Atzinums

Rekonstruktīvā cirte pēc būtības (ietekmes uz ekosistēmu) ir kailcirte, tāpēc arī attiecībā uz to saglabājami kailciršu platības un izvietošanas nosacījumi. 34. punkts saglabājams spēkā esošajā redakcijā.

-

Kailciršu pieļaujamās platības palielināšana (grozījumi 15. punktā) pamatoti ar to, ka nenocirstās daļas pakļautas vēja riskam. Nav ņemts vērā, ka, veicot kailcirtes, jebkurā gadījumā blakus esošie nogabali ir pakļauti vēja postījumu riskam. Mazāki un rūpīgi izplānoti izcirtumi vēja postījumu risku varētu samazināt, bet grozījumi paredz tieši pretējo - palielināt kailciršu platības, tā palielinot vēja postījumu risku. Turklāt nav izvērtēts, kāda būtu šādu grozījumu ietekme uz vidi, tostarp mežu fragmentāciju.

Izlases cirtē pieļaujamo atvērumu palielināšanas (grozījumu 26. punktā) pamatojumā sagrozīts EK Dabai tuvākas meža apsaimniekošanas vadlīnijās rakstītais. Vadlīnijās norādīts: “Paņēmiens, ko piedāvā daudzfunkcionālas pieejas daudzveidīgu audžu veicināšanai, ir daļēja mežizstrāde (t. i., atsevišķu koku izlase, grupu izlase vai laukumu izciršana (ne vairāk kā 0,2–0,5 ha platībā)), kas atdarina dabisku traucējumu modeļus, nevis kailcirtes lielākās platībās." Tātad vadlīnijas rekomendē vienlaidus izcirsto platību samazināšanu (kailciršu aizstāšanu ar izlases cirtēm), nevis palielināsanu. Arī Latvijas meža politikā teikts, ka "mežsaimnieciskajā darbībā vēlamas dabiskus procesus atdarinošas metodes". Šie grozījumi paredz vēl tālāku atkāpšanos no dabai tuvākas un ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas, nevis virzību uz to. Turklāt nav vērtēta šo grozījumu ietekme uz vidi, tostarp tas, ka šādi lielāki izcirtumi būtu pieļauti arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kur šobrīd kailcirte aizliegta (balstoties uz esošo kailcirtes definīciju).

-

Lai gan noteikumu grozījumiem patiešām prognozējama būtiska ietekme uz vidi, tostarp grūtības sasniegt Latvijas meža politikas vides mērķus un nodrošināt Latvijas starptautisko saistību īstenošanu, sadaļā "Apraksts" šī ietekme vispār nav vērtēta.

-

Grozījumi faktiski paredz palielināt pieļaujamo kailcirtes platību no 2 uz 5 hektāriem 39% Latvijas mežu (saskaņā ar LVMI “Silava” datiem par meža tipu aizņemtajām platībām). Šādi grozījumi nav pieļaujami, ņemot vērā jau tā lielo Latvijas mežu fragmentācijas līmeni, ES Meža stratēģijā paredzēto virzību uz dabai tuvāku meža apsaimniekošanu un Dabas atjaunošanas regulas 12. pantā izvirzītās prasības meža ekosistēmu atjaunošanai.  Anotācijā skaidrots, ka nenocirstās nogabalu daļas pakļautas vēja riskam. Kailcirtes jebkurā gadījumā blakus esošo mežu pakļauj vēja postījumu riskam, turklāt jo lielāka kailcirte, jo lielāks risks. Tātad grozījumi vēja postījumu risku tikai palielina.

15. Maksimālā kailcirtes cirsmas platība:
15.1. silā, mētrājā, lānā, damaksnī, vērī un gāršā ir pieci hektāri;
15.2. pārējos meža tipos – divi hektāri;

Ņemot vērā iepriekš iebildumus par 15. punktu, punkts saglabājams esošajā redakcijā.

-

Ņemot vērā jau tā augsto Latvijas mežu fragmentācijas līmeni un Dabas atjaunošanas regulas 12. panta prasības meža ekosistēmu atjaunošanai, nav pieļaujama atvērumu palielināšana līdz 0,5 ha. Turklāt jāņem vērā, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijās kailciršu aizliegums noteikts, ņemot vērā tā brīža izpratni par to, ko nozīmē kailcirte. Grozot šo punktu, būtu jāizvērtē, vai teritorijās, kur šobrīd aizliegtas kailcirtes, būtu nosakāms pilnīgs galvenās cirtes aizliegums. Pamatojot grozījumus šajā punktā, ZM sagroza EK Dabai tuvākas meža apsaimniekošanas vadlīnijās rakstīto. Vadlīnijās norādīts: “Paņēmiens, ko piedāvā daudzfunkcionālas pieejas daudzveidīgu audžu veicināšanai, ir daļēja mežizstrāde (t. i., atsevišķu koku izlase, grupu izlase vai laukumu izciršana (ne vairāk kā 0,2–0,5 ha platībā)), kas atdarina dabisku traucējumu modeļus, nevis kailcirtes lielākās platībās." Tātad vadlīnijas rekomendē vienlaidus izcirsto platību samazināšanu, nevis palielināsanu. Arī Latvijas meža politikā teikts, ka "mežsaimnieciskajā darbībā vēlamas dabiskus procesus atdarinošas metodes".

