Atzinums

Atzinums par Satiksmes ministrijas precizēto normatīvā akta projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumos Nr. 279 "Ceļu satiksmes noteikumi"” (25-TA-1583)


LDDK uztur iebildumu pret Projekta 1.punktu 


Pamatojums par Projekta 1.punktu
Šajā punktā SM piedāvā ieviest attiecībā uz vairākiem ar elektrisko piedziņu darbināmiem sporta vai atpūtas pārvietošanās rīkiem, nosacījumu, ka ir jābūt apdrošinātai personas civiltiesiskai atbildībai pret zaudējumiem, kas nodarīti trešajām personām. LDDK atbalsta nepieciešamību ieviest civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, jo tā palīdz ne tikai cietušajai pusei savlaikus saņemt nepieciešamos resursus, bet arī personai, kuras darbības rezultātā trešajai personai radušies zaudējumi, nenonākt maksātnespējas situācijā. Vienlaikus LDDK ieskatā to var nodrošināt ar divām alternatīvām - gan apdrošinot personas (konkrētā lietotāja) civiltiesisko atbildību, gan apdrošinot konkrētā pārvietošanās inventāra īpašnieka civiltiesisko atbildību.
Attiecībā uz SM viedokli, ka Apdrošināšanas pienākumam jābūt saistītam ar faktisko lietošanu, nevis īpašumtiesībām, LDDK sniedz šādu viedokli:
 Apdrošināšanai iespējamu zaudējumu seku kompensēšanu trešajām personām ceļu satiksmē, tiek izmantotas divas pamatmetodes:
uz transportlīdzekļa īpašumtiesībām balstīta (vehicle/owner-based) civiltiesiskās atbildības apdrošināšana;
Vadītāja, kā paaugstinātas bīstamības avota lietotāja (“driver-based”) civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.
Eiropas Savienībā ceļu satiksmē absolūtā vairumā gadījumu tiek pielietota uz transportlīdzekļa  īpašumtiesībām balstīta civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, kas ir spēkā arī tad, ja transportlīdzekli lieto citas personas. Savukārt vadītāja, kā paaugstinātas bīstamības avota lietotāja (“driver-based”) civiltiesiskās atbildības apdrošināšana nav obligāta, bet var būt kā brīvprātīga izvēle.
Attiecībā uz ceļu satiksmē izmantotiem pārvietošanās līdzekļiem (tostarp sporta vai atpūtas inventāra) ar elektrisko piedziņu, civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas nepieciešamību nevajadzētu balstīt riteņu skaitā un to izvietojumā, bet elektriskās piedziņas jaudā, nosakot robežšķirtni atbilstīgi ES regulā 168/2013 robežšķirtnei 250W.
Jāņem vērā arī fakts, ka arī īstermiņa nomas attiecībās balstītiem pakalpojumiem tiek izmantoti pārvietošanās līdzekļi ar elektrisko piedziņu un šiem pakalpojumiem vienīgā iespējamā uz vadītāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ir uz transportlīdzekļa īpašumtiesībām balstītā.
Tam, ka OCTA regulē transportlīdzekļus, kas ir reģistrēti un piedalās satiksmē kā mehāniskie transportlīdzekļi, nav un nevar būt šķērslis ceļu satiksmē izmantota ar elektrisko piedziņu darbināma sporta un atpūtas inventāra civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas ieviešanai. Arī tas apstāklis, ka šobrīd Ceļu satiksmes likuma izpratnē šie pārvietošanās līdzekļi nav jāreģistrē, nevar būt šķērslis īpašumtiesībām balstītas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas ieviešanai.


Priekšlikumi Projekta 1.punktam:
Ietvert punktā arī alternatīvu - uz īpašumtiesībām balstītu konkrētā pārvietošanās inventāra īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu;
Norādīt elektriskās piedziņas jaudu, no kuras ir spēkā prasība apdrošināt civiltiesisko atbildību.

