Atzinums

No Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018.gada 13.februāra noteikumos Nr.86 "Muitas maksājumu parāda galvojumu un avansa iemaksu administrēšanas noteikumi"" (turpmāk - projekts) sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā) (turpmāk - anotācija) norādītā izriet, ka Valsts ieņēmumu dienestam samazināsies administratīvais slogs. Valsts ieņēmumu dienests galviniekam vairs nesūtīs informāciju par muitas deklarāciju pārbaudes uzsākšanu, kā arī parādniekam pēc parāda piedziņas uzsākšanas nesūtīs brīdinājumu.
Tādējādi aicinām anotācijas 7.2.apakšsadaļā iekļaut administratīvo izmaksu aprēķina rezultātu atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumu Nr.617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 16., 17. un 18.² punktā noteiktajam.
 

-

Aicinām izvērtēt projektā izmantoto terminoloģiju ("galvinieks", "persona, kura sniedz galvojumu" u.tml.) kontekstā ar anotācijā sniegtajiem skaidrojumiem, un konsekventi viena jēdziena apzīmēšanai izmantot vienu terminu. Vienlaikus lūdzam arī nodrošinot izmantotās terminoloģijas atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 9.oktobra Regulā (ES) Nr.952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, (turpmāk - regula Nr.952/2013) lietotajai terminoloģijai. Piemēram, anotācijā, skaidrojot projekta 1.punkta nepieciešamību, izmantota cita terminoloģija ("Tādējādi, ja galvinieks galvojuma ņēmējam nav ļāvis galvojumu izmantot citas personas - parādnieka vai personas, kas par tādu var kļūt -, muitas parāda nodrošināšanai, šādu galvojumu citas personas muitas parāda nodrošināšanai muitas iestādei nav pamata pieņemt."). Vēršam uzmanību, ka dažādu terminu izmantošana, lai apzīmētu vienu un to pašu jēdzienu, var radīt neskaidrības par normu tvērumu. Attiecīgi lūdzam pārskatīt projektu un anotāciju kopumā, nodrošinot, ka anotācijā ietvertie skaidrojumi atbilst projektam, tostarp tajā izmantotajai terminoloģijai. Ja nepieciešams, aicinām precizēt projektu.

-

Noteikumu projektā vairākkārt lietots teksts: "galvinieku, un personu, kas sniegusi galvojumu, un tās galvinieku, ja galvojumu saskaņā ar regulas Nr.952/2013 89.panta 3.punktu iesniegusi persona, kas nav parādnieks". Aicinām tomēr izvērtēt nepieciešamību redakcionāli precizēt noteikumu projektu visās vietās, kur tiek lietos minētais teksts, tā, lai no normas būtu skaidri saprotams subjektu loks, kas var iesniegt galvojumu un kādas ir sekas šāda galvojuma iesniegšanai. 
Piemēram, galvinieks un persona, kas sniegusi galvojumu, var tikt uzskatīts par vienu un to pašu, tāpat nav saprotams, kas ir personas, kas sniegusi galvojumu, galvinieks. Proti, no anotācijas izriet, ka grozījumu mērķis ir noteikt, ka galvojumu Valsts ieņēmumu dienestā var iesniegt arī persona, ja galvinieks personai, kura sniedz galvojumu, ir atļāvis galvojumu izmantot trešās personas muitas parāda nodrošināšanai. Līdz ar to šāds galvinieks ir galvinieks attiecībā pret iespējamo muitas parādu (saistību), ne pret galvojuma iesniedzēju, kas iesniedz galvojumu citas personas vietā.
 

-

Projektā vairākkārt izmantota vārdkopa "personai, kas sniegusi galvojumu, ja galvojumu saskaņā ar regulas Nr.952/2013 89.panta 3.punktu iesniegusi persona, kas nav parādnieks". Vienlaikus minētās regulas vienības pirmajā teikumā minēts parādnieks vai persona, kas var kļūt par parādnieku (sk. arī noteikumu 4.1. un 4.2.apakšpunktu). Līdz ar to no minētā formulējuma nav nepārprotami skaidrs, vai ar atsauci domāta tikai regulas Nr.952/2013 89.panta 3.punkta otrajā teikumā minētā persona vai arī pirmajā teikumā minētā persona, kas var kļūt par parādnieku. Attiecīgi aicinām izvērtēt iespēju atbilstoši precizēt normu. Līdzīgi aicinām izvērtēt arī citas projekta normas.

-