26. Ja izlases cirtes izpildes laikā mežaudzes šķērslaukums ir vienāds ar kritisko šķērslaukumu vai lielāks par to, bet cirsmas daļās, kas nav lielākas par 0,2 hektāriem, šķērslaukums kļūst mazāks par kritisko šķērslaukumu (turpmāk – atvērumi), izcirstos atvērumus neuzskata par kailcirti.

Grozījumi paredz ievērojami paplašināt to gadījumu skaitu, kad koku augtspēja uzskatāma par “pilnīgi vai daļēji zudušu”. Apakšpunkts, kas līdz šim attiecināts tikai uz egli, projektā attiecināts uz visām koku sugām, turklāt vēl stipri samazinot pieļaujamo bojājumu apjomu. Anotācijā paustais, ka koka stumbra apkārtmēra noteikšana ir “ļoti darbietilpīgi mērījumi” ir pilnīgi nepamatots. Trūkst pamatojuma grozījumiem un aplēšu, cik liela būtu šo grozījumu ietekme, tāpēc apakšpunkts saglabājam spēkā esošajā redakcijā.

36.4. egle, kurai konstatēti mizas bojājumi, ja brūces platums ir lielāks par vienu ceturto daļu no stumbra apkārtmēra bojājuma vietā;

Ņemot vērā, ka egle var būt valdošā suga arī ar nelielu sastāva koeficientu jauktā mežā, nav pamatoti izcirst kailcirtē visus dzīvos kokus, ja iepriekšējā veģetācijas sezonā bojātas 10 egles uz hektāru.

-

Punkts ir pretrunā ar dabai tuvāku un ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu un arī Latvijas meža politiku. Nav pamatoti samazināt saglabājamo ekoloģisko koku skaitu galvenajā cirtē pēc caurmēra. Tā vietā jāpalielina ekoloģisko koku skaits līdz 30 kokiem uz hektāra, kas atbilst zinātnisku pētījumu secinājumiem (piemēram, Lämås T., Sandström E., Jonzén J., Olsson H., Gustafsson L. 2015. Tree retention practices in boreal forests: what kind of future landscapes are we creating? – Scandinavian Journal of Forest Research, 30 (6): 526–537; Nilsson S.G., Niklasson M., Hedin J., Aronsson G., Gutowski J.M., Linder P., Ljungberg H., Mikusiński G., Ranius T. 2003. Erratum to ‘‘Densities of large living and dead trees in old-growth temperate and boreal forests’’ – Forest Ecology and Management 178: 355–370)
 

54. Cērtot kokus, saglabā šādus augošus kokus:
54.1. vismaz 30, rēķinot uz cirsmas hektāru, ekoloģiskos kokus – augtspējīgus iepriekšējās paaudzes kokus – vai, ja tādu nav, – augtspējīgus kokus, kuru caurmērs ir lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru nogabalā, vispirms izvēloties ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, kļavas, melnalkšņus, apses un bērzus, kā arī kokus ar deguma rētām:

Nav pamatoti samazināt saglabājamo mirušo koku skaitu galvenajā cirtē pēc caurmēra. Tā vietā visās cirtēs saglabājamo mirušo koku skaits būtu palielināms līdz vismaz 10 kokiem uz hektāra. Tas atbilstu gan zinātnisku pētījumu rezultātiem (piemēram, Eyvindson K., Repo A., Mönkkönen M. 2018. Mitigating forest biodiversity and ecosystem service losses in the era of bio-based economy. – Forest Policy and Economics, 92: 119–127; Müller J., Bütler R. 2010. A review of habitat thresholds for dead wood: a baseline for management recommendations in European forests. – European Journal of Forest Research, 129: 981–992.), gan Dabas atjaunošanas regulas 12. panta prasībām meža ekosistēmu atjaunošanai.

55. Cērtot sausus kokus, saglabā vismaz 10 šādus kokus, rēķinot uz cirsmas hektāru: resnākos kritušus, nolauztus vai stāvošus sausus kokus, vispirms izvēloties tos, kuru diametrs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla vai lūzuma vietā, ja tā ir zem 1,3 metru augstuma no sakņu kakla, ir lielāks par 50 centimetriem.

Nav pieļaujama atvērumu izlases cirtē palielināšana līdz 0,5 ha (pamatojumu sk. pie 26. punkta).

68. Ja cirtes rezultātā mežaudzes vai tās daļas šķērslaukums samazinās zem kritiskā šķērslaukuma, izņemot gadījumu, ja izlases cirtē veido 0,2 hektāru un mazākus atvērumus, cirsmu apvidū atzīmē tā, lai cirsmas robežas ir skaidri redzamas. Par skaidri redzamu cirsmas robežu apvidū ir uzskatāma mežaudze līdz 20 gadu vecumam, izcirtums, zeme, kuras zemes lietošanas veids nav mežs, robežstiga, meža infrastruktūras objekts vai apvidū ar krāsu, lenti vai vizūrstigu iezīmēta cirsmas robeža.

Nav pieļaujama ciršanas apliecinājuma derīguma termiņa pagarināšana, it īpaši situācijā, kad meža īpašniekam nav noteikts pārliecināties par aizsargājamu sugu vai dzīvotņu klātbūtni attiecīgajā nogabalā pirms mežizstrādes veikšanas. Piecu gadu laikā var būtiski mainīties gan situācija dabā, gan juridiskie nosacījumi.

84.2. cērtot kokus pārējās cirtēs, – trīs kalendāra gadus no tā izsniegšanas gada.