Projekta ID
25-TA-588Atzinuma sniedzējs
Konkurences padome
Atzinums iesniegts
04.12.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
"42.1 pants. (1) Ārstniecības iestāde ir atbildīga par izplatāmo zāļu kvalitāti. Tai atļauts iepirkt zāles tikai no zāļu ražotājiem, zāļu importētājiem, zāļu lieltirgotavām un aptiekām, noformējot attiecīgus pavaddokumentus.
(2) Stacionārā ārstniecības iestāde, kurā darbojas slēgta tipa aptieka, var iegādāties zāles, tajā skaitā nereģistrētās zāles, normatīvajos aktos par zāļu iegādi, uzglabāšanu un izlietošanu ārstniecības iestādēs noteiktajā kārtībā citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī no zāļu ražotājiem vai zāļu vairumtirgotājiem, kuru darbību ir atļāvusi attiecīgās valsts kompetentā institūcijas, ja zāles ir nepieciešamas pacientu ārstēšanai, tajā skaitā reti sastopamu slimību ārstēšanai, ja attiecīgās zāles Latvijas Republikā nav pieejamas. Citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī iegādāto nereģistrētas zāļu izplatīšanai stacionārai ārstniecības iestādei ar slēgta tipa aptieku, jāsaņem šā likuma 17. panta otrajā daļā minētā Zāļu valsts aģentūras atļauja nereģistrēto zāļu izplatīšanai. Stacionārā ārstniecības iestāde ar slēgta tipa aptieku normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sniedz informāciju Zāļu valsts aģentūrai par citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī iegādātajām zālēm.
(3) Stacionārā ārstniecības iestādei atļauts piegādāt zāles citai stacionārai ārstniecības iestādei Latvijā savas darbības nodrošināšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par zāļu iegādi, uzglabāšanu un izlietošanu ārstniecības iestādēs. Stacionārā ārstniecības iestāde, kura piegādā zāles citai stacionārai ārstniecības iestādei Latvijā, ievēro zāļu labu izplatīšanas praksi, kāda jāievēro aptiekai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zāļu izplatīšanu. Ministru kabinets nosaka prasības zāļu izplatīšanai no vienas stacionārās ārstniecības iestādes citai stacionārai ārstniecības iestādei.
(4) Ja stacionārā ārstniecības iestāde izplata citai stacionārai ārstniecības iestādei zāles, kuras tā iegādājas citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, stacionārai ārstniecības iestādei, kura zāles piegādā, jāsaņem normatīvajos aktos par farmaceitiskās darbības licencēšanu noteiktajā kārtībā šā likuma 45. panta pirmajā daļā minētā speciālā atļauja (licence) zāļu izplatīšanai vairumtirdzniecībā, kādu izsniedz zāļu lieltirgotavai un kurā norādīta atļautā darbības joma zāļu izplatīšana vairumtirdzniecībā citai ārstniecības iestādei. Šajā gadījumā stacionārās ārstniecības iestādes slēgta tipa jeb ārstniecības iestādes aptiekas vadītājs un vadītāja vietnieks vai cits nozīmēts farmaceits ārstniecības iestādē var pildīt par labas izplatīšanas prakses ievērošanu atbildīgās amatpersonas – atbildīgā farmaceita vai atbildīgā farmaceita vietnieka pienākumus, un atbildīgā amatpersona atbilst šā likuma 46.1 panta pirmajai daļai.".
(2) Stacionārā ārstniecības iestāde, kurā darbojas slēgta tipa aptieka, var iegādāties zāles, tajā skaitā nereģistrētās zāles, normatīvajos aktos par zāļu iegādi, uzglabāšanu un izlietošanu ārstniecības iestādēs noteiktajā kārtībā citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī no zāļu ražotājiem vai zāļu vairumtirgotājiem, kuru darbību ir atļāvusi attiecīgās valsts kompetentā institūcijas, ja zāles ir nepieciešamas pacientu ārstēšanai, tajā skaitā reti sastopamu slimību ārstēšanai, ja attiecīgās zāles Latvijas Republikā nav pieejamas. Citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī iegādāto nereģistrētas zāļu izplatīšanai stacionārai ārstniecības iestādei ar slēgta tipa aptieku, jāsaņem šā likuma 17. panta otrajā daļā minētā Zāļu valsts aģentūras atļauja nereģistrēto zāļu izplatīšanai. Stacionārā ārstniecības iestāde ar slēgta tipa aptieku normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sniedz informāciju Zāļu valsts aģentūrai par citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī iegādātajām zālēm.
