Atzinums

Projekta ID
22-TA-1932
Atzinuma sniedzējs
Darba aizsardzības kompetento institūciju biedrība
Atzinums iesniegts
13.12.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu (grozījumu) projekts
Iebildums
Izslēgt no Noteikumiem 74.punktu.
Aroda speciālistu piesaiste bīstamo nozaru uzņēmumiem atrisināt ar grozījumiem 2005,g, Ministru kabineta noteikumiem Nr.99 “Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju”
Pamatojums:
DAKIB kategoriski iebilst pret Labklājības ministrijas priekšlikumu saglabāt Ministru kabineta noteikumu  Nr.723 (2008) 74.panta prasības - darba vides risku novērtēšanai vienā uzņēmumā vienlaicīgi iesaistīt divus speciālistus.
Pirmkārt, aroda ārstu piesaiste kompetento institūcīju darbībā ir atrunas ar 69. punktu un tādejadi tiks nodrošinātas ES vadlīnijas prasības par aroda medecīnu. Atgādinām, ka Labklājības ministrijas anotācijā pie “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 8.februāra noteikumos Nr.99 „Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju” ir noradīts “... ir pamatoti uzskatīt, ka speciālists ar augstāko izglītību darba aizsardzībā ir augstāk kvalificēts un apmācīts par dažādiem riska faktoriem, to ietekmi un riska samazināšanas iespējām, tādejādi ar savām zināšanām var sakārtot darba vidi tā, lai līdz minimumam samazinātu risku notikt nelaimes gadījumiem vai saslimt ar arodslimībām.” Tāpēc, kompetentās institūcijas, raugoties pēc situācijas, patstāvīgi var pieņemt lēmumu par nepieciešamo specialistu norīkošanu darba vides risku novērtēšanai konkrētā darba vietā.
Otrkārt, tā ir lieka administratīvā slodze gan kompetentām institūcijām, gan darba devējiem, kuriem jāmaksā dubultā par vienlaicīgi divu speciālistu iesaistīšanu, tur kur pietiek ar vienu. Lai apstiprinātu ar savu parakstu gan darba vides risku novērtējumu, gan sastādīto darba aizsardzības pasākumu plānu darba aizsardzbas speciālistam un āroda ārstam abiem vienlaicīgi nepieciešams atrasties objektā.
Pašreizējā piedāvātā redakcija nemaina attiecīgā punkta būtību. Darba devējam būs jāapmaksā par divu speciālistu piesaistīšanu darba vides risku novērtēšanā.
Treškārt, tā ir diskriminējoša attieksme gan pret tiem uzņēmumiem, kas izvēlējušies darba aizsardzības sistēmu uzņēmumā nodrošināt kā ārpakalpojumu, gan pret darba aizsardzības speciālistiem, kas nodarbināti kompetentās institūcijās. Šajā gadījumā sanāk, ka bīstamā uzņēmumā nodarbinātais darba aizsardzības speciālists ir zinošāks (un spēj veikt arod ārsta vai sabiedrības veselības speciālista funkcijas) nekā kompetentajā institūcijā nodarbinātais darba aizsardzības speciālists.

 
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
DAKIB kategoriski iebilst pret Labklājības ministrijas priekšlikumu saglabāt Ministru kabineta noteikumu  Nr.723 (2008) 74.panta prasības - darba vides risku novērtēšanai vienā uzņēmumā vienlaicīgi iesaistīt divus speciālistus.
Pirmkārt, aroda ārstu piesaiste kompetento institūcīju darbībā ir atrunas ar 69. punktu un tādejadi tiks nodrošinātas ES vadlīnijas prasības par aroda medecīnu. Atgādinām, ka Labklājības ministrijas anotācijā pie “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 8.februāra noteikumos Nr.99 „Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju” ir noradīts “... ir pamatoti uzskatīt, ka speciālists ar augstāko izglītību darba aizsardzībā ir augstāk kvalificēts un apmācīts par dažādiem riska faktoriem, to ietekmi un riska samazināšanas iespējām, tādejādi ar savām zināšanām var sakārtot darba vidi tā, lai līdz minimumam samazinātu risku notikt nelaimes gadījumiem vai saslimt ar arodslimībām.” Tāpēc, kompetentās institūcijas, raugoties pēc situācijas, patstāvīgi var pieņemt lēmumu par nepieciešamo specialistu norīkošanu darba vides risku novērtēšanai konkrētā darba vietā.
Otrkārt, tā ir lieka administratīvā slodze gan kompetentām institūcijām, gan darba devējiem, kuriem jāmaksā dubultā par vienlaicīgi divu speciālistu iesaistīšanu, tur kur pietiek ar vienu. Lai apstiprinātu ar savu parakstu gan darba vides risku novērtējumu, gan sastādīto darba aizsardzības pasākumu plānu darba aizsardzbas speciālistam un āroda ārstam abiem vienlaicīgi nepieciešams atrasties objektā.
Pašreizējā piedāvātā redakcija nemaina attiecīgā punkta būtību. Darba devējam būs jāapmaksā par divu speciālistu piesaistīšanu darba vides risku novērtēšanā.
Treškārt, tā ir diskriminējoša attieksme gan pret tiem uzņēmumiem, kas izvēlējušies darba aizsardzības sistēmu uzņēmumā nodrošināt kā ārpakalpojumu, gan pret darba aizsardzības speciālistiem, kas nodarbināti kompetentās institūcijās. Šajā gadījumā sanāk, ka bīstamā uzņēmumā nodarbinātais darba aizsardzības speciālists ir zinošāks (un spēj veikt arod ārsta vai sabiedrības veselības speciālista funkcijas) nekā kompetentajā institūcijā nodarbinātais darba aizsardzības speciālists.
 
