Atzinums

Biedrība “Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija” (turpmāk – LSUA) ir iepazinusies ar informatīvo ziņojumu un iebilst pret Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 4. punktā noteikto virzību uz Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) administrēto programmu sadalīšanu starp dažādiem resoriem. LSUA aicina svītrot 4. punktu ar visiem tā apakšpunktiem.

LSUA atbalsta SIF darbības pilnveidi un lēmumu pieņemšanas depolitizāciju. Šis mērķis sasniedzams, skaidri nodalot politikas prioritāšu noteikšanu no lēmumiem par finansējuma piešķiršanu konkrētiem pretendentiem, stiprinot neatkarīgu ekspertu vērtējumu un saglabājot vienotu pieteikšanās, līgumu administrēšanas un atskaitīšanās kārtību.

Politiski neitrāla finansējuma piešķiršana

SIF institucionālā patstāvība ir būtiska garantija, lai publisko finansējumu sadalītu atbilstoši iepriekš noteiktiem kritērijiem un projektu kvalitātei. Sabiedrības integrācijas fonda likuma 2. panta pirmā daļa nosaka SIF atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas statusu, bet 9. panta trešā daļa paredz padomes locekļu patstāvīgu lēmumu pieņemšanu, balstoties uz attīstības plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem. Likums paredz arī NVO līdzdalību padomē un atklātuma pienākumus. SIF nolikuma 20. punkts nosaka atturēšanos no viedokļa paušanas un balsošanas interešu konflikta gadījumā, savukārt 21. punkts paredz sēžu audioierakstu publiskošanu, ievērojot informācijas pieejamības ierobežojumus. [1; 2]

PwC audita 5.1. sadaļā SIF juridiskā forma atzīta par piemērotu finansējuma sadales un uzraudzības autonomijai. Audita 6.9. pielikumā, izvērtējot aģentūras modeli, uzsvērts: “SIF finanšu sadales procesā ir objektīva nepieciešamība nodrošināt neatkarību no tiešās valsts pārvaldes”. Vienlaikus audita kopsavilkumā norādīts, ka padomes rīcības brīvība konkursu rezultātu apstiprināšanā var radīt priekšstatu par politisku ietekmi uz ekspertu vērtējumu. [3]
LSUA ieskatā šie apsvērumi pamato SIF neatkarības garantiju nostiprināšanu. Ministrijām jāsaglabā atbildība par politikas mērķiem, finansējuma prioritātēm un sasniegtajiem rezultātiem. Konkrētu projektu salīdzināšanai un finansējuma piešķiršanai jānotiek profesionālā konkursu procesā, kura iznākumu nevar mainīt politiskas lietderības apsvērumu dēļ. Programmu nodošana ministrijām nenovērš politiskās ietekmes risku, jo politikas veidotājs vienlaikus kļūtu arī par finansējuma administratoru.

Tādēļ ar ministru aizstāšanu padomē ar valsts sekretāriem vien nepietiek. LSUA aicina noteikt pārskatāmu ekspertu atlasi, interešu konflikta novēršanas kārtību visos lēmumu pieņemšanas posmos un pārbaudāmu lēmumu pamatojumu. Atkāpes no ekspertu vērtējuma pieļaujamas tikai iepriekš reglamentētu tiesiskuma vai vērtēšanas procedūras trūkumu novēršanai. Jāsaglabā jēgpilna NVO līdzdalība pārvaldībā un neatkarīga lēmumu pārbaudes iespēja.

Vienota pieteikšanās un atskaitīšanās kārtība

Programmu sadalīšana starp resoriem rada risku, ka organizācijām būs jāpielāgojas katras institūcijas atšķirīgām pieteikuma veidlapām, budžeta pozīcijām, izmaksu attiecināmības skaidrojumiem, līgumu prasībām un atskaitēm. Vienas un tās pašas ziņas var nākties iesniegt atkārtoti dažādās sistēmās. LSUA ieskatā šāda administrēšanas sadrumstalotība samazinātu laiku un resursus, ko organizācijas var veltīt darbam ar savām mērķgrupām, un īpaši apgrūtinātu mazās un reģionālās organizācijas.