(3) Stacionārā ārstniecības iestādei atļauts piegādāt zāles citai stacionārai ārstniecības iestādei Latvijā savas darbības nodrošināšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par zāļu iegādi, uzglabāšanu un izlietošanu ārstniecības iestādēs. Stacionārā ārstniecības iestāde, kura piegādā zāles citai stacionārai ārstniecības iestādei Latvijā, ievēro zāļu labu izplatīšanas praksi, kāda jāievēro aptiekai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zāļu izplatīšanu. Ministru kabinets nosaka prasības zāļu izplatīšanai no vienas stacionārās ārstniecības iestādes citai stacionārai ārstniecības iestādei.
(4) Ja stacionārā ārstniecības iestāde izplata citai stacionārai ārstniecības iestādei zāles, kuras tā iegādājas citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, stacionārai ārstniecības iestādei, kura zāles piegādā, jāsaņem normatīvajos aktos par farmaceitiskās darbības licencēšanu noteiktajā kārtībā šā likuma 45. panta pirmajā daļā minētā speciālā atļauja (licence) zāļu izplatīšanai vairumtirdzniecībā, kādu izsniedz zāļu lieltirgotavai un kurā norādīta atļautā darbības joma zāļu izplatīšana vairumtirdzniecībā citai ārstniecības iestādei. Šajā gadījumā stacionārās ārstniecības iestādes slēgta tipa jeb ārstniecības iestādes aptiekas vadītājs un vadītāja vietnieks vai cits nozīmēts farmaceits ārstniecības iestādē var pildīt par labas izplatīšanas prakses ievērošanu atbildīgās amatpersonas – atbildīgā farmaceita vai atbildīgā farmaceita vietnieka pienākumus, un atbildīgā amatpersona atbilst šā likuma 46.1 panta pirmajai daļai.".
Iebildums
KP skaidro, ka publiskai personai, darbojoties jomā, kurā preces un pakalpojumus tirgus dalībnieki spēj piedāvāt brīvas konkurences apstākļos, pastāv risks deformēt konkurenci un ilgtermiņā ne tikai negatīvi ietekmēt komercdarbības vidi, bet arī patērētāju intereses. Tādējādi publiskā sektora iesaistei komercdarbībā ir noteikti ierobežojumi.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma (turpmāk – VPIL) 88.panta pirmajā daļā noteikts, ka publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrības vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja īstenojas viens no šādiem nosacījumiem: tiek novērsta tirgus nepilnība; tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības attīstībai vai valsts drošībai; tiek pārvaldīti īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības attīstībai vai valsts drošībai.
Saskaņā ar VPIL 88. panta otrajā daļā noteikto publiska persona pirms plānotas darbības paplašināšanas, piemēram, pirms jaunu kapitālsabiedrības darbības veidu uzsākšanas, veic paredzētās rīcības izvērtējumu, ietverot arī ekonomisko izvērtējumu, lai pamatotu, ka citādā veidā nav iespējams efektīvi sasniegt šā panta pirmajā daļā noteiktos mērķus.
Līdz ar to KP ieskatā, virzot Likumprojektu, kurā paredzēta publiskas personas darbības paplašināšana zāļu izplatīšanā, ir nepieciešams nodrošināt iespēju katram tirgus dalībniekam veikt ekonomisko darbību brīvas un godīgas konkurences apstākļos, veicinot konkurences attīstību visās tautsaimniecības jomās sabiedrības interesēs.
Ņemot vērā minēto, KP skaidro, ka, lai gan konceptuāli ir atbalstāma likumprojektā virzītā iecere par ārstniecības iestāžu tiesībām (ārkārtas, kritiskās) situācijās apmainīties ar tā rīcībā esošajiem zāļu krājumiem, lai nodrošinātu ārstniecības iestāžu darbības nepārtrauktību ārstniecības iestādēs kopumā. Tomēr minētā situācija būtu uzskatāma par izņēmuma gadījumu, piemēram, kad zāļu lieltirgotavas nespētu normatīvajos aktos noteiktajos termiņos nodrošināt nepieciešamo zāļu piegādes, savukārt attiecīgās zāles ir pieejamas kādas no ārstniecības iestāžu zāļu krājumos un var glābt pacientu dzīvību vai nodrošināt terapijas nepārtrauktību citā slimnīcā.
