Atzinums

No darba devēju perspektīvas viens no lielākajiem trūkumiem šobrīd ir nevis prognožu metodika, kas tiešām ir detalizēta un nemainīga, bet prognožu ievadīto scenāriju svārstības. Piemēram, darba devēji salīdzināja 2022.gada un 2024.gada darba tirgus prognozes, kurās pirmajā gadījumā uz 2040.gadu plānots, ka sagatavoto pedagogu būs par 1900 par daudz, savukārt otrajā prognozē - 4700 par daudz speciālistu. Līdzīgu nestabilitāti var novērot arī citās nozarēs, kas liek secināt 1) vai nu rīcībpolitikas veidošanā netiek īstenoti pasākumi, kas vērsti uz darba tirgus vajadzību un mērķu sasniegšanu 2) prognožu scenāriji tiek nepilnvērtīgi izstrādāti un tāpēc rada nestabilus rezultātus. 

-

Lūdzam saskaņot informatīvā ziņojuma saturu ar Latvijas Stabilitātes programmu, Ekonomikas attīstības plānu, Cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju, kā arī augstākās izglītības finansēšanas modeļa ziņojumu, t.sk., attiecībā uz to ietvaros īstenojamām reālajām darbībām un to savstarpējo papildinātību. Lūdzam arī aktualizēt un izmantot tos plānošanas dokumentus, kas ir apstiprināti vai kuru satura ietvars ir apstiprināts, lai mazinātu iespējamo vēlāku savstarpēju plānošanas dokumentu neatbilstību. 

-

Izvērtējot informatīvajā ziņojumā apkopoto informāciju (116 lp.), darba devēji atkārtoti iepazinās ar 2013.gada informatīvo ziņojumu (94 lp.) un 2008.gada ziņojumu (43 lp.). Aicinām veidot informatīvos ziņojumus konsolidētus un aktuālus. 
Šī brīža informatīvā ziņojuma saturs ir pārblīvēts ar neaktuāliem statistikas datiem (piemēram, finanšu krīzes, covid izvērtējumu), tajā trūkst skaidras izvērtējuma vai 2013. un 2008.gadā prognozēto darba tirgus attīstības tendenču novērtējums bijis atbilstošs un valsts rīcība, pamatojoties uz to, bijusi apsteidzoša un efektīva. 
 

