Atzinums

Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.2. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu. Ievērojot minēto, kā arī to, ka Ministru kabineta noteikumu projekta "Rradiofrekvences piešķīruma lietošanas atļauju noteikumi" (turpmāk – projekts) 2. punktā paredzētais regulējums dublē Elektronisko sakaru likuma 54. panta pirmajā daļā paredzēto regulējumu, lūdzam svītrot projekta 2. punktu.

-

Projekta 3. punkts paredz, ka valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" datus par radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujām, radiofrekvences piešķīrumu un darbības nosacījumus reģistrē radiofrekvenču spektra resursu datubāzē atbilstoši izsniegtajai atļaujai. Savukārt ne no Elektronisko sakaru likuma 54. pantā paredzētā regulējuma, ne no projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (turpmāk – anotācija) ietvertās informācijas nav skaidrs, no kuras Elektronisko sakaru likuma tiesību normas izriet Ministru kabineta tiesības noteikt projekta 3. punktā paredzēto regulējumu. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projekta 3. punktā paredzēto regulējumu un nepieciešamības gadījumā precizēt to, kā arī papildināt anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 64. panta pirmā daļa noteic, ka, ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš vai citā normatīvajā aktā – īsāks termiņš administratīvā akta izdošanai. Savukārt no projekta 4. punktā paredzētā regulējuma nav viennozīmīgi skaidrs, ka gadījumā, ja tiks pieprasīts Nacionālo bruņoto spēku saskaņojums, attiecīgais lēmums tiks pieņemts mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projekta 4. punktā paredzēto regulējumu un nepieciešamības gadījumā precizēt to, kā arī papildināt anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.
 

-

Projektā izdarītas atsauces uz Administratīvajiem noteikumiem (arī starptautiskiem noteikumiem). Saistībā ar minēto lūdzam anotācijā skaidrot Administratīvo noteikumu (u.c. starptautisku noteikumu) pieejamību un saistošo raksturu attiecībā uz privātpersonām. Norādām, ka starptautiskās normas, kas nav tulkotas latviešu valodā un publicētas oficiālajā izdevumā  "Latvijas Vēstnesis", nav piemērojamas attiecībā uz privātpersonām, ievērojot Latvijas Republikas Satversmes 90. panta prasības. Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt projektu, svītrojot attiecīgās atsauces un nepieciešamības gadījumā pārņemot attiecīgo dokumentu prasības projektā.

-

Lūdzam precizēt projekta nodaļu struktūru, jo tā ir neskaidra. Piemēram, projekta II nodaļā ir minēti visi atļauju veidi un atļauju derīguma termiņš, izņemot regulējums par radiofrekvenču spektra lietošanas atļaujas derīguma termiņu u.tml. ir ietverts projekta VII nodaļā. Savukārt projekta III nodaļā ir paredzēti priekšnoteikumi radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas izsniegšanai, bet projekta V nodaļā ir paredzēti īpašie nosacījumi radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas izsniegšanai, kas nav minēti Elektronisko sakaru likuma 54. panta ceturtajā daļā. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta nodaļas atbilstoši Elektronisko sakaru likuma 54. panta ceturtajā daļā noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam.

-

Ievērojot, ka anotācijā nav skaidrojuma par projekta II un VII nodaļā paredzēto attiecīgo atļauju derīguma termiņu, lūdzam izvērtēt projektā paredzētos attiecīgo atļauju derīguma termiņus un nepieciešamības gadījumā precizēt tos, kā arī papildināt anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka projekta 9. punktā ietvertā atsauce uz projekta 15. un 17. punktā minēto iestāžu piešķirto tiesību derīguma termiņu ir neskaidra. Proti, projekta 15. punktā ir minēts attiecīgo tiesību derīguma laiks vai radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas anulēšana, bet projekta 17. punktā nav minēts attiecīgo tiesību derīguma termiņš. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 9. punktā paredzēto regulējumu.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Elektronisko sakaru likumā nav minēti aizsargāti izmantošanas nosacījumi vai neaizsargāti izmantošanas nosacījumi, tādēļ nav skaidrs, kas tie ir. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projekta 12. punktā paredzēto regulējumu un nepieciešamības gadījumā precizēt to, kā arī papildināt anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.