Attiecīgi KP ieskatā VM izstrādātā Likumprojekta anotācijā ietvertais skaidrojums nav pietiekams, lai pamatotu ārstniecības iestāžu darbošanos zāļu vairumtirdzniecībā situācijās, kad šādas kritiskas situācijas praksē nav konstatējamas, proti, publiskā sektora ārstniecības iestādes tipiskos apstākļos izpildītu privātā sektora zāļu lieltirgotavu funkcijas.
Ņemot vērā minēto, KP aicina VM papildināt likumprojekta anotāciju, sniedzot detalizētāku skaidrojumu par Likumprojekta mērķi un ietekmi uz konkurenci izvērtējumu, tai skaitā novēršot zāļu vairumtirgotāju izteiktās šaubas, ka ar likumprojektu plānota publiskā sektora ārstniecības iestāžu pilnvērtīga darbība zāļu vairumtirdzniecības tirgū, kā arī veikto grozījumu atbilstību Farmācijas likuma 35.panta trešās daļas nosacījumiem, kas attiecas uz slēgta tipa aptieku.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma (turpmāk – VPIL) 88.panta pirmajā daļā noteikts, ka publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrības vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja īstenojas viens no šādiem nosacījumiem: tiek novērsta tirgus nepilnība; tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības attīstībai vai valsts drošībai; tiek pārvaldīti īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības attīstībai vai valsts drošībai.
Saskaņā ar VPIL 88. panta otrajā daļā noteikto publiska persona pirms plānotas darbības paplašināšanas, piemēram, pirms jaunu kapitālsabiedrības darbības veidu uzsākšanas, veic paredzētās rīcības izvērtējumu, ietverot arī ekonomisko izvērtējumu, lai pamatotu, ka citādā veidā nav iespējams efektīvi sasniegt šā panta pirmajā daļā noteiktos mērķus.
Līdz ar to KP ieskatā, virzot Likumprojektu, kurā paredzēta publiskas personas darbības paplašināšana zāļu izplatīšanā, ir nepieciešams nodrošināt iespēju katram tirgus dalībniekam veikt ekonomisko darbību brīvas un godīgas konkurences apstākļos, veicinot konkurences attīstību visās tautsaimniecības jomās sabiedrības interesēs.
Ņemot vērā minēto, KP skaidro, ka, lai gan konceptuāli ir atbalstāma likumprojektā virzītā iecere par ārstniecības iestāžu tiesībām (ārkārtas, kritiskās) situācijās apmainīties ar tā rīcībā esošajiem zāļu krājumiem, lai nodrošinātu ārstniecības iestāžu darbības nepārtrauktību ārstniecības iestādēs kopumā. Tomēr minētā situācija būtu uzskatāma par izņēmuma gadījumu, piemēram, kad zāļu lieltirgotavas nespētu normatīvajos aktos noteiktajos termiņos nodrošināt nepieciešamo zāļu piegādes, savukārt attiecīgās zāles ir pieejamas kādas no ārstniecības iestāžu zāļu krājumos un var glābt pacientu dzīvību vai nodrošināt terapijas nepārtrauktību citā slimnīcā.
Attiecīgi KP ieskatā VM izstrādātā Likumprojekta anotācijā ietvertais skaidrojums nav pietiekams, lai pamatotu ārstniecības iestāžu darbošanos zāļu vairumtirdzniecībā situācijās, kad šādas kritiskas situācijas praksē nav konstatējamas, proti, publiskā sektora ārstniecības iestādes tipiskos apstākļos izpildītu privātā sektora zāļu lieltirgotavu funkcijas.
Ņemot vērā minēto, KP aicina VM papildināt likumprojekta anotāciju, sniedzot detalizētāku skaidrojumu par Likumprojekta mērķi un ietekmi uz konkurenci izvērtējumu, tai skaitā novēršot zāļu vairumtirgotāju izteiktās šaubas, ka ar likumprojektu plānota publiskā sektora ārstniecības iestāžu pilnvērtīga darbība zāļu vairumtirdzniecības tirgū, kā arī veikto grozījumu atbilstību Farmācijas likuma 35.panta trešās daļas nosacījumiem, kas attiecas uz slēgta tipa aptieku.
Piedāvātā redakcija
- papildināt anotāciju ar skaidrojumu vai veikt izmaiņas redakcijā