LDDK uztur iebildumu pret Projekta [18.] punktu, ar ko SM piedāvāja ierobežot elektroskrejriteņu braukšanas ātrumu līdz 15 km/h, braucot pa ietvi vai kopīgo gājēju un velosipēdu ceļa 
Pamatojums 
SM piedāvā noteikt, ka, braucot pa ietvi vai kopīgo gājēju un velosipēdu ceļu, elektroskrejriteņu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 15 km/h.
Vietās, kur ietve vai kopīgais gājēju un velosipēdu ceļš, kā arī tam piegulošā daļa ir labi pārskatāma un konkrētajā laikā uz tā nav gājēju, šāds ierobežojums nav pamatots.  Vadītājiem jāizvēlas tāds braukšanas ātrums, kas atbilst konkrētajiem apstākļiem, lai netiktu apdraudēti vai traucēti gājēji un, ja nepieciešams, jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu.


Par LDDK izteiktajiem priekšlikumiem:
Attiecībā uz CSN 29.punktu LDDK vērš uzmanību uz to, ka CSN 29.punkta ievaddaļa šobrīd attiecas arī uz operatīvo transport­līdzekli pēc statusa.  Savukārt tas, kas attiecas uz operatīvo transport­līdzekli ar ieslēgtiem speciālajiem gaismas un  skaņas signāliem regulē CSN 26., 27., 28. 30. u.c. punkti.
Jautājumi par ceļa zīmes "Apdzīvotas vietas sākums" padarīšanu labāk pamanāmu, par jaunu ceļa zīmi, kas norāda, ka pretī atrodas pretēja virziena vienvirziena ceļš (tas kļuva īpaši aktuāli pēc 2024.gadā veiktās Noteikumu 210.punkta papildināšanas ar 7.apakšpunktu, un grozījumiem 212.7 punktā), par vārda “Izņemot” aizstāšanu ar piktogrammu papildzīmēs, kurās kopā ar kādu simbolu izmanto šo vārdu, LDDK ieskatā ir aktuāli, un tas, ka esošais zīmes paraugs ir apstiprināts ar standartu LVS 77–1:2016 nenozīmē, ka to nevar mainīt. Ceļu satiksmes zīmju dizaina veidošanā prioritārai vajadzētu būt satiksmes drošībai, kam arī ir jāpakārto standarts un nevis otrādi. Par to, ka ar CSN grozījumiem var mainīt esošo zīmju dizainu, kā arī ieviest jaunas zīmes, liecina šo grozījumu papildu dokumenti “Attēls projekta 24. punktam” un “Attēls projekta 28. punktam”.
Par Noteikumu 99. punkta struktūru – tas, ka vispirms ir noteikts vispārējais ātruma ierobežojums – tiesiska robeža, kuru nedrīkst pārsniegt, lielā daļā transportlīdzekļu vadītāju ir radījusi pārliecību, ka šī tiesiska robeža, piemēram, apdzīvotā vietā 50km/h un ārpus tām – 90km/h, ir pamatnorma, kas ir prioritāra pār tādiem faktoriem, kā ceļu satiksmes intensitāte, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvoklis, kā arī ceļa un meteoroloģiskie apstākļi (īpaši redzamība braukšanas virzienā). Par to liecina gan autovadītāju atziņas pēc CSNg, ka “es nepārsniedzu 90km/h (vai attiecīgi 50km/h), kas tiek uzskatīta gandrīz kā indulgence, gan diskusijas plašsaziņas līdzekļos par t.s. “lēnajiem braucējiem”, kuri nebrauc ar maksimālo atļauto ātrumu, gan tiesu prakse (skat., piemēram, aizstāvības puses argumentus Kriminālprocesā Nr. 11520097018 u.c.). Piemēram, Augstākās tiesas Senāts savās atziņās lietās par ceļu satiksmes noteikumu un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu (2020. gads līdz 2025. gada jūlijs)[1] attiecībā uz CSN 99.punktu īpaši uzsver, ka transportlīdzekļa vadītājam ir jābrauc ar ātrumu, kas atbilst ceļa intensitātei, transportlīdzekļa un kravas īpatnībām un stāvoklim, kā arī ceļa un meteoroloģiskajiem apstākļiem. Vienlaikus transportlīdzekļa vadītājam ir jāievēro noteiktais ātruma ierobežojums, un to nedrīkst pārsniegt arī tajā gadījumā, ja Ceļu satiksmes noteikumu 99. pantā norādītie apstākļi transportlīdzekļa vadītājam ir maksimāli labvēlīgi.
