Atzinums

Anotācijā 1.3.sadaļā (22.punkts) par 28.5.apakšpunkta izstrādes nepieciešamību ir minēts, ka Valsts vides dienesta ieskatā prasība ārvalstu komersantam būt reģistrētam PVN maksātājam ļautu Valsts vides dienestam sekmīgāk cīnīties ar ārvalstu komersantiem, kuri veic saimniecisko darbību ar atkritumiem, bet neievēro vides prasības. 
Finanšu ministrija nepiekrīt šādam pamatojumam un uzsver, ka PVN reģistrācija nav instruments konkrētās nozares prasību ievērošanai. Atbilstoši PVN pamatprincipiem komersantam - Latvijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts vai trešās teritorijas, pirms PVN apliekamu darījumu veikšanas jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā, konkrētajā gadījumā pirms uzsākta atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšana. Tas nozīmē, lai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts vai trešās teritorijas komersants varētu uzsākt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu Latvijā, t.i. uzsākt saimniecisko darbību, tam ir jābūt reģistrētam PVN vajadzībām Latvijā.
Attiecīgi lūdzam pārskatīt pamatojumu prasības ieviešanai, ņemot vērā paustos iebildumus pie Noteikumu projekta 30.punkta.

-

Anotācijas 1.3.sadaļā Risinājuma apraksts cita starpā norādīts, ka "Noteikumu projekts paredz integrēt spēkā esošās prasības no Ministra kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumiem Nr. 960 "Noteikumi par kārtību, kādā iepērk un realizē melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus un izsniedz licences metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijā, kā arī par valsts nodevas likmi par licenci metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai un valsts nodevas maksāšanas kārtību", kas attiecas uz radiācijas drošības jautājumiem saistībā ar melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanu un realizēšanu. ​Pārņemot spēkā esošās normas spēku zaudēs MK noteikumi Nr.960."

Arī Noteikumu projekta 57. punktā paredzēts ar noteikumu 47. punktu atzīt par spēku zaudējušiem Ministra kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumus Nr. 960 “ Noteikumi par kārtību, kādā iepērk un realizē melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus un izsniedz licences metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijā, kā arī par valsts nodevas likmi par licenci metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai un valsts nodevas maksāšanas kārtību” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 960).
Iepazīstoties ar noteikumu daļu III.² nodaļu Melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšana un realizēšana, secināms, ka tajā nav iekļauti noteikumi par licences izsniegšanas melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu (turpmāk – lūžņi) iepirkšanai Latvijas Republikā un anulēšanas kārtību un laiku, nav noteikta arī valsts nodevas par licences izsniegšanu apmaksas kārtība un apmērs, ne arī kārtība, kādā iepērk vai realizē lūžņus. Tāpat nav saprotams, uz kādiem lūžņiem minētā noteikumu nodaļa attiecas – vai par melno un krāsaino metālu atgriezumiem/lūžņiem būs uzskatāmi arī lūžņi, kas radušies, veicot saimniecisko darbību, kā arī tie, kas radušies sadzīvē. Tāpat nav norādīti noteikumi komersantiem attiecībā uz lūžņu iepirkšanu (ko un no kā drīkst/nedrīkst iepirkt; par nepieciešamību pārliecināties par lūžņu izcelsmi; iepirkto/realizēto lūžņu uzskaiti; to uzglabāšanu; savstarpējo norēķinu veidu – līdz šim tika noteikts, ka savstarpējos norēķinus ar citu fizisko vai juridisko personu komersants ir tiesīgs veikt tikai bezskaidras naudas norēķinu veidā, kas līdz šim tika detalizēti atrunāts MK noteikumos Nr. 960.
Nekas no minētā nav skaidrots arī noteikumu projekta anotācijā.
Atbilstoši Valsts kancelejas tīmekļvietnē pieejamajā Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmatā noteiktajam, rakstot likumprojektu, jāpatur prātā, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības un neviens nevar aizbildināties ar likuma nezināšanu. Tādēļ jāraugās, lai likumprojektā ietvertās normas būtu skaidras ikvienam, kam no attiecīgā likuma izriet kādas tiesības vai pienākumi. Ministru kabineta noteikumu izstrādē ievēro tos pašus principus, kādi tiek ievēroti, izstrādājot likumu.
Tāpat Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesību normai jābūt formulētai pietiekami precīzi un skaidri. Normai jābūt formulētai tā, lai ļautu personām skaidri paredzēt noteikumu piemērošanas jomu un nozīmi (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 30. marta sprieduma lietā Nr. 2010-60-01 15.2. punktu).
Ievērojot minēto un to, ka ar noteikumu projektā iekļauto regulējumu paredzēts atzīt par spēku zaudējušiem MK noteikumus Nr. 960, lūdzam gan noteikumu projektu, gan anotāciju papildināt ar visiem būtiskajiem nosacījumiem, kas attiecas uz melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanu un realizēšanu, vai arī norādīt, kur šie nosacījumi būs pieejami pēc tam, kad MK noteikumi Nr. 960 būs zaudējuši spēku. 
 

