Atzinums

Vides konsultatīvā padome  (turpmāk - VKP) nav juridiska persona, tāpēc TAP portālā VKP vārdā komentārus un iebildumus iesniedz VKP sastāvā ietilpstošā biedrība “Baltijas Vides Forums”.
Vides konsultatīvā padome ir iepazinusies ar Latvijas Republikas Ministru Kabineta (turpmāk – MK) rīkojuma projektu, tai pievienoto anotāciju, kā arī ar pielikumiem, kas satur Valsts vides dienesta (turpmāk VVD) veiktos sākotnējos ietekmes uz vidi novērtējumus (turpmāk SIVN) saistībā ar pieteiktajām darbībām Rojas un Mērsraga akvakultūras sprostu ierīkošanai Rīgas jūras līcī.
Atzinīgi novērtējam, ka VVD SIVN sagatavošanā ir iesaistījis Dabas aizsardzības pārvaldes, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" (turpmāk – BIOR) un Daugavpils Universitātes aģentūras “Latvijas Hidroekoloģijas institūts”, kuri jau snieguši atzinumus  par šādas akvakultūras sagaidāmo būtisko negatīvo ietekmi uz Rīgas līča ekosistēmu un Latvijas kā valsts starptautiskajām saistībām šajā jomā.
1. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" sniedz informāciju, ka paredzētā darbība var veicināt eitrofikācijas pieaugumu Rīgas līcī, kas var radīt būtisku ietekmi uz vidi un zivju resursiem, tāpēc aicina piemērot ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru.
Vēršam MK uzmanību, ka katrā no teritorijām, vaļējos sprostos, ir plānots iegūt līdz 5 000 t (kopā abās teritorijās līdz 10 000 t) foreļu gadā. Salīdzinājumā visi Rīgas līcī gan Latvijas, gan Igaunijas zvejnieki kopā nozvejo vidēji 30 000 t reņģu gadā. Tādejādi plānotās akvakultūras apjomi ir ļoti apjomīgi un ir jāvērtē ietekme uz visu ekosistēmu attiecībā uz vidē ievadīto barības apjomu un radīto vides piesārņojumu.
2. Daugavpils Universitātes aģentūras “Latvijas Hidroekoloģijas institūts” savā atzinumā norāda, ka pieteiktās darbības rezultātā Rīgas līcī, kas ir gandrīz slēgta ekosistēma piesārņojuma slodze pieaugs par vismaz ar 400 - 600 t slāpekļa un 50 -100 t fosfora emisijām gadā. Tas ir ļoti būtiski, it īpaši fosfora apjoms, kas ir īpaši kritiski piesārņojoša viela tieši Rīgas līcī.
Plānotā akvakultūra būs būtisks punktveida slāpekļa un fosfora piesārņojuma avots. Salīdzinājumā 2022.gadā Rīgas un Jūrmalas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas līcī novadīja attiecīgi 32,77 un 1,98 tonnas kopējā fosfora. Paredzētās akvakultūras apjomīgās emisijas ar attiecīgām dienvidrietumu straumēm plūdīs gar Rīgas līča rietumu krastu Jūrmalas un Rīgas virzienā, attiecīgi radot būtisku piesārņojuma risku uz peldūdeņu kvalitāti šajās pilsētās.
Latvija kā Helsinku Konvencijas dalībvalsts ir apņēmusies nepārsniegt maksimālās pieļaujamās slāpekļa ieplūdes Rīgas līcī gadā - ir 43 074 t slāpekļa un 1061 t fosfora (skatīt https://helcom.fi/wp-content/uploads/2021/10/Baltic-Sea-Action-Plan-2021-update.pdf). Plānotās akvakultūras slodzes pieaugums veidotu apmēram 10% no Latvijas piesārņojuma slodzes. Lielās slodzes pieaugums apdraud Latvijas starptautiskās saistības vides mērķu sasniegšanā.