Piedāvātā redakcija
Izslēgt no Noteikumiem 74.punktu.
Aroda speciālistu piesaiste bīstamo nozaru uzņēmumiem atrisināt ar grozījumiem 2005,g, Ministru kabineta noteikumiem Nr.99 “Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju”
 
3.
Anotācija (ex-ante)
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Priekšlikums
Iesniedzot tiesību akta projektu apstiprināšanai Ministru kabinetā (MK), Labklājības ministrijai jānorāda un jāaprēķina administratīvā sloga palielinājumu vai samazinājumu, tai jāveic tiesību akta projekta ietekmes izvērtējums uz uzņēmējdarbības vidi. Uzskatām, ka attiecīgajā gadījumā tas nav veikts pietiekamā apjomā un Labklājības ministrija nesamazinās administratīvos šķēršļus uzņēmējiem, kuri strādā darba aizsardzības nozarē, tādējādi neuzlabojot to uzņēmējdarbības vidi. 
Pēc esošās projektu redakcijas, kompetentās institūcijas patstāvīgi nevar pieņemt lēmumu par nepieciešamo specialistu norīkošanu darba vides risku novērtēšanai konkrētā darba vietā.

 
Piedāvātā redakcija
Izslēgt no Noteikumiem 74.punktu.
Aroda speciālistu piesaiste bīstamo nozaru uzņēmumiem atrisināt ar grozījumiem 2005,g, Ministru kabineta noteikumiem Nr.99 “Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju”
 
4.
Noteikumu konsolidētā versija
Priekšlikums
Informācija par sertifikātu izdošanu kompetentam speciālistam ir tikai ziņas par iegūto kvalifikāciju, bet vēl nav par tiesībām sniegt pakalpojumus. Esošajā kompetento speciālistu sarakstā ir personas, kuras neapdrošina savu civiltiesisko atbildību noteikumu prasītā apjomā un nereģistrē saimniecisko darbību. Attiecīgi, Labklājības ministrijas mājas lapā sniegtā informācija ir nevis par pakalpojumu sniedzējiem Darba aizsardzības likuma un šī noteikumu 2. punkta izpratnē, bet par personām, kuras saņēmušas kvalifikācijas dokumentu, bet vēl neizpilda noteikumu prasības. Esošā redakcija maldina sabiedrību un darba devējus un ir pret Darba aizsardzības likuma un noteikumu mērķiem.
 
Piedāvātā redakcija
Labklājības ministrija pēc šo noteikumu 40.punktā un 45.punktā minētās informācijas saņemšanas nodrošina tās publisku pieejamību
5.
Noteikumu konsolidētā versija
Priekšlikums
Noteikumu projektu Anotācijā Labklājības ministrija norāda, ka  “Ar kompetentiem speciālistiem kompetentām institūcijām saprot ārpakalpojuma sniedzējus (komersantus), ko uz attiecīga līguma pamata darba devējs var piesaistīt sava uzņēmuma darba aizsardzības sistēmas sakārtošanai, tai skaitā darba vides risku novērtēšanai un darba aizsardzības pasākumu izstrādei.”  Bet faktiski, pēc Valsts ieņēmuma dienesta datiem vairums no kompetentiem speciālistiem nereģistrējas ka komersanti, bet “pakalpojumus” sniedz uz darba līguma pamatā. No 370. reģistrētiem 2021.gadā kompetentiem specialistiem 250. (gandrīz 70%) bija tikai darba attiecības. Tas nozīmē ka Noteikuma Nr.723 2. punkta prasības “Kompetentie speciālisti un kompetentās institūcijas sniedz uzņēmumam pakalpojumus darba aizsardzības jomā saskaņā ar savstarpēju vienošanos (izņemot darba līgumu)” netika kontrolētas no valsts puses un rāda iespējas nekvalitatīviem pakalpojumiem un fiktīvai nodarbināšanai.
 
Piedāvātā redakcija
Pirms praktiskās darbības uzsākšanas kompetentais speciālists reģistrē uzņēmējdarbības veidu un apdrošina savu civiltiesisko atbildību tādā apjomā, lai segtu pakalpojuma saņēmējam nodarītos zaudējumus, kas varētu rasties viņa profesionālās darbības dēļ, bet ne mazāk kā 25 Latvijā apdrošināšanas līguma noslēgšanas dienā noteikto minimālo mēneša darba algu apmērā. Kompetentā speciālista civiltiesiskajai atbildībai ir jābūt apdrošinātai visā viņa darbības periodā.