-

Noteikumu projekta anotācijā norādīts "Kaut gan valsts nodevas apmērs nav tiešā veidā saistīts ar VVD izmaksu segšanu, tomēr, lai nodrošinātu un uzlabotu pakalpojumu, par kuriem maksājama valsts nodeva, sniegšanas kvalitāte, VVD ir nepieciešams arī palielināt ieņēmumus, ko novirzīt iepriekšminēto pakalpojumu sniegšanai." Tāpat anotācijā tiek norādīts, ka nodevas apmērs tiek noteikts, pamatojoties uz VVD aprēķiniem par eksperta darbu, kas tiek patērēts sagatavojot atļauju un uzraudzības funkciju izpildi. 

Tā kā valsts nodevas mērķis ir personu darbību regulēšana (kontrolēšana, veicināšana, ierobežošana), un tās apmērs nav  saistīts ar institūcijas veiktās darbības izmaksu segšanu, lūdzam precizēt anotācijā norādīto " (..) lai nodrošinātu un uzlabotu pakalpojumu, par kuriem maksājama valsts nodeva, sniegšanas kvalitāte, VVD ir nepieciešams arī palielināt ieņēmumus, ko novirzīt iepriekšminēto pakalpojumu sniegšanai."

Vienlaikus atbilstoši iepriekš norādītajam lūdzam precizēt visus anotācijas 1.3.sadaļas punktus (kurās iekļauta šāda veida nekorekta informācija, piemēram, 18., 19., 20.punkts), ievērojot valsts nodevas mērķi un to, ka tās apmērs nav saistāms ar izmaksu segšanu.

-

Anotācijas 1.3. sadaļā "Pašreizējā situācija" cita starpā norādīts - "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - Ministrija) norāda, ka nav veikta nodevu par atkritumu apsaimniekošanas atļaujas pārskatīšanu kopš 2011.gada. Vienlaikus ir pieaugušas uzraudzības (kontroles) izmaksas un esošie nodevu apmēri nav samērojami ar šī brīža dokumentācijas sagatavošanas un uzraudzības izmaksām. Ievērojot minēto, ir nepieciešams pārskatīt valsts nodevu apmēru par atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanu un grozīšanu. 
Saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām” valsts nodeva ir obligāts maksājums valsts budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas saimnieciskajai darbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem. Līdz ar to saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām” atļauju izsniegšana ir valsts nodevas objekts."

 Vēršam uzmanību, ka atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1.panta 2. punktā noteiktajam, valsts nodeva ir obligāts maksājums valsts budžetā vai šajā likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā par valsts vai pašvaldības institūcijas veicamo darbību, kas izriet no šīs institūcijas funkcijām. Valsts nodevas mērķis ir personu darbību regulēšana (kontrolēšana, veicināšana, ierobežošana). Valsts nodevas apmērs nav tiešā veidā saistīts ar institūcijas veiktās darbības izmaksu segšanu.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt vai dzēst anotācijas 1.3. sadaļā "Pašreizējā situācija" norādīto "Vienlaikus ir pieaugušas uzraudzības (kontroles) izmaksas un esošie nodevu apmēri nav samērojami ar šī brīža dokumentācijas sagatavošanas un uzraudzības izmaksām." 
Tāpat atbilstoši norādītajam lūdzam precizēt anotācijas 1.3. sadaļā "Pašreizējā situācija" norādīto "( ..) valsts nodeva ir obligāts maksājums valsts budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas saimnieciskajai darbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem."