3. Dabas aizsardzības pārvalde savā atzinumā jau uzskaita virkni argumentu, kāpēc šajās teritorijās nebūtu pieļaujama zivju akvakultūras saimnieciskā darbība paredzētajā apjomā.
Darbība ir plānota ar likumu Par aizsargājamām dabas teritorijām izveidotā jūras aizsargājamā dabas teritorijā “Rīgas līča rietumu piekraste” kā izveidošanas mērķis norādīti gan ES nozīmes aizsargājami biotopi (smilšu sēkļi jūrā 1110, akmeņu sēkļi jūrā 1170), gan vairāk kā 20 aizsargājamas putnu sugu, piemēram, brūnkakla un melnkakla gārgale, tumšā un melnā pīle, kākaulis un mazais ķīris.
Jau šobrīd pēc kopējā slāpekļa un fosfora daudzuma jūras vides stāvoklis neatbilst labam jūras vides stāvoklim. Atjaunotais HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns paredz samazināt slodzi par 15% attiecībā uz slāpekli un par 25% attiecībā uz fosforu, kā arī jāņem vērā, ka atšķirībā no slāpekļa, fosfora slodze neuzrāda samazinājuma tendenci. Līdz ar to pirmsšķietami jau šobrīd secināms, ka paredzētā darbība radīs būtisku ietekmi uz Baltijas jūras vides stāvokli, jo situācijā, kad jāīsteno pasākumi, lai uzlabotu Baltijas jūras vides stāvokli, paredzētā darbība radīs būtiskas papildus piesārņojuma slodzes.
4. Izvēlētās laukumu vietas Rīgas līcī neatbilst 2019. gada 21. maijā MK pieņemtajam rīkojumam N. 232 “Par Jūras plānojumu Latvijas Republikas iekšējiem jūras ūdeņiem, teritoriālajai jūrai un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņiem līdz 2030. gadam”. Tas neatbilst jūras plānojumā ietvertajiem ieteikumiem, kas izriet no akvakultūras ietekmi uz vidi:
“Būtisku negatīvu ietekmi uz vidi rada zivju akvakultūra atklātos sprostos, jo audzēšanas procesā lietotā un neizmantotā zivju barība, vielmaiņas galaprodukti un medikamenti palielina jūras eitrofikācijas slogu un ietekmē dabīgās populācijas. Tādēļ tā nav pieļaujama Rīgas līcī, ņemot vērā jau esošo eitrofikācijas līmeni.” Turklāt Jūras plānojumā ir norādīts, ka balstoties uz BIOR ekspertu atzinumiem, Latvijas apstākļiem atbilstošāk būtu attīstīt lašveidīgo zivju akvakultūru Baltijas jūras atklātajā daļā, kas nodrošina samēra stabilu temperatūras un skābekļa koncentrācijas režīmu un ūdens sāļumu.
Saskaņā ar Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19.panta 1.daļu . Publisku personu un privātpersonu tiesības izmantot jūru izmanto atbilstoši attiecīgo darbības veidu regulējošiem normatīvajiem aktiem un šim likumam, ievērojot tā mērķus, vides aizsardzības principus, sabiedrības intereses, kā arī jūras telpisko plānojumu.
Ņemot vērā aprakstītos apsvērumus un izvērsto argumentāciju VVD veiktā SIVN rezultātus, VKP aicina Ministra kabinetu neparakstīt šo rīkojuma projektu, jo nosakot rīkojuma pielikumā minētos divus laukumus Baltijas jūras Rīgas līcī akvakultūras darbībai nepieciešamo iekārtu ierīkošanai un ekspluatācijai, MK izdod rīkojumu, kas ir pretrunā 2019.gada MK rīkojumam Nr. 232, kā arī ir pretrunā Latvijas normatīvajiem aktiem un starptautiskajām saistībām vides un dabas aizsardzības jomā saistībā ar Baltijas jūras aizsardzību.

-