-

Lai varētu izvērtēt projekta III nodaļā paredzētā regulējuma atbilstību Elektronisko sakaru likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajam regulējumam, lūdzam papildināt anotāciju ar izvērstu skaidrojumu par projekta III nodaļā paredzēto regulējumu.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka nav skaidrs, kādēļ projekta 13. punktā ir minēts radiostacijas lietotājs, ja citās projekta vienībās netiek minēts ne radiostacijas lietotājs, ne arī radiostacijas. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projekta 13. punktā paredzēto regulējumu un nepieciešamības gadījumā precizēt to, kā arī papildināt anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka nav skaidrs, kas ir projekta 14.2. apakšpunktā minētais nacionālais radiofrekvenču plāns, proti, līdz 2022. gada 30. septembrim ir spēkā Ministru kabineta 2009. gada 6. oktobra noteikumi Nr. 1151 "Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslu sadalījumu radiosakaru veidiem un iedalījumu radiosakaru sistēmām, kā arī par radiofrekvenču spektra joslu izmantošanas vispārīgajiem nosacījumiem (Nacionālais radiofrekvenču plāns)", bet nav skaidrs, vai to vietā tiks izdoti attiecīgi Ministru kabineta noteikumi.
Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta noteikumu projektos atsauces uz citiem normatīvajiem aktiem raksta atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.7. apakšnodaļā noteiktajām prasībām. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projekta 14.2. apakšpunktā paredzēto regulējumu un nepieciešamības gadījumā precizēt to, kā arī papildināt anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka projekta 15. punktā paredzētais regulējums ir neskaidrs. Proti, nav saprotams, kas ir Ministru kabineta noteiktās ierobežotās radiofrekvenču joslas. Turklāt atsauce uz visu Elektronisko sakaru likumā noteikto kārtību ir pārāk plaša un līdz ar to neskaidra. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projekta 15. punktā paredzēto regulējumu un precizēt to, kā arī papildināt anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.1. un 3.2. apakšpunktā noteiktajam normatīvā akta projektā neietver normas, kas ir deklaratīvas, kā arī dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu. Tā, piemēram, Administratīvā procesa likuma 59. pantā ir paredzēts regulējums par informācijas iegūšanu. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 59. panta otrajā daļā noteiktajam, iegūstot informāciju, iestāde var izmantot visas tiesiskās metodes, arī iegūt informāciju no administratīvā procesa dalībniekiem, citām institūcijām, kā arī ar liecinieku, ekspertu, apskates, dokumentu un cita veida pierādījumu palīdzību. Ja iestādei nepieciešamā informācija ir nevis administratīvā procesa dalībnieku, bet gan citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no administratīvā procesa dalībniekiem. Ievērojot minēto, lūdzam svītrot projekta 26. punktu.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.1. un 3.2. apakšpunktā noteiktajam normatīvā akta projektā neietver normas, kas ir deklaratīvas, kā arī dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka regulējums par administratīvo procesu iestādē ir paredzēts Administratīvā procesa likumā. Turklāt, piemēram, Administratīvā procesa likuma 67. panta otrajā daļā ir noteiktas rakstveidā izdota administratīvā akta sastāvdaļas, kas cita starpā paredz administratīvajā aktā ietvert faktu konstatējumu, administratīvā akta pamatojumu, it sevišķi ietverot lietderības apsvērumus, kā arī atsevišķu piemēroto tiesību normu uzskaitījumu. Ievērojot minēto, lūdzam svītrot projekta 27. punktu.
 