Arī informatīvā ziņojuma 3. nodaļā programmu decentralizācijas riskiem pieskaitīts lielāks administratīvais slogs, mazāks caurspīdīgums un vienotas kompetences zudums. Savukārt 4. nodaļā SIF procedūras un digitālie risinājumi atzīti par izmantojamiem kā labās prakses piemērs. [4]

LSUA aicina saglabāt un attīstīt vienu projektu iesniegšanas un administrēšanas vidi, kopīgu pamatprasību un veidlapu kopumu, vienotu konsultāciju pieeju un savstarpēji salīdzināmus datus par finansējuma saņēmējiem, piešķīrumiem un rezultātiem. Atšķirības starp programmām pamatojamas ar to saturu un normatīvajām prasībām. Tās nedrīkst rasties tikai tādēļ, ka katrs resors izveido savu administrēšanas kārtību. Vienotas sistēmas attīstība jāizmanto arī atkārtotas datu pieprasīšanas mazināšanai.

Informatīvā ziņojuma 4. nodaļā darba grupa par optimālāko risinājumu atzinusi 3. scenāriju, saglabājot SIF juridisko formu un nostiprinot centralizētu, pārresorisku administrēšanu. Kā alternatīva atbalstīts 1. scenārijs, kas arī saglabā SIF.

Pārresorisks atbalsts sociālās ekonomikas attīstībai

LSUA pārstāv sociālo uzņēmēju un sociālās ekonomikas dalībnieku intereses. Šajā jomā nodarbinātība, sociālā iekļaušana, izglītība, sociālie pakalpojumi un vietējo kopienu attīstība ir savstarpēji saistīti. Piemēram, darba integrācijas iniciatīvai var būt nepieciešama sadarbība gan nodarbinātības, gan sociālo pakalpojumu un izglītības jomā. Šādu risinājumu atbalstam ir vajadzīga saskaņota pieeja pāri vienas ministrijas kompetences robežām.

Vienots finansējuma administrētājs atvieglo sadarbību starp NVO, sociālajiem uzņēmumiem un publiskajām institūcijām tajās programmās, kurās attiecīgās organizācijas ir tiesīgas piedalīties. LSUA aicina, precizējot SIF mandātu, saglabāt kapacitāti sociālo inovāciju un sociālekonomiskās iekļaušanas atbalstam un nodrošināt, ka starpnozaru iniciatīvas nepaliek bez atbildīgā administratora. Katras programmas mērķgrupas un pretendentu atbilstība nosakāma tās tiesiskajā regulējumā.

Izmaksu pamatojums un atbalsta nepārtrauktība

Ziņojuma 3. nodaļas finanšu ietekmes tabulā, vērtējot 4. scenāriju, Kultūras ministrijas aptvertajai programmu daļai norādīts aptuveni 62 % izmaksu pieaugums, bet Valsts kancelejai – nepieciešamība pēc aptuveni astoņām amata slodzēm. Tās ir sākotnējas scenārija aplēses, nevis pilns protokollēmuma 4. punktā paredzētās pārdales aprēķins. Tomēr tās neļauj bez papildu pamatojuma pieņemt, ka pārdale būs fiskāli neitrāla un neprasīs papildu administratīvo kapacitāti. [4]

Jebkuru izmaiņu izvērtējumā jāiekļauj gan valsts institūciju pārejas un turpmākās uzturēšanas izmaksas, gan finansējuma saņēmēju administratīvais slogs. Jānovērš paralēlu sistēmu veidošana un jānodrošina konkursu, noslēgto līgumu un maksājumu nepārtrauktība. Izmaiņas jāplāno tā, lai saglabātu uzkrāto kompetenci, pieejamo finansējumu un Latvijas spēju piesaistīt ārējos finanšu avotus.

Atsauces
[1] SIF likums, 2. panta pirmā daļa, 3. panta otrās daļas 6.–8. punkts un trešā daļa, 9. panta pirmā un trešā daļa. Likuma teksts
[2] MK 2020. gada 9. jūnija noteikumi Nr. 379 “Sabiedrības integrācijas fonda nolikums”, 20. un 21. punkts. Publikācija
[3] PwC, SIF funkciju, administrēto atbalsta programmu un izdevumu efektivitātes audits (KM 2026/1), 2026, 10., 65. un 127. lpp. Ziņojums
[4] KM informatīvā ziņojuma projekts KMZin_310826_SIF_darbibas_uzlabosana, 3.–5. nodaļa, īpaši 13.–16. lpp.
[5] Pievienotais Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts, 2.–4. punkts.
 

Svītrot Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 4. punktu un 4.1.–4.6. apakšpunktu.