Atzinums

Izziņā sniegtajā skaidrojumā norādīts, ka “[p]rojektu iesniedzēju identificēšanā un finansējuma sadalē noteicošais nosacījums bija augstskolas pētnieciskā kapacitāte, kas p]rojektu iesniedzēju identificēšanā un finansējuma sadalē noteicošais nosacījums bija augstskolas pētnieciskā kapacitāte un doktora grādu ieguvušo skaitā. Neviena no Latvijas juridisko personu dibinātajām (privātajām) augstskolām nesaņem zinātnes bāzes finansējumu.”
Norādām, ka neviena no Latvijas juridisko personu dibinātajām (privātajām) augstskolām nesaņem zinātnes bāzes finansējumu, jo Zinātniskās darbības likuma 38. pants nosaka, ka “Zinātniskajām institūcijām bāzes finansējumu piešķir dibinātājs. Bāzes finansējumu valsts zinātniskajiem institūtiem, valsts augstskolām, valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem, tai skaitā valsts dibināto universitāšu zinātniskajiem institūtiem — atvasinātām publiskām personām —, kuri reģistrēti zinātnisko institūciju reģistrā, piešķir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”
Savukārt Ministru kabineta 2022. gada 19. aprīļa noteikumu Nr. 252 “Zinātniskās darbības bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība” 1. punktā noteikts, ka “Noteikumi nosaka kārtību, kādā no valsts budžeta līdzekļiem piešķir zinātniskās darbības bāzes finansējumu (turpmāk – bāzes finansējums) zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētajiem valsts zinātniskajiem institūtiem, valsts augstskolām, valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem, tai skaitā valsts dibināto universitāšu zinātniskajiem institūtiem – atvasinātām publiskām personām (turpmāk – zinātniskā institūcija).”
Attiecīgi apgalvojums, ka augstskolas pētnieciskā kapacitāte atspoguļojas saņemtajā zinātnes bāzes finansējumā nav precīzs, jo atbilstoši normatīvajiem aktiem juridisko personu dibinātajām (privātajām) augstskolām nav iespēja/tiesības saņemt zinātnes bāzes finansējumu. Attiecīgi privātās augstskolas pētnieciskā kapacitāte neatspoguļojas saņemtajā zinātnes bāzes finansējumā. Tādējādi IZM, attiecībā pret privātajām augstskolām (projektu iesniedzēju identificēšanā un finansējuma sadalē), ir, iespējams, nepilnvērtīgi izvērtējusi augstskolu pētniecisko kapacitāti, ja kā viens no vērtēšanas pamatkritērijiem ir bijis zinātnes bāzes finansējums.
Papildus izziņā IZM skaidro, ka “saskaņā ar jauno doktorantūras modeli (IZM konceptuālais ziņojums “Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā”) atbalsts doktoranta atalgojumam attiecas tikai uz valsts budžeta finansētām studiju vietām.  Arī 1. un 2. lasījumā Saeimā atbalstītajos grozījumos Augstskolu likumā (Nr. 81/Lp14) saistībā ar doktoranta nodarbinātību ir paredzēts, ka darba līgums tiek slēgts ar doktorantu, kurš uzņemts valsts finansētā studiju vietā. Privātajās augstskolās doktorantūras studijas apmaksā pats doktorants (vai darba devējs).”
Norādām, ka valsts budžeta finansējums doktorantūrā studējošajiem nav saistīts un tam nav ietekme uz Eiropas Savienības fondu finansējumu. Valsts un Eiropas Savienības atbalsta nosacījumi un to mērķi var būt nesaistīti un atšķirīgi. IZM, nosakot ES fondu atbalsta nosacījumus, ir jāspēj argumentēti pamatot pasākuma mērķis un tā sasniegšanai izvēlētās atbalstāmās darbības, īpaši, ja no atbalsta saņēmēju loka tiek izslēgta noteikta personu grupa.
Pēc noteikumu projektā, tā anotācijas un izziņā sniegtā skaidrojuma pirmšķietami noteikumu projekts ir diskriminējošs attiecībā pret doktorantūras studentiem, kas doktorantūras studijas apgūs kādā no Latvijas juridisko personu dibinātajām (privātajām) augstskolām vai nestudē kādā no valsts budžeta finansētām studiju vietām.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 91.  pantu visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Kā atzinusi Satversmes tiesa (lietā Nr. 2003–04–02), ierobežojumiem ir jābūt ar leģitīmu mērķi un samērīgiem. Atšķirīga attieksme ir pieļaujama to pamatojot ar leģitīma mērķa sasniegšanu (lietā Nr.  2005-08-01). Attiecīgi lūdzam izvērtēt šāda regulējuma atbilstību tiesiskās vienlīdzības un diskriminācijas aizlieguma principa prasībām un veikt atbilstošus precizējumus noteikumu projektā vai tā anotācijā sniegt izvērstu pamatojumu šāda ierobežojuma nepieciešamībai.
 

-