-

Sniedzam komentārus par nodaļu 4. PĀRSKATS PAR ĪSTENOTAJIEM UN PLĀNOTAJIEM IZGLĪTĪBAS UN NODARBINĀTĪBAS PASĀKUMIEM (aicinām šo sadaļu no informatīvā ziņojuma izslēgt un attīstīt  Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijā 2024.-2027.gadam, attiecinot to uz ilgāku periodu - prognožu izstrādes 2030. un 2040.gadu): 
Uzturam iepriekš izteiktos iebildumus cilvēkkapitāta attīstības stratēģijas projekta izvērtēšanā:
- STEM izglītības veicināšana (96.lpp.). Tā arī nav izstrādāti nepieciešamie mācību materiāli, uzdevumu krājumi un metodiskie norādījumi skolotājiem visās klašu grupās un visiem līmeņiem (ieskaitot vienkāršoto versiju iekļaujošās izglītības vajadzībām).
- STEM izglītības veicināšana (96.lpp.). Tā arī nav skaidrības par skolotāju STEM priekšmetos sagatavošanu augstākās izglītības iestādēs. Nav zināms, cik šobrīd studē par valsts budžeta līdzekļiem, cik pabeidza studijas iepriekšējos gados un cik no tiem ir skolās, t.sk. profesionālās izglītības un interešu izglītības iestādēs.
- Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšana (97.lpp.). Pretēji cerētajam nav izveidota sistēma, kas ļautu pamatskolas eksāmenus nenokārtojušajiem turpināt izglītību, lai apgūtu vienkāršas kvalifikācijas. Tā vietā, paliekot uz vēl vienu gadu 9.klasē, kuras mācību saturs lielā daļā gadījumu šiem jauniešiem ir pa sarežģītu, viņi apgrūtina tā apgūšanu arī pārējiem.
- Iekļaujošas izglītības nostiprināšana (97.lpp.). Joprojām nav atrisināts jautājums par skolotāju asistentu sagatavošanu, kam bija jābūt jau pirms vispār tika uzsākts iekļaujošās izglītības projekts. Mācību nodarbībās, jo īpaši STEM priekšmetos, mēģinājums spiest skolotāju vienlaikus strādāt divos vai pat vairāk līmeņos būtiski apdraud izglītības procesa kvalitāti.
- Mācībspēka prognozēšanas un  nodarbinātības plānošanas sistēma (97.lpp.). Tāda tika izveidota un uzsākta aprobācija, taču praktiskais tās pielietojums ir visai nosacīts – tā arī nav iedarbināta efektīva sistēma, kas ļautu plānveidīgi izglītot visiem mācību priekšmetiem ilgtermiņā nepieciešamos pedagoģiskos darbiniekus.
- Aktuālie pasākumi profesionālajā vidējā izglītībā (98.lpp.). Lai gan ziņojumā ir norādīts, ka “joprojām aptuveni 3/5 no jauniešiem pēc pamatizglītības beigšanas izvēlās turpināt mācības vispārējā vidējā izglītībā“, šajā sadaļā nav dots pasākumu kopums, kas nepieciešams situācijas mainīšanai. Nav arī skaidrības, kā salīdzinoši vienkāršu profesionālo kvalifikāciju varēs iegūt personas, kas nav sekmīgi nokārtojušas pamatizglītības ieguves eksāmenus. Otrgadniecība šajā posmā tikai pastiprina risku, ka arī saglabāsies vai pat pastiprināsies ziņojumā minētā problēma par personu bez kvalifikācijas lielo skaitu.
- Pakāpeniska institucionālā finansējuma modeļa ieviešana (99.lpp.). Minētais projekts tā arī nesniedz skaidrību, kā IZM, atsakoties no valsts budžeta finansēto vietu skaita sadalījuma noteikšanas, plāno nodrošināt, ka sabiedriskais finansējums tiktu izmantots atbilstoši šajā ziņojumā minēto darba tirgus attīstības problēmu risināšanai.
- Pilnveidots pašreizējais augstākās izglītības finansēšanas modelis (99.lpp.). Minētas izmaiņas sadalījumā starp 1.un 2.pīlāru ir tik niecīgas, ka būtiski situāciju izmainīt nespēs.
- Atbalsts topošajiem un jaunajiem pedagogiem (99.lpp.). Nav skaidrības ne par nākotnē nepieciešamo pedagoģisko darbinieku skaitu (t.sk.STEM jomā vai profesionālajā vidējā izglītībā (profesionālie priekšmeti)), ne par sagatavoto un izglītības iestādēs nonākušo un tur palikušo jauno pedagogu skaitu.
- Atbalsts topošajiem un jaunajiem pedagogiem (99.lpp.). Nodrošinot ierobežotu valsts budžeta stipendiju skaitu, nav veiktas pārmaiņas studiju un studējošo kreditēšanas sistēmā, kas paredzētu, ka jau studijas uzsākot, būtu zināma šo kredītu dzēšanas kārtība pēc studiju sekmīgas pabeigšanas un atbilstoša perioda nostrādāšanas izglītības iestādē.
- Aktuālie pasākumi pieaugušo izglītībā (no 100.lpp.). Faktiski tā arī nav sākusi darboties vienota pieaugušo izglītības sistēma, kur pasūtījums būtu balstīts uz darba tirgus prognozēm kā valsts, tā arī reģionālā līmenī.


Lai tiktu pareizi izvēlēti izglītības piedāvājuma uzlabošanas virzieni, nepieciešama vienots esošas sistēmas darbības izvērtējums, regulāri veicot tās rezultātu monitoringu attiecībā uz darba tirgu, pirmkārt, tās sadaļā, kur tiek izmantots sabiedriskais finansējums. Pretējā gadījumā, kā to pierāda jau esošā situācija, arī turpmāk saglabāsies augsts risks, ka visai ierobežotie valsts budžeta līdzekļi tiks izmantoti neracionāli un neefektīvi.  

