Atzinums

Likumprojekta 1. pants paredz likuma 22.² panta 1.¹ daļā noteikt, ka subjektam ir pienākums Ministru kabineta noteiktajos gadījumos un kārtībā iesniegt sliekšņa deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmu. Savukārt piedāvātā likuma  22.² panta otrās daļas redakcija paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests saņemtos ziņojumus un sliekšņa deklarācijas izmanto, lai atklātu un novērstu likumpārkāpumus, kuru rezultātā samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs un par kuriem atbildība paredzēta šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos.
Vienlaikus no anotācijas 1.3. apakšpunktā ietvertā skaidrojuma izriet, ka ar šiem grozījumiem ir plānots paplašināt subjektu loku un gadījumus, kuriem iestājoties subjektiem Valsts ieņēmumu dienestā būs jāsniedz sliekšņa deklarācija, tai skaitā noteikt, ka sliekšņa deklarācija būs jāsniedz, ja klienta veiktais skaidras naudas darījums būs 750 eiro vai vairāk. Šāda apstrāde tiks veikta, lai Valsts ieņēmumu dienests administratīvajā procesā atklātu un novērstu likumpārkāpumus (nodrošinātu nodokļu nemaksāšanas novēršanu un labprātīgas nodokļu nomaksas veicināšanu).  
Inspekcija vērš uzmanību, ka personas datu apstrādei ir jāatbilst visiem Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5.pantā minētajiem principiem, bet saistībā ar iestādes īstenoto administratīvā pārkāpuma procesu likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" principiem. Tai skaitā personas datu apstrādei ir jāatbilst likumīguma un godprātības principam, bet tiesību aktiem, kuros noregulēta apstrāde, ir jāatbilst sabiedrības interešu mērķim un jābūt samērīgiem ar izvirzīto leģitīmo mērķi.

Inspekcijas skatījumā, augstāk minētais skaidras naudas darījumu slieksnis ir norādīts pārāk zems un kopumā skars ļoti plašu subjektu un tā klientu loku. Kas savukārt liecina par to, ka tiks īstenota dziļa iejaukšanās personu pamattiecībās, kas, pirmšķietami, nav samērīga ar norādīto apstrādes mērķi.

Tāpat Inspekcija uzskata, ka ir nesamērīgi apstrādāt plašus personas datus, kuru apstrāde primāri tiek veikta, lai atklātu smagus noziegumus, nolūkā veikt administratīvo procesu. Proti, lai nodrošinātu samērīgumu, būtu nepieciešams sašaurināt vārda "likumpārkāpums" tvērumu.

Ņemot vērā minēto, Inspekcija nesaskaņo Likumprojekta 1. pantā, izņemot grozījumus normas pirmajā daļā, iekļauto grozījumu tālāku virzību.





 

-

Likumprojekta 2. pants paredz noteikt jaunu personas pamattiesību ierobežojumu (fizisko personu skaidras naudas iemaksu kontrole nodokļu nomaksas nodrošināšanai), vienlaikus likumprojekta anotācijas 8.1.13. apakšpunktā ir noteikts, ka  22.³ panta trešajā daļā jau šobrīd ir noteikts datu glabāšanas termiņš.
Inspekcija norāda, ka tā kā ir paredzēta jauna personas datu apstrāde bez atbilstoša izvērtējuma, nav korekti anotācijā ietvert šādu atsauci.
Inspekcija vērš uzmanību, ka anotācijas 8.1.13. apakšpunktā ir nepieciešams ietvert vērtējumu par jaunā personas datu apstrādes regulējuma atbilstību Vispārīgās datu aizsardzības regulas  5. punkta principiem un 6. pantam. Tātad, te vajadzētu norādīt par kādām personām un kādā apjomā dati tiks apstrādāti. Kāds ir minimāli nepieciešamais datu apjoms, kas būs nepieciešams informācijas atlasei un pieprasījuma izvērtēšanai. Noteikt, cik ilgi norādītā nolūka sasniegšanai ir nepieciešams glabāt konkrētos datus. Pamatojoties uz kuru Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta apakšpunktu tiks veikta datu apstrāde.

Atbilstošs izvērtējums un skaidrojums ir sniedzams arī attiecībā uz sliekšņa deklarācijām, kas saturēs fizisko personu datus, ja šos jautājumus regulēs ar likumprojektu.

Ņemot vērā minēto, lūdzam atbilstoši precizēt anotācijas 8.1.13. apakšpunktā sniegto skaidrojumu.





 

-

Anotācijas 8.1.13. apakšpunktā citastarp sniegta informācija par Saeimā iesniegtajiem informatīvajiem ziņojumiem par likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.³ panta praktiskās piemērošanas gaitu un rezultātiem un izdarīts secinājums, ka tā kā no Saeimas nav saņemti iebildumi pret minētajiem informatīvajiem ziņojumiem, secināms, ka, sniedzot fizisko personu konta informāciju, ir izslēgta jebkāda nesamērīga iejaukšanās datu subjekta tiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību.

Inspekcija ierosina precizēt augstāk minēto secinājumu, jo fakts, ka Saeima par informatīvajiem ziņojumiem nav izteikusi iebildumus, nav pamats atzīt, ka ir izslēgta jebkāda nesamērīga iejaukšanās datu subjekta tiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību.





 

-