Atzinums

SIA "DEPO DIY" (turpmāk - Uzņēmums) ir iepazinies ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) piedāvātajiem grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā (turpmāk – grozījumi).
Lai arī Uzņēmums piekrīt grozījumu nepieciešamībai, tomēr VARAM piedāvātā 18.panta divpadsmitās daļas redakcija, Uzņēmuma ieskatā, ir sašaurināta Direktīvas 2018/851/ES ievaddaļā minētā desmitā apsvēruma un Iepakojuma likuma 1.panta 4)apakšpunkta interpretācija attiecībā uz atkritumiem, kas radīti liela apjoma tirdzniecībā un rūpniecībā.
Gan Direktīvā 2018/851/ES, gan Direktīvā 2018/852/ES iepakojums netiek dalīts pa kategorijām un kopumā tiek iekļauts atkritumu definīcijā. Tādejādi, iekļaujot piedāvātajā 18.panta grozījumu redakcijā tikai terciāro (transporta) iepakojumu, tiek izslēgts sekundārais iepakojumu veids. Arī saskaņā ar Iepakojuma likuma 5.pantu ir noteikts, ka sekundārais iepakojums rodas ne tikai mājsaimniecībās, bet arī preču tirdzniecības vietās.
Ņemot vērā, ka tirdzniecības uzņēmumu darbībā rodas ne tikai ievērojams izlietotā transporta iepakojuma apjoms, bet arī sekundārā iepakojuma apjoms, nav pamatots VARAM piedāvājums sašaurināt sadzīves atkritumu radītāja tiesības nodot atkritumus pārstrādes vai reģenerācijas veicējam tikai izlietoto terciāro (transporta) iepakojumu. Kā arī, nav samērīgi prasīt komersantam – sadzīves atkritumu radītājam – veidot dalītu transporta iepakojuma un sekundārā iepakojuma šķirošanas sistēmu, kopumā radot neefektīvu, apgrūtinošu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu.
Tāpēc Uzņēmums aicina koriģēt AAL 18.panta divpadsmito daļu un attiecināt to arī uz izlietoto sekundāro iepakojumu.
Vēlamies norādīt, ka, neskatoties uz to, ka VARAM grozījumu anotācijā pamatoti atsaucas un norāda, ka-
Direktīvas 2018/851/ES ievaddaļā minētais desmitais apsvērums nosaka, ka “Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka atkritumi no liela apjoma tirdzniecības un rūpniecības, kas nav līdzīgi mājsaimniecības atkritumiem, netiek uzskatīti par sadzīves atkritumiem.”
Un
Saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likuma 8.panta 1.2.daļu, nodokļa maksātājam, kura radītā izlietotā iepakojuma apjoms kalendārā gada laikā ir 300 kilogrami un vairāk, ir pienākums piedalīties ražotāja paplašinātas atbildības sistēmā, slēdzot līgumu ar apsaimniekotāju par dalību izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmā, vai arī pašam jāizveido un jāpiemēro šāda sistēma.
Tomēr izdara secinājumu, kas neatbilst ne Direktīvas 2018/851/ES, ne Dabas resursu nodokļa mērķim – atdalīt liela apjoma tirdzniecības un rūpniecības atkritumus no mājsaimniecībās radītajiem atkritumiem. Proti, VARAM pieļauj, ka sadzīves atkritumu radītājs, kurš atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas resursu nodokļa piemērošanu atbrīvots no dabas resursu nodokļa samaksas, var nodot paša izvēlētam atkritumu apsaimniekotājam tikai terciāro (transporta) iepakojumu. Direktīvā 2018/851/ES lietotais termins “atkritumi no liela apjoma tirdzniecības” nav domāts tikai tirdzniecībā radītais terciārais iepakojums, bet visa veida atkritumi, nedalot tos pēc kategorijām.
Uzņēmuma ieskatā, piedāvātie VARAM grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā nenodrošina Direktīvā 2018/851/ES ietvertās prasības un mērķus attiecībā uz efektīvu atkritumu apsaimniekošanu, kā arī rada nevajadzīgu konkurences ierobežojumu atkritumu apsaimniekošanas tirgū. Citās Eiropas Savienības dalībvalstīs komersanti, kas rada atkritumus no liela tirdzniecības apjoma tirdzniecības, nav pakļauti pašvaldību noteiktajai sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kārtībai.
Ievērojot augstākminēto, Uzņēmums aicina VARAM pārskatīt likumprojekta “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” atbilstību Direktīvas 2018/851/ES prasībām.
 

-