-

Ievērojot, ka atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.1. apakšpunktā noteiktajam normatīvā akta projektā neietver normas, kas ir deklaratīvas, lūdzam svītrot projekta 28. punktu.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.1. un 3.2. apakšpunktā noteiktajam normatīvā akta projektā neietver normas, kas ir deklaratīvas, kā arī dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu. Tā, piemēram, Administratīvā procesa likuma 59. pantā ir paredzēts regulējums par informācijas iegūšanu. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 59. panta otrajā daļā noteiktajam, iegūstot informāciju, iestāde var izmantot visas tiesiskās metodes, arī iegūt informāciju no administratīvā procesa dalībniekiem, citām institūcijām, kā arī ar liecinieku, ekspertu, apskates, dokumentu un cita veida pierādījumu palīdzību. Ja iestādei nepieciešamā informācija ir nevis administratīvā procesa dalībnieku, bet gan citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no administratīvā procesa dalībniekiem. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 29. punktā paredzēto regulējumu.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.2. apakšpunktā noteiktajam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu. Tā, piemēram, Administratīvā procesa likuma 59. pantā ir paredzēts regulējums par informācijas iegūšanu. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 59. panta otrajā daļā noteiktajam, iegūstot informāciju, iestāde var izmantot visas tiesiskās metodes, arī iegūt informāciju no administratīvā procesa dalībniekiem, citām institūcijām, kā arī ar liecinieku, ekspertu, apskates, dokumentu un cita veida pierādījumu palīdzību. Ja iestādei nepieciešamā informācija ir nevis administratīvā procesa dalībnieku, bet gan citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no administratīvā procesa dalībniekiem. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projekta 30. punktā paredzētā regulējuma nepieciešamību un attiecīgi precizēt to vai papildināt anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka projekta 32. punktā paredzētais regulējums ir neskaidrs, proti, nav saprotams, kādēļ nepieciešams saņemt uzstādīšanas atļauju un pēc tam nepieciešams saņemt vēl lietošanas atļauju. Ja uzstādīšanas atļauja vienmēr ir obligāts priekšnosacījums, lai saņemtu lietošanas atļauju, nav saprotams, kādēļ persona nevar iesniegt vienu pieprasījumu, lai saņemtu abas atļaujas vienlaikus. Tāpat nav skaidrs, kādos gadījumos nepieciešama tikai uzstādīšanas atļauja. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projektā paredzēto regulējumu par uzstādīšanas atļaujām un lietošanas atļaujām un nepieciešamības gadījumā precizēt to, kā arī papildināt anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.1. un 3.2. apakšpunktā noteiktajam normatīvā akta projektā neietver normas, kas ir deklaratīvas, kā arī dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka regulējums par administratīvo procesu iestādē ir paredzēts Administratīvā procesa likumā. Turklāt, piemēram, Administratīvā procesa likuma 67. panta otrajā daļā ir noteiktas rakstveidā izdota administratīvā akta sastāvdaļas, kas cita starpā paredz administratīvajā aktā ietvert faktu konstatējumu, administratīvā akta pamatojumu, it sevišķi ietverot lietderības apsvērumus, kā arī atsevišķu piemēroto tiesību normu uzskaitījumu. Ievērojot minēto, lūdzam svītrot projekta 33. punktu.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka projekta 34.2. apakšpunktā paredzētais regulējums ir neskaidrs. Proti, no tā izriet, ka valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" pieņem lēmumu atteikt radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas izsniegšanu, ja izpildīti šo noteikumu III nodaļā minētie priekšnoteikumi. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 34.2. apakšpunktā paredzēto regulējumu.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 18. panta pirmā daļa noteic, ka administratīvais process iestādē privātpersonai ir bez maksas, ja likumā nav noteikts citādi. Ievērojot minēto, kā arī to, ka nav skaidrs, no kuras normatīvā akta normas izriet tiesības prasīt projekta 34.5. apakšpunktā minēto maksu, lūdzam precizēt projekta 34.5. apakšpunktā paredzēto regulējumu, kā arī papildināt anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabinets ārējo normatīvo aktu var izdot tikai tādā gadījumā, ja likumdevējs likumā formulējis pilnvarojumu šāda akta izdošanai un noteicis pilnvarojuma robežas (skat. Satversmes tiesas 2017. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2016-23-03 16. punktu). Turklāt Ministru kabineta noteikumu saturam jāatbilst likumdevēja noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam.
