Atzinums

2.4.1. apakšpunkta pasākumu “Pilnveidots atbalsts  darba un ģimenes dzīves saskaņošanai, izvērtējot iespējas aprūpētāja atvaļinājuma apmaksai” izteikt šādā redakcijā: “Pilnveidots atbalsts  darba un ģimenes dzīves saskaņošanai, nodrošinot aprūpētāja atvaļinājuma apmaksu”.  
 

-

2.4. Lūdzam papildināt punktu 2.4. ar jaunu apakšpunktu par atbalstu attālinātā, hibrīda darba veikšanai, kas ļauj mammām un tēviem vienlaikus būt tuvāk saviem bērniem, it sevišķi gados jaunākajiem, domājot arī par bērnu pieskatīšanas pakalpojumiem darba vietā.
 

-

2.6.1. Lūdzam papildināt Ģimenes /Mātes /Tēva dienas godināšana vai arī izveidot jaunu apakšpunktu ar senioru godināšanu, jo tā ir viena no pamatvērtībām un nodod stipru ģimeņu tradīcijas no paaudzes paaudzē.
 

-

Atvieglojuma piemērošana var radīt izaicinājumus mājsaimniecībām ar vairākām apgādājamām personām un zemu ienākumu līmeni, kas neļauj iegūt visu labumu, kas atvieglojumam būt jānodrošina. Līdz ar to LBAS konceptuāli atbalsta risinājumam, kas atvieglojumu daļēji aizstātu ar ģimenes valsts pabalstu. Lai nodrošinātu, ka ģimenes valsts pabalsts mājsaimniecībā nodrošina vienādu atbalsta līmeni, kā atvieglojums 2026. gadā 112 eiro par katru bērnu, ja atvieglojums tiktu noteikts 440 eiro apmērā (80% no neapliekamā minimuma).

Nav izslēdzams risinājums, kurā atvieglojums un pabalsts viens otru papildina, piemēram, pabalstu paaugstinot ar daļu, ko strādājoši vecāki nav spējuši attiecināt uz saviem ienākumiem piemērojot atvieglojumu.
Lūdzam papildināt pasākumu 2.1.4. ar uzdevumu papildināt ģimenes valsts pabalstu ar daļu, ko strādājoši vecāki nav spējuši attiecināt uz saviem ienākumiem piemērojot atvieglojumu.
 

-

Ņemot vērā, ka līdz 2020. gadam atvieglojums tika noteikts vienā līmenī ar neapliekamo minimumu LBAS rosina celt atvieglojumu līdz 80% līmenim no neapliekamā minimuma. 2026. gadā atbilstoši nodokļu izmaiņu plānam neapliekamais minimums sastādīs 550 eiro, tādējādi atvieglojuma apmēram pēc LBAS priekšlikuma būtu jāsastāda 440 eiro.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam 2.3.2. punktu izteikt sekojošā redakcijā:
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošām personām noteikt 80% apmērā no neapliekamā minimuma un saglabāt atvieglojumu vecākam situācijās, kad bērns strādā vasaras sezonā.

 

-

2.3.2. LBAS lūdz papildināt informatīvā ziņojuma sadaļu 2.3. Ģimenēm ar bērniem draudzīga nodokļu politika, 2.3.2. punktu ar konkretizētiem mērķiem. LBAS atbalsta atvieglojumu par apgādībā esošām personām (turpmāk – atvieglojums) paaugstināšanu. Ņemot vērā, ka atvieglojums nav paaugstināts kopš 2020. gada tas nenodrošina ģimenēm ar apgādājamām personām pietiekošu atbalsta līmeni, kas sasaistīts ar izmaksu pieaugumu kopš 2020. gada. Patēriņa cenu līmenis, kopš 2020. gada sākuma ir pieaudzis par 33%.
 