-

Lūdzam precizēt informāciju anotācijas 3.sadaļā, ņemot vērā, ka kārtējais gads ir 2024.gads nevis 2023.gads.

-

Lūdzam pārskatīt un precizēt anotācijas 3.sadaļas 1., 3. un 5.punktā un to apakšpunktos norādīto izmaiņu apmēru, kā arī anotācijas pielikumā norādīto aprēķinu izmaiņām ieņēmumos, kas veidojas no noteikumu projektā paredzētajām izmaiņām par esošos valsts nodevu un jauno valsts nodevu apmēriem. Pēc sniegtās informācijas anotācijas pielikumā var secināt, ka saskaņā ar jaunajām normām prognozētie ieņēmumi valsts budžetā pēc nodevu apjoma izmaiņām gadā būs 50 840 euro, attiecīgi, ievērojot likumā ” Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” noteikto valsts nodevas par atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, pārkraušanas, šķirošanas un uzglabāšanas atļauju ieņēmumu plānu 25 434 euro apmērā, ieņēmumu izmaiņas būtu 25 406 euro nevis 127 142 euro apmērā.
 

-

Lūdzam precizēt anotācijas 3.sadaļas punktā “Cita informācija” pirmajā teikumā norādīto informāciju, ņemot vērā, ka tā neatbilst anotācijas pielikumā un anotācijas 3.sadaļas 1., 3., 5. punktos norādītajai informācijai, kā arī anotācijas 3.sadaļas 2.punktā un arī anotācijas pielikumā nav norādīta ietekme uz izdevumiem.
 

-

Ar Ministru kabineta noteikumu projekta 30.punktu paredzēts papildināt Ministru kabineta 2011.gada 13.septembra noteikumus Nr.703 ar jaunu 28.5.apakšpunktu, paplašinot Valsts vides dienesta tiesības atteikt atļaujas izsniegšanu, ja ārvalstu atkritumu apsaimniekotājs nav reģistrējies uzņēmuma reģistrā kā PVN maksātājs.
1. Vispirms vēlamies vērst uzmanību, ka Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1.panta 21.punktā ir sniegta termina "atkritumu apsaimniekotājs" definīcija, Atkritumu apsaimniekošanas likuma izpratnē par atkritumu apsaimniekotāju uzskatot komersantu, arī atkritumu tirgotāju un atkritumu apsaimniekošanas starpnieku, kurš ir saņēmis attiecīgu atļauju atkritumu apsaimniekošanai šajā likumā vai normatīvajos aktos par piesārņojumu noteiktajā kārtībā, nenodalot atkritumu apsaimniekotājus pēc saimnieciskās darbības reģistrācijas vietas - Latvijas atkritumu apsaimniekotājs vai ārvalstu atkritumu apsaimniekotājs.
Līdz ar to mūsuprāt, Ministru kabineta 2011.gada 13.septembra noteikumos Nr.703 paredzot jaunu terminu "ārvalstu atkritumu apsaimniekotājs", tvērums vairs nebūs atbilstošs Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1.panta 21.punktā sniegtajai termina "atkritumu apsaimniekotājs" definīcijai. Vienlaikus no 28.5.apakšpunkta piedāvātās redakcijas viennozīmīgi neizriet un pieļaujama interpretācija, kas ir ārvalstu atkritumu apsaimniekotājs - citas Eiropas Savienības dalībvalsts komersants vai trešās valsts vai trešās teritorijas komersants, vai abi.
Papildus tam uzskatām, ka 28.5.apakšpunktā paredzēts ietvert stingrāku prasību, attiecinot tikai konkrētam subjektu lokam - ārvalstu atkritumu apsaimniekotājiem, ar to radot atšķirīgus nosacījumus atļaujas saņemšanai pēc atkritumu apsaimniekotāja saimnieciskās darbības reģistrācijas vietas. Ņemot vērā minēto, lūdzam pārskatīt 28.5.apakšpunktā ietverto prasību attiecināšanu tikai uz noteiktu subjektu loku un anotācijā sniegt pamatojumu atšķirīgu nosacījumu ieviešanai atkritumu apsaimniekotājiem. 
2. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu projekta anotācijā iekļauto informāciju par 28.5.apakšpunkta izstrādi, Valsts vides dienesta ieskatā, nosakot ārvalstu komersantam pienākumu reģistrēties kā PVN maksātājam, tas ļautu Valsts vides dienestam sekmīgāk cīnīties ar ārvalstu komersantiem, kuri veic saimniecisko darbību ar atkritumiem, bet neievēro vides prasības. 
Finanšu ministrija nepiekrīt šādam pamatojumam un uzsver, ka PVN reģistrācija nav instruments konkrētās nozares prasību ievērošanai. Atbilstoši PVN pamatprincipiem komersantam - Latvijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts vai trešās teritorijas, pirms PVN apliekamu darījumu veikšanas jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā, konkrētajā gadījumā pirms uzsākta atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšana. Tas nozīmē, lai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts vai trešās teritorijas komersants varētu uzsākt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu Latvijā, t.i. uzsākt saimniecisko darbību, tam ir jābūt reģistrētam PVN vajadzībām Latvijā.
3. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 56.pantu tiesības reģistrēt personas PVN vajadzībām ir piešķirtas Valsts ieņēmumu dienestam, nevis Uzņēmumu reģistram kā ir minēts 28.5.apakšpunkta redakcijā. Līdz ar to, ja tiks nolemts paplašināt Valsts vides dienesta tiesības atteikt atļaujas izsniegšanu gadījumos, ja ārvalstu atkritumu apsaimniekotājs nav reģistrēts PVN vajadzībām Latvijā, tad lūdzam izmantot PVN jomas regulējumam korektu terminoloģiju, proti, "nav reģistrējies Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā".





