Atzinums

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) norāda, ka neviens no 2026. gada 21. jūlija atzinumā izteiktajiem iebildumiem pēc būtības nav novērsts, tostarp:
- izvēlētā pagaidu risinājuma nepieciešamība un samērīgums nav pietiekami pamatoti, ņemot vērā, ka pēc būtības identisks, centralizēts un automatizēts risinājums jau paredzēts Publisko iepirkumu likuma 9.³ pantā no 2028. gada;
- anotācijā nav pamatots, kādi apstākļi mainījušies kopš Publisko iepirkumu likuma grozījumu pieņemšanas, lai attaisnotu atsevišķa pagaidu regulējuma ieviešanu jau no 2027. gada;
- piedāvātais risinājums neatbilst publisko iepirkumu reformas mērķim mazināt administratīvo slogu, jo lielākajā daļā pašvaldību nav automatizētu risinājumu prasītās informācijas iegūšanai, un pienākuma izpilde faktiski nozīmētu manuālu datu apkopošanu;
- anotācijā nav pietiekami izvērtēta pašvaldību un to iestāžu faktiskā tehniskā gatavība noteikumu projektā paredzētās informācijas publicēšanai;
- regulējums rada vienas un tās pašas informācijas paralēlu un atkārtotu publicēšanu vairākās informācijas sistēmās un tīmekļvietnēs, kas neatbilst Eiropas Savienības digitālās pārvaldības “vienreizējas datu ievades” (once-only) principam;
- anotācijā sniegtais administratīvā sloga un izmaksu izvērtējums nav pietiekams un nepamatoti balstīts pieņēmumā par vienu darba stundu ceturksnī, lai gan LPS apkopotie pašvaldību dati liecina par ievērojami lielāku laika patēriņu un izmaksām, atsevišķos gadījumos pārsniedzot 30 000 euro gadā vienai pašvaldībai;
- regulējums joprojām nav pietiekami skaidrs praktiskai piemērošanai (tostarp attiecībā uz apkopotiem maksājumiem, maksājumiem ar maksājumu kartēm, avansa maksājumiem un abonēšanas maksājumiem), kas rada risku atšķirīgai piemērošanas praksei dažādās pašvaldībās.
Ņemot vērā iepriekš minēto, LPS uztur spēkā visus 2026. gada 21. jūlija atzinumā izteiktos iebildumus un priekšlikumus pilnā apjomā.

LPS ieskatā deklarācijā un valdības rīcības plānā noteikto mērķu īstenošana ir būtiska. Tomēr tikpat būtiski ir saskaņošanas procesā uzklausīt tās institūcijas, kurām jaunais regulējums būs jāpiemēro praksē, un izvērtēt to norādītos riskus ne tikai formāli, bet pēc būtības. Deklarācijā noteiktais politiskais mērķis pats par sevi nevar aizstāt nepieciešamību izvērtēt konkrētā risinājuma samērīgumu, tehnisko īstenojamību un administratīvo ietekmi. Īpaši būtiski ir tas, ka arī Valsts kanceleja un citas institūcijas ir paudušas bažas par piedāvātā risinājuma praktisko īstenošanu. Līdz ar to nav pamata šos iebildumus aplūkot tikai kā atsevišķu institūciju vēlmi saglabāt līdzšinējo kārtību. Ja dažādas institūcijas, kuras pašas būs atbildīgas par regulējuma piemērošanu vai tā ietekmes uzraudzību, norāda uz vieniem un tiem pašiem riskiem, šādi apsvērumi ir pienācīgi jāizvērtē pirms regulējuma pieņemšanas.

Ņemot vērā minēto, LPS aicina Finanšu ministriju atkārtoti pēc būtības izvērtēt piedāvātā regulējuma nepieciešamību, samērīgumu un praktisko īstenojamību, pienācīgi ņemot vērā saskaņošanas procesā izteiktos iebildumus un norādītos riskus. LPS ieskatā ar atsauci uz valdības deklarācijā noteikto mērķi vien nav pietiekami, lai pamatotu konkrētā risinājuma izvēli, īpaši situācijā, kad vairākas institūcijas, tostarp Valsts kontrole, ir norādījušas uz līdzīgiem riskiem un praktiskās īstenošanas problēmām. Tādēļ LPS aicina izvērtēt ne tikai regulējuma mērķi, bet arī to, vai izvēlētais līdzeklis ir atbilstošs, samērīgs un praktiski īstenojams, kā arī apsvērt iespēju paredzēto informācijas atklātības mērķi sasniegt centralizēti un automatizēti, neradot iestādēm papildu manuālus datu apkopošanas un publicēšanas pienākumus.