-

Sniedzam komentārus par nodaļu 3. DARBA TIRGUS VIDĒJĀ UN ILGTERMIŅA PROGNOZES:
... Kritiski svarīgi ir nodrošināt augošās un produktīvās nozares ar izaugsmei nepieciešamo darbaspēku.. Lūdzam precizēt, jo tikpat svarīgi ir stiprināt visas tirgus nozares, nodrošinot kvalifikācijas paaugstināšanu tajās un attiecīgi arī produktivitātes pieaugumu.
.. 3.13. tabula .. Lūdzam papildināt ar iepriekšējām prognozēm, sniedzot pamatojumu, kas mainījies noteiktajās nozrēs, kur ir būtiska prognožu atšķirība uz 2030. un  2040.gadu.
 

-

Sniedzam komentārus par nodaļu 2. DARBASPĒKA PIEPRASĪJUMS UN PIEDĀVĀJUMS:
..Novecošanās ietekmē darba tirgu.. Lūdzam precizēt pieņēmumu, jo tas, ka palielinās iedzīvotāju skaits virs darbspējas vecuma, ne vienmēr ietekmē darba tirgu.
..Diemžēl Covid-19 pandēmija..  ir pārtraukusi šo pozitīvo tendenci.. Lūdzam precizēt, vai tiešām ietekme ir tikai pandēmijai vai tomēr arī sieviešu vecumstruktūras izmaiņām.
..Pakāpeniski turpina palielināties ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars ar augstāko izglītību – 2023.gadā 2/5 no visiem ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem bija augstākā izglītība.. Lūdzam papildināt izvērtējumu par šīs tendences korelāciju ar produktivitāti un attīstības tendencēm
..Latvijā pastāv pastiprināta darbaspēka novecošanās atsevišķās nozarēs un profesiju grupās, kas var izraisīt piedāvājuma samazināšanos nākotnē. Šīs tendences gadu gaitā pastiprinās.. Lūdzam papildināt ar konkrētu nozaru un dinamiku datiem.
.. pēdējos gados vispārējās un profesionālās vidējās izglītības izglītojamo skaita kritums ir kļuvis lēnāks.. Lūdzam papildināt ar izvērtējumu, kā tendeces sasaucas ar valdības uzstādīto mērķi sasniegt 50:50 izglītojamo skaitu vispārējā un profesionālajā izglītībā
..Nepieciešams turpināt pasākumus profesionālās izglītības pievilcības veicināšanai.. Aicinām pamatot konkrēto pieņēmumu, t.sk., kontekstā ar to, ka nav atrisināts finansējuma piešķīruma jautājums profesionālās izglītības izmaksu finansēšanai 100% apmērā jau esošajām vietām (NTSP lēmums, 2023.gada novembris). 
.. Ekonomikā dominē „zemo izmaksu” stratēģijas un  investīcijas darbinieku izglītībā ir salīdzinoši nelielas, nav skaidrs izglītības piedāvājums vai arī izglītības piedāvājums nav atbilstošs vai nav pieejams laikā.. lūdzam pamatot minēto pieņēmumu ar datiem vai attiecīgi izvērtēt, vai minētie aspekti nav saistāmi pēc būtības ar izglītības pakalpojumu sniedzēju segmentu
.. precīzs uzņēmumu un nozaru pieprasījums.. Lūdzam konkrēto pieņēmumu izslēgt no informatīvā ziņojuma, jo tautsaimniecības nozares ir 2024.gadā vairākkārt mudinājušas nodrošināt šāda pieprasījuma pieejamību un līdzdalību un vienlaikus šis aicinājums nav pilnvērtīgi realizēts valsts pārvaldes darbības ietvaros. 



 