Jēdziens "kārtība" nozīmē norises īstenošanas veidu vai darbības organizāciju (skat., piemēram, Satversmes tiesas 2012. gada 2. maija sprieduma lietā Nr. 2011-17-03 13.3. apakšpunktu). Atsevišķos gadījumos Ministru kabineta noteikumu saturu var veidot arī materiālās normas, taču tām jābūt pieņemtām, pamatojoties uz nepārprotamu likumdevēja pilnvarojumu (skat., piemēram, Satversmes tiesas 2018. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-33-03 14. punktu).
Ievērojot minēto, kā arī to, ka no Elektronisko sakaru likuma 54. panta ceturtajā daļā ietvertā pilnvarojuma Ministru kabinetam neizriet tiesības noteikt projekta 35. punktā paredzēto regulējumu par lietošanas atļauju derīguma termiņa pagarināšanu, lūdzam svītrot 35. punktu.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka projekta 36.2. apakšpunktā paredzētais regulējums ir neskaidrs. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta noteikumu projektos atsauces uz citiem normatīvajiem aktiem raksta atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.7. apakšnodaļā noteiktajām prasībām. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 36.2. apakšpunktā paredzēto regulējumu.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 18. panta pirmā daļa noteic, ka administratīvais process iestādē privātpersonai ir bez maksas, ja likumā nav noteikts citādi. Ievērojot minēto, kā arī to, ka nav skaidrs, no kuras normatīvā akta normas izriet tiesības prasīt projekta 34.5. apakšpunktā minēto maksu, lūdzam precizēt projekta 36.4. apakšpunktā paredzēto regulējumu, kā arī papildināt anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka projekta 14.1. apakšpunkts noteic, ka, lai izsniegtu radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļauju, radioiekārtai jāatbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par atbilstības novērtēšanu. Līdz ar to nav skaidrs, kā var tikt izsniegta radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļauja, ja radioiekārta neatbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par atbilstības novērtēšanu. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projekta 36.5. apakšpunktā paredzēto regulējumu un nepieciešamības gadījumā precizēt to, kā arī papildināt anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka projekta V nodaļā paredzētais regulējums par pagaidu atļauju ir neskaidrs. Proti, no tā izriet, ka valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" lemj par pagaidu atļaujas izsniegšanu, nevis persona lūdz to izsniegt. Turklāt pēc pagaidu atļaujas, kuras derīguma termiņš ir gads, izsniegšanas var lemt izsniegt vai neizsniegt lietošanas atļauju. Nav arī skaidrs, kādēļ projekta V nodaļā paredzēts, ka valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari", izskatot pieprasījumu par uzstādīšanas atļaujas izsniegšanu, var neizsniegt uzstādīšanas atļauju, bet var izsniegt lietošanas atļauju. Tāpat nav skaidrs, kādēļ projekta V nodaļā paredzēts, ka valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" saskaņojums uzskatāms par īstermiņa atļauju un neizsniedz īstermiņa atļauju. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projekta V nodaļā paredzēto regulējumu un nepieciešamības gadījumā precizēt to, kā arī papildināt anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka projekta 43. punktā paredzētais regulējums ir neskaidrs, kā arī tas neatbilst Administratīvā procesa likuma paredzētajam regulējumam. Proti, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 67. panta otrajā daļā paredzētajam regulējumam administratīvajā aktā ietver adresātam uzlikto tiesisko pienākumu (noteiktu rīcību vai noteiktas rīcības aizliegumu) vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības. Turklāt Administratīvā procesa likuma 68. panta otrā daļa paredz, ka, ja piemērojamā tiesību norma paredz administratīvā akta darbību ierobežojoša nosacījuma (piemēram, termiņa, priekšnoteikuma, uzdevuma, atrunas) iekļaušanu administratīvajā aktā, iestāde to norāda administratīvajā aktā. Savukārt regulējums par administratīvā akta paziņošanu paredzēts Administratīvā procesa likuma 70. pantā. Papildus vēršam uzmanību uz to, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 358. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam administratīvo aktu tā adresāts izpilda labprātīgi. Labprātīgi neizpildīta administratīvā akta piespiedu izpildi veic šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja likums, uz kura pamata administratīvais akts izdots, nenosaka citu kārtību. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 43. punktā paredzēto regulējumu, vienlaikus nedublējot Administratīvā procesa likumā paredzēto regulējumu.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.1. apakšpunktā noteiktajam normatīvā akta projektā neietver normas, kas ir deklaratīvas. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 45. punktā paredzēto regulējumu.

