiktu pārņemts normatīvajos vai administratīvajos aktos. Pietiek, ja tiek ievērots vispārīgais juridiskais konteksts, lai pietiekami skaidri un precīzi varētu piemērot Eiropas Savienības tiesības (Eiropas Kopienu Tiesas spriedums lietā C-428/04 Commission v Austria, 99. §.). 
Attiecīgi lūdzam izvērtēt projekta tekstu un, kur nepieciešams, precizēt to atbilstoši nacionālajai tiesību sistēmai, kā arī nacionālajos tiesību aktos izmantotajai terminoloģijai. Proti, lūdzam izvērtēt, vai direktīvas prasību pārrakstīšana nacionālajā normatīvajā aktā ir veiksmīgākais risinājums direktīvas prasību pārņemšanai un, ja nepieciešams, lūdzam precizēt projektu. Citstarp:
1) lūdzam precizēt iekšējās atsauces uz citām šo noteikumu vienībām, kā arī atsauces uz citiem normatīvajiem aktiem (piemēram, noteikumu 24., 31. punkts). Tāpat arī aicinām precizēt vispārīgo atsauci uz "normatīvo aktu prasībām”, jo atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām tiesību normai ir jābūt skaidrai, lai tās lietotājs un piemērotājs gūtu nepārprotamu priekšstatu par saviem pienākumiem un tiesībām. Līdz ar to nepieciešams ietvert norādi uz konkrētu normatīvo aktu (likumu) vai normatīvo aktu jomu, kuros šie jautājumi ir regulēti. Attiecīgi lūdzam atsauces noformēt atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.7. apakšnodaļai;
2) vēršam uzmanību, ka norādes uz "citiem attiecīgiem pasākumiem" (piemēram, 28.1. apakšpunktā), "īpašiem pasākumiem detalizētām pārbaudēm" (noteikumu 32. punkts), "citiem atbilstīgiem pasākumiem" (noteikumu 38. punkts) u.tml. norādes normas adresātam varētu būt neskaidras, tādēļ aicinām izvērtēt un normu precizēt vai sniegt atbilstošu skaidrojumu anotācijā, tostarp norādot, kādos normatīvajos aktos attiecīgie pasākumi paredzēti;
3) vēršam uzmanību, ka normas mērķi (pamatojumu) norāda anotācijā, nevis normatīvajā aktā, tādēļ aicinām precizēt noteikumu 37. punktu;
4) lūdzam tiesību normas formulēt skaidri, nepārprotami norādot, kam ir kāds pienākums vai tiesība tagadnes formā. Piemēram, no noteikumu 34. punkta formulējuma nav viennozīmīgi izsecināms, kam tiek piešķirtas kādas tiesības vai uzlikts kāds pienākums;
5) aicinām anotācijā precizēt vai skaidrot, kas domāts ar transportlīdzekļu "sakārtošanu" (piemēram, noteikumu 34. punktā);
6) lūdzam izmantot vienveidīgu un konsekventu terminoloģiju (piemēram, 34. punktā norādīts uz uzraudzības iestādēm, savukārt 35. punktā - uzraudzības institūcijām);
7) pamatojoties uz Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 131. punktu, atkārtoti lūdzam svītrot noteikumu 1. pielikumā ietverto atsauci uz Apvienoto Nāciju Organizācijas rekomendācijām bīstamo kravu pārvadāšanai, nepieciešamības gadījumā pārņemot attiecīgās rekomendācijas prasības projektā.

-

Projektā nav regulējumi administratīvās atbildības jautājumi. Šāds regulējums ir svītrojams.

Grozāmo noteikumu 32. punktā ir paredzēts, ka "pārbaudes protokola sastādīšana neierobežo uzraudzības iestādes tiesības uzsākt administratīvā pārkāpuma lietu". Šāds regulējums neatbilst vairākiem būtiskiem priekšnoteikumiem un ir svītrojams.

1. Ministru kabineta noteikumi nevar regulēt jautājumus saistībā ar administratīvā pārkāpuma procesu (izņēmums ir Administratīvās atbildības likumā tieši noteikti pakārtoti jautājumi). Līdz ar to tas, vai pārbaudes protokola esība un piemērotie korektīvie pasākumi ir vai nav šķērslis uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu, amatpersonai ir jāizlemj, ievērojot Administratīvās atbildības likumu un sodu tiesību principus. Projektā šāds regulējums nav iekļaujams, un tam nav nekādas juridiskas vai praktiskas nozīmes.

2. Ir jānošķir uzraudzība (kontrole) no sodīšanas (administratīvās atbildības). Uzraudzības vai kontroles iestādes īsteno uzraudzības vai kontroles pasākumus. Tām nav tiesību veikt administratīvā pārkāpuma procesu. Pat tad, ja amatpersona, kura veic administratīvā pārkāpuma procesu, ir tās pašas iestādes amatpersonas, tajā brīdī vairs nav atbilstoši šo iestādi dēvēt par uzraudzības iestādi.

3. Projektā lietotā terminoloģija neatbilst Administratīvās atbildības likumam. Administratīvā pārkāpuma lieta ir dokumentu (materiālu) kopums. Attiecīgā rīcība ir nevis administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšana, bet gan lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu.
 

-

Projekta anotācijā iekļautā informācija neliecina, ka pilnībā ir izvērtēta un apzināta kontroles pasākumu un administratīvā pārkāpuma procesa mijiedarbība.

1. Tieslietu ministrijas 2026. gada 16. aprīļa atzinuma 5. un arī 2. punktā minētie iebildumi ir ņemti vērā tikai daļēji.