-

Sniedzam komentārus par nodaļu 1. TAUTSAIMNIECĪBAS UN DARBA TIRGUS ATTĪSTĪBA:
.. Latvijā līdz Covid-19 pandēmijai saglabājās stabila ekonomiskā izaugsme, kuras tempi pārsniedza ES vidējos rādītājus.. Ņemot vērā, ka Latvija (turpmāk LV) ir viena no tā sauktajām "jaunajām dalībvalstīm", kurās pievienošanās brīdī IKP uz iedzīvotāju bija ievērojami zemāks nekā tā sauktajām "vecajām dalībvalstīm", līdz ar to, lai izlīdzinātos, LV ekonomikai objektīvi bija jāaug ievērojami straujāk, nekā vidēji ES. Lai to nodrošinātu, tā saukto "jauno dalībvalstu" izaugsmes veicināšanai ES piešķira resursus konverģences u.c. programmu ietvaros, kuras nebija pieejamas t.s. "vecajām dalībvalstīm".  Lai nemaldinātu, teikums vai nu ir jāizslēdz, vai ir jāpapildina ar informāciju par LV izaugsmes tempu salīdzinājumā ar tām valstīm, kuras iestājās ES aptuveni tajā pašā laikā, kad LV.
.. attīstību 2022.gadā būtiski ietekmēja Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītie piegāžu ķēžu pārrāvumi, energoresursu .. Vai šis rādītājs LV nepieauga straujāk, nekā citās ES dalībvalstīs? Kādi ir šī pieauguma iemesli?
..Ģeopolitiskā situācija reģionā un vājā kreditēšana kavēja straujāku investīciju kāpumu. Kopumā 2023.gadā IKP saruka par 0,3%.. Ja pie LV rādītājiem atsaucamies uz Ģeopolitisko situāciju reģionā, tad nav skaidrs, kādēļ dažas citas reģiona valstis tomēr ir uzrādījušas izaugsmi.  Arī atsaukšanās uz vājo kreditēšanu kā argumentu nav pamatota, jo tam, kāpēc kredītinstitūcijas LV izturas citādi, nekā citās valstīs, ir kaut kādi iemesli. Lūdzam izvērtēt valsts lomu investīciju vides veidošanā (nodokļu politika, administratīvie šķēršļi u.c.). 
..apsteidzot Slovākiju, Grieķiju un Bulgāriju.. Kāpēc analītikā parādās  no reģiona mazliet tālākas valstis, kuras LV apsteidz, bet neparādās tuvākās kaimiņvalstis, ar kurām salīdzinājums varētu būt objektīvāks? 
..Covid-19 krīze.. Kāds ir termina "Covid-19 krīze" tvērums? Vai ar to ir jāsaprot kaut kas globāls, no LV puses neietekmējams fenomens, vai arī LV pārvaldes lēmumi Covid-19 paaugstinātā riska periodā?
..darbaspēka pieprasījuma samazināšanos.. Mazinās pieprasījums vai darbaspēka piedāvājums?
.. Neskatoties uz bezdarba samazināšanos, joprojām saglabājas risks, ka daļai no esošiem bezdarbniekiem varētu būt problēmas atrast savām prasmēm atbilstošu darbu.. Lai šādus pieņēmumus izteiktu, lūdzam informatīvo ziņojumu papildināt ar analītiskajiem datiem par bezdarbnieku kompetencēm un prasmju atbilstību darba tirgus vajadzībām.
.. Galvenokārt saistībā ar atalgojuma palielinājumu veselības aprūpes darbiniekiem 2023.gadā darba samaksa mazliet straujāk ir pieaugusi sabiedriskajā sektorā.. Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar datiem, kā tas korelē ar attēla 1.12 "Bruto darba samaksas izmaiņas pa nozarēm" pozīciju "Veselības un sociālā aprūpe"?
.. tāpēc darba samaksas pieaugumam ir jābūt sabalansētam ar produktivitātes kāpumu.. Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar scenārijiem attiecībā uz tālāku izmaksu un produktivitātes atšķirību dinamiku.
..lielā mērā noteiks strukturālās izmaiņas Latvijas tautsaimniecībā virzībā.. Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar konkrētiem pasākumiem, ko valsts īstenos strukturālo izmaiņu vadībā un šo pasākumu ieviešanas termiņiem, kā arī sasniedzamajiem KPI

-

Lūdzam papildināt ziņojumu arī ar kvalitatīvo datu analīzi, piemēram, eksperta viedokli katrā no nozarēm, sniedzot izvērtējumu iepriekš veikto pasākumu ietekmei un vērtējumu par turpmāk veicamo darbību reālo ietekmi uz darba tirgus prognožu ietvaros izvirzītajiem mērķrādījumiem. Piemēram, informatīvā ziņojuma darbaspēka prognozes nekādā veidā neliecina par iespēju šobrīd sasniegt šajā pašā ziņojumā norādīto cita informatīvā ziņojuma mērķi - IKP dubultošanu līdz 2035.gadam. 

-

Lūdzam aktualizēt saīsinājumu izmantošanu atbilstoši to faktiskajam lietojumam / saturam dokumentā.

-