-

Ievērojot, ka projekta VII nodaļas nosaukums ir "Radiofrekvenču spektra lietošanas atļaujas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem", bet projekta 50. un 51. punktā ir regulējums par īstermiņa atļaujām, lūdzam attiecīgi precizēt projektu.
Vienlaikus lūdzam projektā lietot vienu radiofrekvenču spektra lietošanas atļauju Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nosaukumu.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.2. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu. Ievērojot minēto, kā arī to, ka projekta 52. punktā paredzētais regulējums dublē Elektronisko sakaru likuma 32. panta trešajā daļā paredzēto regulējumu, lūdzam precizēt projekta 52. punktu.

-

Lūdzam projekta 54. punktā nedublēt Eiropas Komisijas 2020. gada 20. jūlija īstenošanas regulas (ES) 2020/1070 par tuvas darbības bezvadu piekļuves punktu raksturlielumu precizēšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/1972 par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi 57. panta 2. punktu (turpmāk - regula Nr. 2020/1070), 3. panta 3. punkta prasības, bet tā vietā izdarīt atbilstošu atsauci uz minētās regulas vienību, ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. panta otrajā daļā noteikto. Kā arī lūdzam atbilstoši papildināt anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu ar informāciju par minētās regulas 3. pantā ietverto prasību ieviešanu projektā.

-

Lūdzam projekta 54.7.1. apakšpunktā norādīt konkrētu regulas Nr. 2020/1070 vienību vai vienības, kas paredz attiecīgus kritērijus, tādējādi atvieglojot projekta piemērošanu praksē.

-

Anotācijas 1.3. apakšsadaļā norādīts, ka projekts jāpapildina ar normu, vadoties no jaunā Elektronisko sakaru likuma, kā arī Ministru kabineta 2006. gada 6. jūnija noteikumi Nr. 453 "Noteikumi par radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujām" nenosaka kārtību, kad radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmumu tiek nodotas citam elektronisko sakaru komersantam, bet nav skaidrs, kurā Elektronisko sakaru likuma tiesību normā ir attiecīgais regulējums. Turklāt nav skaidrs, no kuras Elektronisko sakaru likuma tiesību normas izriet attiecīgs pilnvarojums Ministru kabinetam. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt anotācijas 1.3. apakšsadaļu ar atbilstošu skaidrojumu.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2006. gada 6. jūnija noteikumi Nr. 453 "Noteikumi par radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujām" tika izdoti saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma, kas zaudējis spēku, 7. panta 1. punktu, kas noteic, ka valsts akciju sabiedrībai "Elektroniskie sakari" ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pieprasīt un saņemt no elektronisko sakaru komersanta, valsts pārvaldes iestādes vai citām personām, kā arī valsts informācijas sistēmām valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" funkciju izpildei nepieciešamo informāciju, kā arī 50. pantu, kas noteic, ka radiofrekvenču spektru radioiekārtu darbībai atļauts izmantot pēc radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas saņemšanas valsts akciju sabiedrībā "Elektroniskie sakari" vai saskaņā ar koplietojamo radiofrekvenču piešķīruma lietošanas atļauju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Savukārt projekts ir izstrādāts saskaņā ar spēkā esošā Elektronisko sakaru likuma 54. panta ceturto daļu, kas noteic, ka Ministru kabinets nosaka radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļauju veidus un derīguma termiņus, priekšnoteikumus to izsniegšanai, anulēšanai, radioiekārtas darbības nosacījumus un lietošanas ierobežojumus, kā arī kārtību, kādā iesniedz un izskata radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas pieprasījumu, anulē radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas un reģistrē tuvas darbības bezvadu piekļuves punktus.
Ievērojot minēto, projekts un Ministru kabineta 2006. gada 6. jūnija noteikumi Nr. 453 "Noteikumi par radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujām" nav izstrādāti saskaņā ar vienādiem pilnvarojumiem Ministru kabinetam. Turklāt projekts ir jaunu Ministru kabineta noteikumu projekts, nevis Ministru kabineta 2006. gada 6. jūnija noteikumu Nr. 453 "Noteikumi par radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujām" grozījumu projekts. Tādējādi nepieciešams attiecīgi precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju.
Papildus vēršam uzmanību uz to, ka normatīvajos aktos neietver tiesību normu skaidrojumus, tādēļ lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju par to, ka "projektā veikti tiesību normu skaidrojuma uzlabojumi atbilstoši Administratīvā procesa likumam".

 

-

Ņemot vērā, ka projektā nav paredzēts ietvert normu, kura bija ietverta Ministru kabineta 2006. gada 6. jūnija noteikumos Nr. 453 “Noteikumi par radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujām” un kas paredz Valsts akciju sabiedrībai "Elektroniskie sakari" radiofrekvences piešķīrumu, darbības nosacījumus un to, vai ir nepieciešama radiofrekvences piešķīruma starptautiskā koordinācija, noteikt, izvērtējot tai skaitā Latvijas Republikai saistošajā Starptautiskās telesakaru savienības konstitūcijā un konvencijā minētos nosacījumus, lūdzam atbilstoši noteikumu Nr. 617 9.1. apakšpunktam papildināt anotāciju ar pamatotu skaidrojumu, kādēļ minēto regulējumu nav nepieciešams ietvert projektā.

