Atzinums

Atteikšanās no termina “valsts finansētajā studiju vietā” to aizstājot ar vārdiem “no augstskolai pieejamajiem finanšu līdzekļiem finansētajā studiju vietā” var radīt risku, ka valsts var atteikties no pozitīvā pienākuma, kas izriet no ANO Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, proti, tā 13. pantā noteikto, ka c) augstākai izglītībai jābūt vienādi pieejamai visiem atbilstoši katra spējām, ar visiem pieņemamiem līdzekļiem un it īpaši pakāpeniski ieviešot bezmaksas augstāko izglītību.
 

47.1 pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus “valsts finansētajā studiju vietā” ar vārdiem “no augstskolai pieejamajiem finanšu līdzekļiem vai valsts finansētajā studiju vietā”;
 
aizstāt trešajā daļā vārdus “valsts finansētajā studiju vietā” ar vārdiem “no augstskolai pieejamajiem finanšu līdzekļiem vai valsts finansētajā studiju vietā”.
 
 

Izslēdzot pantu 51.pants. Studiju vietu skaita noteikšana, kurš paredzēja līdzšinējo praksi, ka no valsts budžeta līdzekļiem finansējamo studiju vietu skaitu augstskolā nosaka izglītības un zinātnes ministrs pēc Augstākās izglītības padomes priekšlikuma, Grozījumi Augstskolu likumā min citu mehānismu kā tiks izstrādāti priekšlikumi par nepieciešamo speciālistu skaitu. Tomēr tas nav pienācīgi aprakstīts.
78. Pantā tiek minēta jauna norma, ka arī sagatavojamo speciālistu skaita noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets, bet netiek minēts, kura institūcija šo kārtību īstenos, kādi principi tiks ievēroti, tāpēc būtu lietderīgi nevis izslēgt 51. pantu, bet to izteikt jaunā redakcijā
Iepazīstoties ar precizēto anotāciju , jāatzīst, ka tajā ir veikti uzlabojumi, īpaši attiecībā uz finansēšanas modeļa skaidrojumu un valsts pasūtījuma veidošanas pieejas aprakstu.
Vienlaikus anotācijas papildinājumi nemaina būtisko problēmu – normatīvajā regulējumā joprojām nav nostiprināts institucionālais un procesuālais ietvars sagatavojamo speciālistu skaita noteikšanai.
Anotācijā ir skaidrots, ka valsts pasūtījuma veidošanā tiks izmantots transformētās Cilvēkkapitāla attīstības padomes augstākās izglītības domnīcas formāts, iesaistot nozaru ministrijas un sociālos partnerus, kā arī ka detalizēta kārtība tiks noteikta Ministru kabineta noteikumos . Tomēr šāda pieeja saglabā būtisku tiesiskās noteiktības trūkumu.
Pirmkārt, likuma līmenī netiek nostiprināts pats šādas institucionālas platformas pastāvēšanas fakts. Anotācijā minētā “domnīca” pēc būtības pilda valsts pasūtījuma koordinācijas un saskaņošanas funkciju, kas iepriekš bija saistīta ar Augstākās izglītības padomes darbību. Ja likumdevējs paredz šādu mehānismu kā centrālu elementu jaunajā sistēmā, tas ir jānostiprina likumā, nevis tikai anotācijā vai turpmākajos Ministru kabineta noteikumos.
Otrkārt, pilnīga regulējuma deleģēšana Ministru kabinetam neatbilst likumdevēja kompetences robežām attiecībā uz būtiskiem augstākās izglītības sistēmas elementiem. Sagatavojamo speciālistu skaita noteikšana ir cieši saistīta ar publisko finanšu sadali, piekļuvi augstākajai izglītībai un tautsaimniecības attīstību, līdz ar to tās pamatprincipiem jābūt nostiprinātiem likuma līmenī. Pretējā gadījumā tiek radīts pārmērīgi plašs izpildvaras diskrecijas apjoms.
Treškārt, anotācijā aprakstītais trīs pīlāru finansēšanas modelis pats par sevi nekompensē šī regulējuma trūkumu. Lai arī 78. pantā tiek nostiprināta finansējuma struktūra (bāzes, snieguma un attīstības finansējums), šis modelis nerisina jautājumu par to, kā tiek noteikts sākotnējais valsts pasūtījums – proti, cik un kādi speciālisti valstij ir nepieciešami. Bez skaidra plānošanas mehānisma arī trīs pīlāru modelis nevar pilnvērtīgi funkcionēt.
 

Izteikt 51. pantu vai izstrādāt jaunu 51¹. pantu sekojošā redakcijā:
51.pants. Sagatavojamo speciālistu skaita noteikšana
(1) Sagatavojamo speciālistu skaitu valsts finansētajās studijās nosaka, pamatojoties uz valsts attīstības prioritātēm, darba tirgus attīstības vajadzībām un cilvēkkapitāla attīstības vajadzībām.
(2) Ministru kabinets nosaka institūciju, kura nodrošina konsultatīvas platformas izveidi un darbību, iesaistot nozares ministrijas, augstskolas, darba devēju organizācijas, profesionālās asociācijas un citus sociālos partnerus, lai sagatavotu un saskaņotu priekšlikumus par valstij nepieciešamo speciālistu skaitu.
(3) Šā panta otrajā daļā minētā institūcija nodrošina, ka priekšlikumi par sagatavojamo speciālistu skaitu:
1.ir balstīti uz darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm un nozaru attīstības plānošanas dokumentiem;
2.ir savstarpēji saskaņoti starp nozarēm;
3.tiek sagatavoti atbilstoši valsts budžeta plānošanas ciklam.
(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā:
1.tiek izstrādāti un saskaņoti priekšlikumi par sagatavojamo speciālistu skaitu;
2.tiek nodrošināta konsultatīvās platformas darbība;
3.sagatavojamo speciālistu skaits tiek izmantots šā likuma 78. panta piektajā daļā minēto līgumu slēgšanai.
 