 

-

Tā kā Noteikumu projekta 57. punkts paredz atzīt par spēku zaudējušiem MK  noteikumus Nr. 960, lūdzam noteikumu projektu papildināt ar visiem būtiskajiem nosacījumiem, kas attiecas uz melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanu un realizēšanu, kas pašlaik ir noteikts MK noteikumos Nr. 960, vai arī noteikumu projekta anotācijā atspoguļot, kurā normatīvajā aktā tas būs atrunāts.

-

Lai novērstu tiesību normu dublēšanos, kad valsts nodevu objekts tiek noteikts gan speciālajos likumos, gan likumā „Par nodokļiem un nodevām”, no 01.01.2018. valsts nodevu objekti ir izslēgti no minētā likuma, izslēdzot no likuma „Par nodokļiem un nodevām” 11. pantu (sk. 16.11.2017. grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”). Pēc 01.01.2018. valsts nodevu objekti tiek noteikti tikai speciālajā likumā vai konkrētās nodevas likumā.
Ievērojot minēto, lūdzam svītrot noteikumu 43. punktu.
 

-

Lūdzam anotācijas 1.3.sadaļā precizēt atsauci “21.1” noteikumu projekta punktu uz  “21.¹” saskaņā ar noteikumu projekta grozījumos norādīto.
 

-

Lūdzam anotācijas 3.sadaļā aizpildīt 5.1.apakšpunktu.

-

Noteikumu konsolidētās versijas 19. punktā noteikts, ka atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, pārkraušanas, šķirošanas vai uzglabāšanas atļauju izsniedz uz 10 gadiem vai īsāku laikposmu (atbilstoši iesniegumā norādītajam termiņam).
Savukārt no noteikumu 26.punkta izriet, ka atļauja sadzīves atkritumu savākšanai konkrētā administratīvajā teritorijā ir spēkā, kamēr ir spēkā normatīvajos aktos par atkritumu apsaimniekošanu noteiktais līgums, ko atkritumu apsaimniekotājs noslēdzis ar attiecīgo pašvaldību.
Iesakām izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt noteikumu 19. punktu.