Atzinums

Likumprojekta 1.pantā paredzētajā Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma (turpmāk - Likums) 1.panta pirmajā daļā noteikts, ka likumā lietotie termini cita starpā atbilst  uz Enerģētikas likuma, Elektroenerģijas tirgus likuma un likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” pamata izdotajos ārējos tiesību aktos lietotājiem terminiem. Sabiedrisko pakalojumu regulēšanas komisija (turpmāk - Regulators), izvērtējot Likumā lietotos terminus, secina, ka bez Enerģētikas likumā un Elektroenerģijas tirgus likumā lietotajiem terminiem, Likumā tiek lietoti termini, kas noteikti elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikās. Regulators uzskata, ka likumā nebūtu pamatoti likt atsauces uz terminiem, kas tiek lietoti uz likuma pamata izdotajos normatīvajos aktos, turklāt nenosaucot konkrēti, kuros normatīvajos aktos.

Ja tomēr termini no elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikām Likumprojektā tiek lietoti, tad, Regulatora ieskatā, Likumprojekta 1.pantā paredzētā Likuma 1.panta pirmā daļa izsakāma šādā redakcijā:
“(1) Likumā lietotie termini, kas nosaka elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma un obligātā iepirkuma komponentes maksas kompensēšanu, atbilst Enerģētikas likumā, Elektroenerģijas tirgus likumā, kā arī elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas un elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikā lietotajiem terminiem.”.

Attiecīgi nepieciešams precizēt anotācijas 1.3.apkšnodaļas “Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” sadaļas “Risinājuma apraksts” pirmo rindkopu.

-

Likumprojekta 2.pantā paredzētajā Likuma 4.panta piektajā daļā noteikts elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora un elektroenerģijas sadales sistēmas operatora, kura sistēmai ir pieslēgti vairāk par simts tūkstošiem lietotāju, pienākums attiecībā uz regulatīvā rēķina noteikšanu, aprēķinot tarifu, kas stājas spēkā 2023.gadā.

Regulators norāda uz nepieciešamību precizēt Likumprojekta 2.pantā paredzēto Likuma 4.panta piekto daļu, jo atbilstoši Regulatora 2022.gada 29.augusta lēmumam Nr.1/18 “Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika” (turpmāk – Pārvades tarifu metodika) un Regulatora 2022.gada 28.novembra lēmumam Nr.1/41 “Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika” (turpmāk – Sadales tarifu metodika) tiek noteikts nevis viens elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma un sadales sistēmas pakalpojuma tarifs, bet tiek noteikti diferencētie attiecīgā sistēmas pakalpojuma tarifi.

Regulators vērš uzmanību, ka saskaņā ar Sadales tarifu metodiku, elektroenerģijas sadales  sistēmas operators regulatīvajā rēķinā uzskaita starpību starp faktiskajām un plānotajām sadales sistēmas operatora citas sadales sistēmas pakalpojumu izmaksām, nevis starpību starp faktiskajām un plānotajām cita elektroenerģijas sadales sistēmas operatora pakalpojuma izmaksām, kā tas noteikts Likumprojekta 2.pantā paredzētajā Likuma 4.panta piektajā daļā.

Bez tam Regulators norāda, ka atbilstoši Pārvades tarifu metodikai un Sadales tarifu metodikai starpību starp faktiskajām un plānotajām sadales sistēmas operatora citas sadales sistēmas pakalpojumu izmaksām un starpību starp faktiskajām un plānotajām pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksām regulatīvajā rēķinā ir jāieskaita tikai elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram. Līdz ar to, nodrošinot normas skaidrību un uztveramību, Regulatora ieskatā, Likumprojekta 2.pantā paredzētajā Likuma 4.panta piektajā daļā pienākums attiecībā uz regulatīvā rēķina noteikšanu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram un elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram, kura sistēmai ir pieslēgti vairāk par simts tūkstošiem lietotāju, būtu nosakāms atsevišķi.

Regulators vērš uzmanību, ka Likumprojekta 2.pantā paredzētajā Likuma 4.panta piektajā daļā noteiktais paredz iespēju, nosakot elektroenerģijas sadales sistēmas operatora regulatīvo rēķina atlikumu, noteikt vienādu ar nulle euro vai nu starpību starp faktiskajām un plānotajām sadales sistēmas operatora citas sadales sistēmas pakalpojumu izmaksām, vai nu starpību starp faktiskajām un plānotajām pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksām. Ievērojot, ka starpību starp faktiskajām un plānotajām pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksām var radīt sadales sistēmas pakalpojuma tarifus samazinošu ietekmi un nodrošinot minētas normas skaidrību, nepieciešams tajā noteikt, kādos gadījumos starpība starp faktiskajām un plānotajām sadales sistēmas operatora citas sadales sistēmas pakalpojumu izmaksām un kādos gadījumos starpība starp faktiskajām un plānotajām pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksām ir vienāda ar nulle euro.

