Projekta ID
25-TA-1452Atzinuma sniedzējs
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība
Atzinums iesniegts
01.07.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Lai sagatavotu iespējami objektīvu atzinumu, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) birojs 2025. gada 17. jūnijā pārsūtīja informatīvā ziņojuma “Plānotās pārvaldības struktūras izmaiņas valsts psihiatriskajās ārstniecības iestādēs” projektu (Projekts) vērtēšanai psihoneiroloģisko slimnīcu LVSADA arodorganizācijām. Trīs no piecām minētajām arodorganizācijām ir atbildējušas, ka neatbalsta Projektu, un sniegušas izvērstu viedokļa pamatojumu.
Līdz ar to LVSADA un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība neatbalsta Projekta tālāku virzību.
Pamatojums:
1. Projekta veidošanu un tā izpildes finansēšanu neparedz neviens veselības aprūpes nozares politikas plānošanas dokuments. Projekta ieceri varētu apsvērt pēc tam, kad būtu veikts detalizēts Ministru kabineta rīkojuma Nr. 939 (13.12.2022.) “Par Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plānu 2023. – 2025. gadam” izpildes novērtējums un nodrošināta tā publiska apspriešana.
2. Galveno apdraudējumu psihiatriskās palīdzības pieejamībai un kvalitātei Latvijā rada kvalificēta personāla trūkums. Lai to mazinātu, ir steidzami jāpalielina valsts garantētais atalgojums slimnīcu darbiniekiem. Projekts to nekādā veidā nerisina, jo nenodrošina papildu valsts finansējumu veselības aprūpes nozarei. Savukārt Veselības ministrija nespēj nodrošināt pat to, ka veselības aprūpe tiek ierindota starp valdības darba prioritātēm.
3. Projektā iekļautais apgalvojums par to, ka sešas psihoneiroloģiskās slimnīcas ar atsevišķu juridisko statusu rada risku nevienlīdzīgai pakalpojumu kvalitātei un pieejamībai reģionos, nav pierādījumos balstīts. Tādu apgalvojumu varētu izteikt tad, ja būtu pieejami attiecīgi pētījuma rezultāti par pakalpojuma pieejamību un kvalitāti visās minētajās slimnīcās (ieskaitot pacientu viedokli un darbinieku viedokli par ārstniecības procesu un darba organizāciju).
4. Apgalvojums, ka Projekta ieviešana nodrošinās vienotus ārstniecības standartus un klīniskās vadlīnijas, neatbilst patiesībai. Jau šobrīd darbojas metodiskais centrs, kas nodrošina uz starptautiskām klīniskajām vadlīnijām balstītu vietēja mēroga vadlīniju veidošanu un ieviešanu, kā arī vienotu pieeju psihiatriskās ārstniecības kvalitātes vērtēšanai.
5. Apgalvojums, ka Projekta ieviešana ļaus efektīvāk izmantot valsts finanšu resursus, nav balstīts uz aprēķinu rezultātiem, bet gan tikai uz optimistiskiem un vienpusīgiem pieņēmumiem. Neviena no Projekta sadaļām nav veltīta iespējamo risku vērtēšanai. Piemēram, nav vērtēts, kāds varētu būt virsstundu darba samaksas pieaugums, ja visu slimnīcu darbiniekiem pēc reorganizācijas būs viens darba devējs un stāsies spēkā Darba likumā noteiktie darba laika ierobežojumi.
Nav skaidri darbinieku rotācijas principi starp struktūrvienībām, piem., pēc kādiem kritērijiem tiks izvēlēti darbinieki rotācijai, kāda būs rotāciju struktūra un apmaksa, vai rotācija būs brīvprātīga vai obligāta. Nav izvērtētas papildus izmaksas darbinieku rotācijas nodrošināšanai. Nav skaidrots vai un kā notiks štata samazināšana, vai būs darbinieku atlaišanas.
6. Projektā iekļautais nosacījums “Detalizēti aprēķini un kvantitatīvie dati tiks izstrādāti un sniegti pēc tam, kad Ministru kabinets apstiprinās šo informatīvo ziņojumu un tajā ietverto plānoto reorganizācijas virzienu” ir pretrunā gan ar labu pārvaldības praksi, gan ar formālo loģiku. Apstiprināt reorganizāciju un tikai pēc tam uzdot vērtēt, vai tā būs pamatota, nozīmē apzināti radīt priekšnoteikumus tendenciozai vērtēšanai un potenciāli kļūdaina lēmuma pieņemšanai.
Līdz ar to LVSADA un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība neatbalsta Projekta tālāku virzību.
