Atzinums

Ministru kabinets 2025. gada 21. janvārī, pieņemot rīkojumu Nr. 42 "Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2026.–2030. gadam" (turpmāk – rīkojums Nr. 42), uzdeva:  "Zemkopības ministrijai sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju nodrošināt īpaši aizsargājamo teritoriju Natura 2000 noteikšanu, lai Eiropas Savienības nozīmes biotopiem sasniegtu atbilstību Eiropas Komisijas 1997. gada 18. novembra vadlīniju Hab.97/2, rev. 4 nosacījumiem attiecībā par biotopiem: veci vai dabiski boreāli meži, veci jaukti platlapju meži, staignāju meži, nogāžu un gravu meži, purvaini meži un aluviāli meži (aluviāli krastmalu un palieņu meži). Zemkopības ministram pēc saskaņošanas ar viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru līdz 2025. gada 1. jūlijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos." (MK 21.01.2025. sēdes prot. Nr. 3 28.§ 3.p.). Informatīvais ziņojums nesniedz informāciju vai rīkojums ir kvantitatīvi izpildīts, proti, vai priekšlikums jaunu īpaši aizsargājamo teritoriju Natura 2000 noteikšanai papildus virzot 61 822 ha lielu kopējo zemes platību, no kuras mežs aizņem 52 665 ha, ES nozīmes biotopi 52 323 ha platībā, to skaitā prioritārie biotopi 39 273 ha platībā ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu) un mikroliegumiem atbilst vecu vai dabisku boreālo mežu, vecu jauktu platlapju mežu, staignāju mežu, nogāžu un gravu mežu, purvainu mežu un aluviālu mežu (aluviāli krastmalu un palieņu meži) aizsardzības īpatsvara nodrošinājumam.

Informatīvā ziņojumā minēti kritēriji, kas nosaka teritoriju izveides nosacījumus: 
"Valsts drošības stiprināšanai (prioritāri pār pārējiem kritērijiem):
teritorijas, kas atrodas 2–3 km joslā gar Krievijas un Baltkrievijas robežu un gar Igaunijas robežu līdz šosejai A2;
Ekoloģiskie kritēriji:
teritoriju veido vismaz 5 ha (esošs mērķa biotops neatkarīgi no tā veida);
vēlams, ka teritorija robežojas ar esošām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un/vai mikroliegumiem;
teritorijā iekļauj potenciālu (tuvās nākotnes) biotopu vai nogabalus līdz 50 m zonā ap esošu biotopu vai līdz 100 m zonā starp esošiem biotopiem (veikta jaunu biotopu kartēšana)."
Nav skaidrs vai valsts drošības stiprināšanas nosacījums nav pretrunā ar likumprojektu “Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums”. Apšaubāma iesniegto teritoriju ekoloģiskā kvalitate, neesot detalizētākai informācijai par katru teritoriju - kādi Eiropas Savienības nozīmes biotopi, kādā kvalitātē un īpatsvarā iekļauti, kāda ir teritorijas telpiskā funkcionalitāte, nav pietiekama informācija vai rīkojums ir kvalitatīvi, tā nodomam, izpildīts. Šāda informācija pēc būtības ļautu ātrāk, efektīvāk un mērķtiecīgāk izveidot jaunās teritorijas, šādi izvairoties no pārkāpuma sankcijām.  Nav saprotami ekoloģisko kritēriju nosacījumi. Prioritāri jābūt nodrošnātai teritorijas savienošanas iespējām ar esošu Natura 2000 teritoriju un/vai mikroliegumu, citādi Naturas 2000 izveide 5 vai 10 ha platībā var būtiski palielināt administratīvo slogu un nereti arī apgrūtināt ekoloģiskās kvalitātes uzturēšanu.

Informatīvā ziņojumā sniegta informācija, kas prasa papildu argumentāciju no ziņojuma sagatavotājiem un neatbilst rīkojuma izpildes būtībai un var būt pat maldinoša, piemēram, Rīkojuma Nr. 42 anotācijā norādīts, ka valsts mežu apsaimniekošanā ir ņemta vērā nepieciešamība aizsargāt ES nozīmes biotopus un to labvēlīga aizsardzības stāvokļa veicināšanai lielākā valsts mežu apsaimniekotāja AS "Latvijas valsts meži" (turpmāk – LVM) meža apsaimniekošanas plāns paredz projektā "Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā" kartēto ES nozīmes biotopu brīvprātīgu aizsardzību ārpus esošajām un sabiedriskajā apspriešanā nodotajām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem vismaz 55 000 hektāru platībā. Tādējādi Latvijā kopumā meža zemē pašlaik jau ir nodrošināts ES vadlīnijās noteiktais biotopu aizsardzības mērogs. vai "Lai prognozētu dabas aizsardzības ekonomisko ietekmi uz mežsaimnieciskās darbības ieņēmumiem, jāpārskata mikroliegumu izveides nosacījumi, lai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos to meža platību īpatsvars, kurās ir saimnieciskās darbības aprobežojumi, nepārsniegtu Eiropas Savienības "Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030" mērķu sasniegšanai paredzēto 10  procentu stingri aizsargājamo un 30  procentu kopējo aizsardzībā esošo platību slieksni." vai "Normatīvajos aktos par sugu un biotopu aizsardzību, sevišķi par mikroliegumu noteikšanu un aizsardzību, nepieciešams precizēt kritērijus mikroliegumu izveidei īpaši aizsargājamiem biotopiem, kā arī sēņu, ķērpju, sūnu un augu sugām, tostarp pārskatīt to sugu sarakstus, kurām veidojami mikroliegumi. Vienlaikus jāsniedz priekšlikumi dinamiskas dabas aizsardzības sistēmas ieviešanai."
Jāatgādina, ka Eiropas Savienības nozīmes biotopiem nav nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss Latvijā, ko uzrāda Latvijas ziņojumi Eiropas Komisijai, tamdēļ nav saprotams pamatojums šādiem apgalvojumam, priekšlikumiem. 

Kategoriski neatbalstāms ir Informatīvā ziņojuma "Par Ministru kabineta 2025. gada 21. janvāra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 3 28. §) "Rīkojuma projekts "Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2026.–2030. gadam"" 3. punktā dotā uzdevuma izpildi" 5. punkts "Zemkopības ministrijai nodrošināt, ka Valsts meža dienests līdz šī protokollēmuma 4. punktā noteiktā uzdevuma izpildei nenosaka jaunus mikroliegumus, izņemot īpaši aizsargājamām putnu un dzīvnieku sugām". Jānorāda, kā šāds rīkojuma punkts ir pretrunā ar spēkā esošu tiesisko regulējumu un tāpat kā 4.punkts "Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Zemkopības ministriju sagatavot grozījumus normatīvajos aktos par sugu un biotopu aizsardzību, lai precizētu mikroliegumu izveides procesu un ieviestu dinamisko dabas aizsardzības sistēmu, un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram tos noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā līdz 2027. gada 30. jūnijam." neatbilst arī Informatīvā ziņojuma sagatavošanas būtībai un pieprasa zinātnisku argumentāciju par konkrētu sugu un biotopu stāvokli. Priekšlikums abus rīkojuma punktus svītrot.

-