Regulatora ieskatā Likumprojekta 2.pantā paredzētā Likuma 4.panta piektā un sestā daļa jāveido vienotā stilistikā, izmantojot vienveidīgas un standartizētas vārdiskās izteiksmes. Līdz ar to minētajās normās vajadzētu ietvert šādu vārdisko izteiksmi – “elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, aprēķinot regulatīvā rēķina atlikumu” un “elektroenerģijas sadales sistēmas operators, aprēķinot regulatīvā rēķina atlikumu”.

-

Likumprojekta 2.pantā paredzētajā Likuma 4.panta sestajā daļā noteikts, ka elektroenerģijas pārvades sistēmas operators vai elektroenerģijas sadales sistēmas operators, aprēķinot regulatīvā rēķina atlikumu, par laikposmu no 2023.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 31.decembrim elektroenerģijas izmaksas par tehnoloģisko procesu nodrošināšanu un elektroenerģijas tīkla zudumu nosegšanu nosaka atbilstoši faktiskajām izmaksām, bet ne vairāk kā 160,00 euro par vienu megavatstundu.

Regulators norāda, ka elektroenerģijas izmaksas par tehnoloģisko procesu nodrošināšanu un elektroenerģijas tīkla zudumu nosegšanu tiek noteiktas, reizinot tehnoloģisko procesu nodrošināšanai un elektroenerģijas tīkla zudumu nosegšanai nepieciešamo elektroenerģijas daudzumu ar attiecīgo tehnoloģiskā patēriņa un elektroenerģijas zudumu cenu. Ievērojot, ka 160,00 euro par vienu megavatstundu ir tehnoloģiskā patēriņa un elektroenerģijas zudumu cena, nevis izmaksas, Likumprojekta 2.pantā paredzētās Likuma 4.panta sestās daļas pirmais teikums ir jāizsaka šādā redakcijā:
“Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators vai elektroenerģijas sadales sistēmas operators, aprēķinot regulatīvā rēķina atlikumu, par laikposmu no 2023.gada 1.jūlija līdz 2023. gada 31.decembrim elektroenerģijas izmaksas par tehnoloģisko procesu nodrošināšanu un elektroenerģijas tīkla zudumu nosegšanu nosaka atbilstoši faktiskajām izmaksām, ievērojot, ka tehnoloģiskā patēriņa un elektroenerģijas zudumu cena nav lielāka par 160,00 euro par vienu megavatstundu.”

Saskaņā ar Regulatora rīcībā esošo informāciju elektroenerģijas pārvades sistēmas operators ir noslēdzis līgumu ar elektroenerģijas biržu “Nord Pool AS” par tehnoloģisko procesu nodrošināšanai un elektroenerģijas tīkla zudumu nosegšanai nepieciešamās elektroenerģijas iepirkšanu un neveic minētās elektroenerģijas iepirkumu Sabiedrisko pakalpojuma sniedzēju iepirkuma likumā noteiktajā kārtībā. Līdz ar to, nodrošinot normas skaidrību un uztveramību, Regulatora ieskatā, Likumprojekta 2.pantā paredzētajā Likuma 4.panta sestajā daļā pienākums attiecībā uz pieļaujamo tehnoloģiskā patēriņa un elektroenerģijas zudumu cenas līmeni elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram un elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram būtu nosakāms atsevišķi.

Regulators vērš uzmanību, ka Likumprojekta 2.pantā paredzētā Likuma 4.panta piektā daļa noteic prasības attiecībā uz regulatīvā rēķina atlikuma noteikšanu elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram, kura sistēmai ir pieslēgti vairāk par simts tūkstošiem lietotāju. Savukārt Likumprojekta 2.pantā paredzētā Likuma 4.panta sestā daļa noteic prasības attiecībā uz regulatīvā rēķina atlikuma noteikšanu visiem elektroenerģijas sadales sistēmas operatoriem. Regulators uzskata, ka Likumprojekta 2.pantā paredzētās Likuma 4.panta sestā daļas prasības būtu attiecināmas tikai uz elektroenerģijas sadales sistēmas operatoru, kura sistēmai ir pieslēgti vairāk par simts tūkstošiem lietotāju.

Regulators izsaka bažas, ka, Likumā nosakot maksimālo pieļaujamo tehnoloģiskā patēriņa un elektroenerģijas zudumu cenu, pastāv risks, ka elektroenerģijas tirgus dalībnieki Sabiedrisko pakalpojuma sniedzēju iepirkuma likumā noteiktajā kārtībā veiktajā iepirkumā nepiedāvās elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram zemāku, tirgum atbilstošu tehnoloģiskā patēriņa un elektroenerģijas zudumu cenu. Līdz ar to, Regulatora ieskatā, nepieciešams papildināt anotāciju ar skaidrojumu, kā tiek novērsts minētais risks, kā arī pamatojumu pieļaujamās tehnoloģiskā patēriņa un elektroenerģijas zudumu cenas 160,00 euro par vienu megavatstundu noteikšanai.

-

Likumprojekta 2.pantā paredzētajā Likuma 4.panta septītās daļas pirmais teikums noteic, ka elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, aprēķinot regulatīvā rēķina atlikumu laikposmam no 2023.gada 1.jūlija līdz 2024.gada 31.decembrim, fiksēto maksu par iepriekš noteikta apjoma jaudas rezerves uzturēšanu atbilstoši noteiktām tehniskām prasībām nosaka atbilstoši faktiskajām izmaksām, bet ne lielāku kā 4,65 euro par vienu megavatu stundā.