Pamatojums:
1. Projekta veidošanu un tā izpildes finansēšanu neparedz neviens veselības aprūpes nozares politikas plānošanas dokuments. Projekta ieceri varētu apsvērt pēc tam, kad būtu veikts detalizēts Ministru kabineta rīkojuma Nr. 939 (13.12.2022.) “Par Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plānu 2023. – 2025. gadam” izpildes novērtējums un nodrošināta tā publiska apspriešana.
2. Galveno apdraudējumu psihiatriskās palīdzības pieejamībai un kvalitātei Latvijā rada kvalificēta personāla trūkums. Lai to mazinātu, ir steidzami jāpalielina valsts garantētais atalgojums slimnīcu darbiniekiem. Projekts to nekādā veidā nerisina, jo nenodrošina papildu valsts finansējumu veselības aprūpes nozarei. Savukārt Veselības ministrija nespēj nodrošināt pat to, ka veselības aprūpe tiek ierindota starp valdības darba prioritātēm.
3. Projektā iekļautais apgalvojums par to, ka sešas psihoneiroloģiskās slimnīcas ar atsevišķu juridisko statusu rada risku nevienlīdzīgai pakalpojumu kvalitātei un pieejamībai reģionos, nav pierādījumos balstīts. Tādu apgalvojumu varētu izteikt tad, ja būtu pieejami attiecīgi pētījuma rezultāti par pakalpojuma pieejamību un kvalitāti visās minētajās slimnīcās (ieskaitot pacientu viedokli un darbinieku viedokli par ārstniecības procesu un darba organizāciju).
4. Apgalvojums, ka Projekta ieviešana nodrošinās vienotus ārstniecības standartus un klīniskās vadlīnijas, neatbilst patiesībai. Jau šobrīd darbojas metodiskais centrs, kas nodrošina uz starptautiskām klīniskajām vadlīnijām balstītu vietēja mēroga vadlīniju veidošanu un ieviešanu, kā arī vienotu pieeju psihiatriskās ārstniecības kvalitātes vērtēšanai.
5. Apgalvojums, ka Projekta ieviešana ļaus efektīvāk izmantot valsts finanšu resursus, nav balstīts uz aprēķinu rezultātiem, bet gan tikai uz optimistiskiem un vienpusīgiem pieņēmumiem. Neviena no Projekta sadaļām nav veltīta iespējamo risku vērtēšanai. Piemēram, nav vērtēts, kāds varētu būt virsstundu darba samaksas pieaugums, ja visu slimnīcu darbiniekiem pēc reorganizācijas būs viens darba devējs un stāsies spēkā Darba likumā noteiktie darba laika ierobežojumi.
Nav skaidri darbinieku rotācijas principi starp struktūrvienībām, piem., pēc kādiem kritērijiem tiks izvēlēti darbinieki rotācijai, kāda būs rotāciju struktūra un apmaksa, vai rotācija būs brīvprātīga vai obligāta. Nav izvērtētas papildus izmaksas darbinieku rotācijas nodrošināšanai. Nav skaidrots vai un kā notiks štata samazināšana, vai būs darbinieku atlaišanas.
6. Projektā iekļautais nosacījums “Detalizēti aprēķini un kvantitatīvie dati tiks izstrādāti un sniegti pēc tam, kad Ministru kabinets apstiprinās šo informatīvo ziņojumu un tajā ietverto plānoto reorganizācijas virzienu” ir pretrunā gan ar labu pārvaldības praksi, gan ar formālo loģiku. Apstiprināt reorganizāciju un tikai pēc tam uzdot vērtēt, vai tā būs pamatota, nozīmē apzināti radīt priekšnoteikumus tendenciozai vērtēšanai un potenciāli kļūdaina lēmuma pieņemšanai.
Piedāvātā redakcija
Ņemot vērā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes 2025. gada 11. jūnija sēdē pārrunāto, kā arī psihoneiroloģisko slimnīcu LVSADA arodorganizāciju viedokļus, LVSADA ierosina:
1) Veselības ministrijai izveidot darba grupu ar mērķi vērtēt Projekta ieceres iespējamos ieguvumus un riskus,
2) lēmumu par Projekta virzīšanu vai atcelšanu pieņemt, balstoties uz darba grupas ieteikumiem.
1) Veselības ministrijai izveidot darba grupu ar mērķi vērtēt Projekta ieceres iespējamos ieguvumus un riskus,
2) lēmumu par Projekta virzīšanu vai atcelšanu pieņemt, balstoties uz darba grupas ieteikumiem.