Lai nodrošinātu vienu no Eiropas augstākās izglītības telpas pamatvērtībām, proti, studējošo un akadēmiskā personāla līdzdalība pārvaldībā, ir svarīgi arī saglabāt Senāta lomu lemjot par studiju vietu sadalījumu, ņemot vērā augstskolas Senāta kompetenci akadēmiskās pārvaldības procesos, ir jāparedz iespēja, ka arī Senāta negatīva atzinuma gadījumā, tiek veidota saskaņošanas komisija, kā arī, lai nodrošinātu līdzsvaru starp visām iekšējā pārvaldībā iesaistītajām pusēm, ir jāparedz, ka saskaņošanas komisiju izveido nevis valsts augstskolas padome, bet rektors.

Izteikt 52. panta pirmo daļu sekojošā redakcijā:
52. pants. Studiju vietu skaita noteikšana, studiju maksa un stipendijas 
 (1) Lai nodrošinātu līgumā par noteikta skaita speciālistu sagatavošanu ietverto sasniedzamo rādītāju sasniegšanu, valsts augstskolas padome pēc rektora priekšlikuma un augstskolas senāta un studējošo pašpārvaldes atzinumiem nosaka studiju vietu skaitu un studiju vietas finansēšanas principus no valsts budžeta, augstskolas budžeta un privātpersonu līdzekļiem. Negatīva studējošo pašpārvaldes vai senāta atzinuma gadījumā rektors izveido saskaņošanas komisiju, kuras sastāvu veido pēc vienlīdzīgas pārstāvniecības principa, iekļaujot studējošo pašpārvaldes, senāta, rektora un padomes pārstāvjus. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina padome ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu. Studiju vietu skaitu privātpersonu dibinātajā augstskolā nosaka tās dibinātājs.
 

Veidojot jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeli tas būtu skaidri jāsalāgo ar Valsts aizsardzības dienesta likuma 32. pantu Valsts atbalsts pilsoņiem, kas pabeiguši valsts aizsardzības dienestu, kurā ir paredzēts, ka Valsts augstskolas un koledžas tām gadskārtējā valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumā apstiprinātā finansējuma ietvaros finansē studijas īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmā, pirmā cikla augstākās izglītības programmā un otrā cikla augstākās izglītības programmā, kura īstenojama pēc vidējās izglītības ieguves, pilsonim, kurš brīvprātīgi pieteicies valsts aizsardzības dienestam un, beidzoties dienesta termiņam, atvaļināts rezervē, un atbilst augstskolas un studiju programmas uzņemšanas prasībām – starp šiem diviem augstākās izglītības finansēšanas modeļiem nedrīkst būt pretrunas, tās ir skaidri un nepārprotami savstarpēji jāsalāgo.
 

Izteikt 78. panta pirmo daļu sekojošā redakcijā:
78. pants. Valsts finansējums augstākās izglītības nodrošināšanai
(1) Valsts dibinātās augstskolas saņem šādu finansējumu:
1.finansējumu studiju nodrošināšanai;
2.finansējumu stipendiju nodrošināšanai;
3.snieguma finansējumu par rezultātiem pētniecībā balstītas augstākās izglītības nodrošināšanā un speciālistu (absolventu) sagatavošanā (turpmāk – snieguma finansējums);
4.attīstības finansējumu;
5.finansējumu noteiktu mērķu īstenošanai;
6.finansējumu studiju nodrošināšanai personām, kuras pēc valsts aizsardzības dienesta pabeigšanas ir atvaļinātas rezervē, saskaņā ar Valsts aizsardzības dienesta likuma 32. pantu.

Anotācijā joprojām ir minēta arī akadēmiskā personāla “komplekta” pieeja, kas principā ir lieka un būtu svītrojama, jo ir paredzēts, ka līgums ar augstskolām tiks slēgts nevis par akadēmiskā personāla “komplektu” skaitu, bet par noteikta skaita speciālistu (absolventu) sagatavošanu, finansējuma studiju nodrošināšanai, snieguma finansējuma piešķiršanu un finansējumu noteiktu mērķu īstenošanai.

Kā arī anotācijā minētie akadēmiskā personāla “komplekti” nav definēti Augstskola likumā vai piedāvātajos grozījumos, turklāt, arī anotācijā tiek minēts, ka pārejot uz jaunu aprēķina kārtību, iestādēm netiks samazināts esošais finansējums un netiks noteikta prasība nodrošināt pilnu "komplektu" esošā finansējuma ietvaros.
 

Atteikties no akadēmiskā personāla “komplekta” pieejas anotācijā.