2. Pieņemot, ka vismaz daļa projektā minēto pārkāpumu atbilst administratīvo pārkāpumu pazīmēm, tad kontroles laikā jau varētu iegūt informāciju par iespējamu administratīvo pārkāpumu. Var tikai piekrist projekta anotācijā norādītajam, ka "uzsverams, ka pārbaudes protokols pēc sava juridiskā rakstura nav administratīvā pārkāpuma procesa dokuments un nav tieši saistīts ar administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu vai virzību. Tā mērķis ir fiksēt kontroles laikā konstatētos faktiskos apstākļus un nodrošināt sistemātisku informācijas apkopošanu. Administratīvā pārkāpuma process, ja tas tiek konstatēts pārbaudes rezultātā, tiek uzsākts atsevišķā procesuālā kārtībā, ievērojot Administratīvās atbildības likumu". Tā tas tiešām ir, kā arī pretējā gadījumā Ministru kabineta noteikumos vai pat nozares likumā attiecīgi jautājumi nemaz nebūtu regulējami.

Tomēr projekta anotācijā iekļautā informācija neatklāj, kā šīs kontroles darbības būs praksē salāgojamas ar iespējamo administratīvā pārkāpuma procesu. Ja projektā minētais un kontroles laikā konstatētais "pārkāpums" var būt arī administratīvais pārkāpums, tad tā esība galu galā būs konstatējama tikai administratīvā pārkāpuma procesā. Secinājums par administratīvā pārkāpuma esību var atšķirties no kontroles laikā secinātā par pārkāpuma esību un attiecīgi piemērojamiem korektīvajiem pasākumiem. Citastarp rodas arī jautājums, kā šāds atšķirīgs secinājums varētu ietekmēt dalībvalstu sadarbību vai informāciju par reģistrēto pārkāpumu skaitu un korektīvajiem pasākumiem.

Tāpat, ja ir iespējams piemērot korektīvos pasākumus, tad pamatā par šādiem pārkāpumiem administratīvā atbildība vispār nebūtu nosakāma (administratīvā procesa prioritātes princips).

3. Šobrīd protokolā ierakstāmie korektīvo pasākumu veidi ir skaidroti projekta anotācijā (oficiāls ziņojums, brīdinājums, imobilizācija). Lai arī tas neatbilst grozāmo noteikumu 28. punkta ievaddaļai un šajā normā regulējamam jautājumam, domājams, korektīvie pasākumi ir minēti arī šajā noteikumu punktā.

Pirmkārt, nav iespējams pārbaudīt, kāpēc korektīvajiem pasākumiem ir piešķirts tieši tāds saturs un vai tas atbilst direktīvas prasībām. Lai arī projekta anotācijā ir skaidroti šie pasākumi, nav norādīti nekādi avoti, kas ļautu izvērtēt skaidrojuma atbilstību.

Otrkārt, brīdinājums Latvijas tiesību sistēmā ir arī administratīvais sods. Tāpat brīdinājums vienmēr nesatur tiešu pienākumu novērst neatbilstību noteiktā termiņā. Arī regulējuma pamatā esošajā direktīvā pieprasījums novērst neatbilstību ir minēts kā atsevišķs korektīvo pasākumu veids (līdzīga norāde ir grozāmo noteikumu 28.2. apakšpunktā).

Visbeidzot, projektā ir minēti arī citi attiecīgi korektīvie pasākumi, lai arī nav nekur detalizēts, kādi šie pasākumi varētu būt, kur tos fiksē un kāds ir to raksturs. Pamatā administratīviem (korektīviem, uzraudzības u. tml.) pasākumiem jābūt pietiekami precīzi identificētiem likumā vai, ja to pieļauj pasākuma raksturs un ir atbilstošs pilnvarojums, tad citā normatīvajā tiesību aktā.
 

-

Ņemot vērā, ka projekts ir Ministru kabineta noteikumu grozījumu projekts, nevis likumprojekts, aicinām pārskatīt un precizēt anotāciju.

-

Aicinām izvērtēt un sniegt skaidrojumu, kādēļ ārējā normatīvā akta projektā nepieciešams ietvert normas, kas pirmšķietami neskar privātpersonas un regulē iestāžu sadarbību (pienākums informēt par attiecīgiem apstākļiem u.tml. - sk. noteikumu 29. un turpmākos punktus). Ja attiecīgu skaidrojumu nav iespējams sniegt, aicinām izvērtēt iespēju normas svītrot.
 

-

Lūdzam anotācijā izvērstāk skaidrot noteikumu 1. un 3. pielikuma savstarpējo piemērošanu, ņemot vērā uz atkārtoto saskaņošanu veiktās izmaiņas projektā (proti, projekts papildināts ar 3. pielikumu, pārņemot Komisijas 2025. gada 23. jūnija Deleģētās direktīvas 2025/1801, ar ko zinātnes un tehnikas attīstībai pielāgo I un II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2022/1999 par vienotu kārtību, kādā pārbauda bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem, II pielikumu). Ja attiecīgās normas projektā tiek ietvertas, lai ieviestu kādas Eiropas Savienības regulas prasības, lūdzam attiecīgo informāciju nepārprotami norādīt anotācijas 5. sadaļā, aizpildot anotācijas 5.1. apakšsadaļu un 5.4. apakšsadaļas 1. tabulu par attiecīgo prasību ieviešanu projektā. Vienlaikus lūdzam izvērtēt, vai projektā nav ietverts Eiropas Savienības regulās jau paredzēts regulējums, proti, vai netiek dublētas regulas prasības. Ja regulas prasības tiek dublētas, lūdzam precizēt projektu.

-