-

2.1.1. Lūdzam plāna punktu 2.1.1. izteikt šādā redakcijā: “Pārskatīt bērna piedzimšanas pabalsta apmēru (šobrīd 421,17 euro), ņemot vērā inflācijas pieaugumu kopš 2010.gada. Vēršam uzmanību, ka bērna kopšanas pabalsta apmērs nav ticis mainīts kopš 2010.gada, taču patēriņa cenu indekss 2023.gadā attiecībā pret 2010.gadu veidoja 154,6%.
 

-

Informatīvā ziņojuma 47.lpp. ir minēts: “2.4.6. Jāveicina Latvijā izglītību un kvalifikāciju ieguvušo ārvalstnieku plašāka iesaiste darba tirgū. Ārvalstu studentu noturēšana Latvijā, īpaši nozarēs un reģionos, kur iespējams darbaspēka trūkums, piemēram, veselības un sociālajā aprūpē un inženierzinātnēs.” Lūdzam norādīt konkrētus risinājumus, kā tiks veicināta ārvalstnieku plašāka iesaiste darba tirgū. Vai studējošo ārvalstnieku īpatsvars veselības un sociālajā aprūpē un inženierzinātnēs Rīgā un it sevišķi reģionos ir pietiekams, lai informatīvajā ziņojumā iekļautu šādu pasākumu?   
 

-

Lūdzam precizēt, ko nozīmē: “2.4.5. Kvalificēta darbaspēka attīstība garākam darba mūžam, veicinot atbalstu karjeras plānošanā, profesionālā izaugsmē, pārkvalifikācijā un mūžizglītībā.”(47.lpp.). Kādi praktiski risinājumi tiks piemēroti, lai uzlabotu darbaspēka zināšanas un prasmes?
 

-

Pēc Eurostat datiem veselīgas dzīves ilgums 2022.gadā vīriešiem bija 53 gadi un sievietēm 55,4 gadi, nesasniedzot pensijas vecumu. Turklāt veselīgas dzīves ilgums vīriešiem Latvijā ir zemākais starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Aicinām papildināt informatīvo ziņojumu ar detalizētāku informāciju par veselīgas dzīves ilguma Latvijā izaicinājumiem un galvenajiem risinājumiem (informatīvā ziņojuma 30.lpp).
 

-

Kopumā LBAS atzinīgi novērtē Labklājības ministrijas ieguldījumu informatīvā ziņojuma sagatavošanā, Vienlaikus Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) izsaka šādus iebildumus.
Atgādinām, ka pēc Centrālās Statistikas pārvaldes datiem 2023.gadā vidējā pensija sievietēm bija 495,86 eiro un vīriešiem bija 547,89 eiro. Lai arī 50% no minimālās ienākumu mediānas ir 377,37 eiro (2022.gada dati), kas ievērojami pārsniedz bērnu kopšanas pabalstu 171 eiro mēnesī, joprojām ir nepietiekams, jo 20% pensiju apdrošināšanai veido minimālus uzkrājumus, kas ir pat zemāki nekā no minimālās algas.  
 

-

Informatīvā ziņojumā kā rezultatīvais rādītājs ir norādīta Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība (neapmierinātās vajadzības pēc veselības aprūpes pakalpojumiem), % un sasniedzamais rādītājs 2027.gadā ir 4%. LBAS ieskatā tas ir optimāls rādītājs, taču jāatgādina, ka: “Latvijas publiskie izdevumi par veselības aprūpi ir vieni no zemākajiem ES, līdz ar to daudzas veselības aprūpes vajadzības nav apmierinātas un veselības rezultāti ir vāji”[1]. Pēc Eurostat datiem neapmierinātās vajadzības pēc veselības aprūpes pakalpojumiem 2023.gadā vidēji ES-27 bija 2,4% (Eurostat dati), aicinām tiekties uz vidējā ES -27 rādītāja sasniegšanu.


[1] - Padomes ieteikums par Latvijas ekonomikas, sociālo, nodarbinātības, strukturālo un budžeta politiku, 2024
 

-