-

Ņemot vērā, ka ar projektu paredzēts izpildīt saistības, kas izriet no vairākiem starptautiskiem līgumiem (tai skaitā Starptautiskās Telesakaru savienības konstitūcijas, Starptautiskās Telesakaru savienības konvencijas, bet projektā ietvertas arī atsauces uz citām saistībām, kas iziet no starptautiskiem noteikumiem, starpvalstu nolīgumiem u.tml.), lūdzam saskaņā ar noteikumu Nr. 617 9.19. apakšpunktu aizpildīt anotācijas 5. sadaļu, norādot izpildītās saistības, kas izriet no attiecīgajiem līgumiem, šo saistību būtību un konkrētus veicamos pasākumus vai uzdevumus, kas nepieciešami šo saistību izpildei.

-

Vēršam uzmanību, ka no Elektronisko sakaru likuma anotācijas izriet, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra direktīvas Nr.2018/1972/ES par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi 45. panta 4. punkta prasības paredzēts pārņemt minētā likuma 54. panta ceturtajā daļā. Ņemot vērā, ka ar projektu paredzēts izpildīt minētajā likuma vienībā ietverto deleģējumu, saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" (turpmāk - noteikumi Nr. 617) 9.19. apakšpunktu lūdzam izvērtēt un papildināt anotāciju ar skaidrojumu par minētās direktīvas prasību pārņemšanu projektā. Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt projektu. Tai skaitā, ja tiek pārņemtas minētās direktīvas prasības, lūdzam izdarīt informatīvo atsauci uz minēto direktīvu saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 162.1. apakšpunktu.

-

Ņemot vērā, ka projektā minētie starptautiskie līgumi - Starptautiskās Telesakaru savienības konstitūcija un Starptautiskās Telesakaru savienības konvencija - ir saistoši Latvijai un projektā nav pieļaujams ietvert atsauces uz starptautiskiem līgumiem, kam Latvija nav izteikusi piekrišanu to saistošajam raksturam, lūdzam projektā svītrot vai precizēt norādes uz to, ka attiecīgie starptautiskie līgumi ir Latvijas Republikai saistoši, jo minētās norādes ir liekas, ņemot vērā arī to, ka cituviet projektā šādas norādes nav lietotas, kas var radīt maldīgu priekšstatu, ka citos gadījumos starptautiskie līgumi var nebūt saistoši.

-

Elektronisko sakaru likuma pārejas noteikumu 2. punkta 2. apakšpunkts noteic, ka līdz šajā likumā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 30. septembrim piemērojami Ministru kabineta 2006. gada 6. jūnija noteikumi Nr. 453 "Noteikumi par radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujām", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. Ievērojot minēto, kā arī to, ka šobrīd ir 2022. gada septembra beigas, lūdzam izvērtēt projekta 56. punktā paredzēto regulējumu un nepieciešamības gadījumā attiecīgi precizēt projektu.

-

Anotācijas 1.3. apakšsadaļā norādīts, ka Ministru kabineta 2006. gada 6. jūnija noteikumos Nr. 453 "Noteikumi par radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujām" pie radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļauju veidiem netiek nosaukta radiofrekvenču spektra lietošanas atļauja, ko piešķir Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādēļ atļauju veidi jāpapildina ar radiofrekvenču spektra lietošanas atļauju. Vēršam uzmanību uz to, ka, lai gan Ministru kabineta 2006. gada 6. jūnija noteikumu Nr. 453 "Noteikumi par radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujām" 6. punktā nav norādīti visi atļauju veidi, kas minēti Ministru kabineta 2006. gada 6. jūnija noteikumos Nr. 453 "Noteikumi par radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujām", tomēr regulējums par radiofrekvenču spektra lietošanas atļaujām Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir paredzēts Ministru kabineta 2006. gada 6. jūnija noteikumu Nr. 453 "Noteikumi par radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujām" V¹ nodaļā. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju.

-

Ņemot vērā, ka regulas prasības atbilst saistībām pret Eiropas Savienību, lūdzam tehniski precizēt anotācijas 5. sadaļu, informāciju par regulas Nr. 2020/1070 prasību ieviešanu ietverot anotācijas 5.1. apakšsadaļā un 5.4. apakšsadaļas 1. tabulā.

-