Regulators norāda, ka elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora izmaksas noteikta apjoma jaudas rezerves (tas ir 100 MW avārijas jaudas rezerves sistēmas drošumam) uzturēšanu tiek noteiktas, pamatojoties uz iepirkumu procedūras rezultātā noslēgtā līgumā noteiktu cenu – euro  par 1 MW stundā, kā arī jaudas rezerves apjomu un stundu skaitu gadā. Ievērojot minēto, Regulatora ieskatā, Likumprojekta 2.pantā paredzētā Likuma 4.panta septītās daļas pirmais teikums izsakāma šādā redakcijā:
“(7) Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, aprēķinot regulatīvā rēķina atlikumu, par laikposmu no 2023.gada 1.jūlija līdz 2024.gada 31.decembrim, izmaksas par elektroenerģijas pārvades sistēmas palīgpakalpojumos ietverto fiksēto maksu par iepriekš noteikta apjoma jaudas rezerves uzturēšanu atbilstoši noteiktām tehniskām prasībām nosaka atbilstoši faktiskajām izmaksām, ievērojot, ka noteikta apjoma jaudas rezerves uzturēšanas cena nav lielāka par 4,65 euro par vienu megavatu stundā.”.

Regulators vērš uzmanību, ka elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora akciju sabiedrības “Augstsprieguma tīkls” un akciju sabiedrības “Latvenergo” 2022.gada 28.februārī noslēgtajā līgumā Nr.AST/22-45 par avārijas jaudas rezerves uzturēšanu noteiktā cena par rezervju uzturēšanu līdz 2023.gada 28.februārim ir lielāka nekā 4,65 euro par vienu megavatu stundā. Nodrošinot elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram iespēju atgūt pamatotās izmaksas, Regulatora ieskatā, Likumprojekta 2.pantā paredzētajā Likuma 4.panta septītajā daļā noteiktā maksimālā noteikta apjoma jaudas rezerves uzturēšanas cena 4,65 euro par vienu megavatu būtu pārskatāma saskaņā ar minēto līgumi, vai arī anotācijā jāsniedz detalizēts skaidrojums minētās cenas noteikšanai.

-

Likumprojekta 2.pantā paredzētajā Likuma 4.panta sestajā daļā noteikts, ka elektroenerģijas pārvades sistēmas operators vai elektroenerģijas sadales sistēmas operators, aprēķinot regulatīvā rēķina atlikumu, par laikposmu no 2023.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 31.decembrim elektroenerģijas izmaksas par tehnoloģisko procesu nodrošināšanu un elektroenerģijas tīkla zudumu nosegšanu nosaka atbilstoši faktiskajām izmaksām, bet ne vairāk kā 160,00 euro par vienu megavatstundu. Anotācijas 1.3.apkšnodaļas “Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” sadaļā “Risinājuma apraksts” norādīts, ka minētās normas darbības ilgums līdz 2023.gada beigām izvēlēts, jo “šis mehānisms ir ārkārtas un vienreizējs mehānisms un tas ir piemērots potenciāli augstas elektroenerģijas cenas periodam”.

Attiecībā uz Likumprojekta 2.pantā paredzētajā Likuma 4.panta sestajā daļā noteikto par elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora izmaksām noteikta apjoma jaudas uzturēšanai anotācijā noteikts,  “ka minētā pakalpojuma izmaksas svārstās līdz ar vairumtirgus izmaksām. Ņemot vērā, ka šobrīd nav paredzams, kurā brīdī notiks sinhronizācija ar Kontinentālo Eiropu, ir pamats noteikt pakalpojuma cenas stabilizēšanu spēkā esošā tarifa līmenī (4,65 EUR/MW/ h) no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 31. decembrim”.
Regulators uzskata, ka maksas par iepriekš noteikta apjoma jaudas rezerves uzturēšanu atbilstoši noteiktām tehniskām prasībām maksimālā pieļaujamā apjoma noteikšana Likumprojekta 2.pantā paredzētajā Likuma 4.panta septītajā daļā arī uzskatāma par ārkārtas un vienreizēju pasākumu un pasākuma īstenošanai, ievērojot, ka tā ir iejaukšanās elektroenerģijas tirgus darbībā, jābūt pēc iespējas īsākai.  Līdz ar to anotāciju nepieciešams papildināt ar skaidrojumu, kāpēc Likumprojekta 2.pantā paredzētajā Likuma 4.panta sestajā un septītajā daļā noteiktajiem vienreizējiem elektroenerģijas tirgus darbību ierobežojošiem pasākumiem ir noteikti dažādi piemērošanas termiņi.

Bez tam Regulators norāda, ka netiek noteikts tarifs par noteikta apjoma jaudas uzturēšanu. Minētajam pakalpojumam, elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram un pakalpojuma sniedzējam savstarpēji vienojoties, tiek noteikta cena. Ievērojot minēto, nepieciešams attiecīgi precizēt anotāciju.

-