Krustojumos, kur no transportlīdzekļa vadītāja pozīcijas galvenā ceļa virziens mainās pa labi, (847.)  papildzīme "Galvenā ceļa virziens" pietiekami skaidri un nepārprotami nepārprotami norāda galvenā ceļa virzienu krustojumā.  Savukārt  201. ceļa zīme rada vadītājam priekšstatu, ka viņam ir priekšrocība. Tomēr krustojumos, kur no transportlīdzekļa vadītāja pozīcijas galvenā ceļa virziens mainās pa labi, ir viena īpatnība – pa galveno ceļu braucošam vadītājam nav priekšrocība pret transportlīdzekļiem, kas tuvojas no labās puses. Tātad – it kā ir priekšrocība, tomēr jādod ceļš transportlīdzeklim, kas tuvojas no labās puses. Ja abas zīmes (201. un 847.)  ir labi saskatāmas, tad šo zīmju kombinēšana nerada papildus riskus. Tomēr gadījumos, kad 847. zīme nav redzama (piemēram, tā ir aizsnigusi (847.zīmes forma pati par sevi nesniedz informāciju, uz kuru pusi mainās galvenā ceļa virziens) vai tai priekšā koka zars, vai tā ir sagriezusies par 90 grādiem, vai norauta u.c.), tad 201.zīme paliek bez informācijas, ka ir jādod ceļš transportlīdzeklim, kas tuvojas no labās puses, kas  iepriekš minētajos apstākļos var radīt ļoti nevēlamas sekas. Savukārt 201.zīmes neesamība nerada neskaidrības, ne riskus.
Veidojot un izvietojot ceļu zīmes, it īpaši tās, kas attiecas uz prioritāti, ir jārēķinās gan ar iespējamām uzturēšanas, gan redzamības problēmām. Ne par velti kādreiz brīdinājuma zīmju grupā ietvertā zīme “Dod ceļu” tika dizainēta ar pretēji vērstu virsotni, savukārt kādreiz aizlieguma zīmju grupā ietvertā zīme “Stop” atšķirībā no pārējām aizlieguma zīmēm tika veidota astoņstūra formā. Tas bija ar mērķi maksimāli mazināt pārpratuma riskus, kādi var rasties sliktos redzamības vai uzturēšanas apstākļos.  Ja tomēr ir vēlme vadītājam kaut kā vēl skaidrāk pateikt, ka viņš atrodas uz galvenā ceļa, bet vienlaikus viņam ir jādod ceļš transportlīdzeklim, kas tuvojas no labās puses, tad ir divas metodes – vai nu 847.zīmē pretī transportlīdzekļa atrašanās virzienam ielikt mazu dzeltenu rombiņu, vai veidot jaunu ceļa zīmi, kā pusi 201.zīmes romba ar 90 grādu virsotni vērstu pa labi.


[1] https://www.google.com/search?q=Apkopojums+KL+260.+pants+atzi%C5%86as&sca_esv=591e355fa119345a&rlz=1C1GCEA_enLV1118LV1121&ei=N4hraemME9LOwPAPsvqjwQQ&ved=0ahUKEwiphPj50JKSAxVSJxAIHTL9KEgQ4dUDCBE&uact=5&oq=Apkopojums+KL+260.+pants+atzi%C5%86as&gs_lp=Egxnd3Mtd2l6LXNlcnAiIUFwa29wb2p1bXMgS0wgMjYwLiBwYW50cyBhdHppxYZhczIFECEYoAFInbMBUNUIWKWvAXABeACQAQCYAWCgAeUOqgECMjS4AQPIAQD4AQGYAhigAp8PwgIKEAAYsAMY1gQYR8ICBRAAGO8FwgIIEAAYgAQYogTCAggQABiiBBiJBcICBBAhGBWYAwCIBgGQBgiSBwQyMy4xoAfcWLIHBDIyLjG4B5YPwgcGMC4xNS45yAdEgAgA&sclient=gws-wiz-serp
 

-