Atzinums

Lūdzam izvērtēt un likumprojektā izteiktā Imigrācijas likuma 11. panta otrās daļas 4. punktā norādīt konkrētas Vīzu kodeksa vienības, tādējādi atvieglojot likumprojekta piemērošanu praksē.

-

Vēršam uzmanību, ka no likumprojekta nav skaidri saprotams, vai nosacījums, ka ārzemnieka paredzētais uzturēšanās termiņš ir garāks par termiņu, uz kādu var izsniegt vīzu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija regulai (EK) Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksam (Vīzu kodekss), attiecināms vienīgi uz likumprojektā izteiktā Imigrācijas likuma 11. panta otrās daļas 4. punktā paredzēto gadījumu vai arī uz visiem 11. panta otrās daļas gadījumiem. Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt likumprojektu, nodrošinot, ka ilgtermiņa vīzas ir skaidri nošķiramas no citiem Imigrācijas likuma 10. panta pirmajā daļā minētajiem vīzu veidiem.

-

Likumprojekta anotācijā cita starpā norādīts, ka likumprojektā noteikts, ka pēc vīzas termiņa beigām vīzu saistībā ar attālinātā darba veikšanu nevar pieprasīt atkārtoti, bet personai vismaz uz sešiem mēnešiem jāatgriežas savā mītnes valstī vai jāizceļo uz citu valsti, kurā personai ir tiesības ieceļot. Saistībā ar minēto:
pirmkārt, vēršam uzmanību, ka likumprojektā nav noteikts, ka personai vismaz uz sešiem mēnešiem jāatgriežas savā mītnes valstī vai jāizceļo uz citu valsti, kurā personai ir tiesības ieceļot. Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta anotāciju (norādot, ka tas nevis noteikts likumprojektā, bet izriet no likumprojekta) vai papildināt likumprojektu;
 otrkārt, atbilstoši noteikumu Nr. 617 9.1. apakšpunktam lūdzam likumprojekta anotāciju papildināt ar skaidrojumu termiņa - tieši pusgada apmērā - noteikšanai, uz kuru personai jāatgriežas savā mītnes valstī vai jāizceļo uz citu valsti, kurā personai ir tiesības ieceļot.

-

Ņemot vērā, ka ar likumprojektā izteiktā Imigrācijas likuma 11. panta otro daļu kā pamatu ilgtermiņa vīzas izsniegšanai tiek paredzēts noteikt atbilstību humāniem apsvērumiem, nevis saistību ar humāniem apsvērumiem, kā šobrīd paredzēts Imigrācijas likumā, lūdzam izvērtēt un atbilstoši precizēt likumprojektu vai papildināt likumprojekta anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu par attiecīgo izmaiņu Imigrācijas likumā nepieciešamību un mērķi, ievērojot noteikumu Nr. 617 9.1. apakšpunktu, tai skaitā norādot, vai tādējādi netiek sašaurinātas attiecīgo tiesību subjektu minētajā Imigrācijas likuma pantā ietvertās tiesības pieprasīt ilgtermiņu vīzu.

-

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka  "(..)Igaunija un Horvātija savos normatīvajos aktos paredzējušas iespēju trešo valstu pilsoņiem, kuru darba specifika pieļauj darbu veikt attālināti, saņemt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, uzturoties valstī, kas izsniegusi vīzu un saglabājot darba attiecības ar ārvalstī reģistrētu darba devēju. Atsevišķas citas Eiropas Savienības dalībvalstis apsver iespēju šādu regulējumu ieviest (..) Valstis, kas ieviesušas vai plāno ieviest šādu regulējumu, norāda, ka šāds risinājums veicinās augstas kvalifikācijas ārzemnieku ieceļošanu, kas varētu rezultēties komercdarbības uzsākšanā, tādējādi dodot pienesumu tautsaimniecības attīstībai, tomēr, ievērojot to, ka regulējums ieviests relatīvi nesen, šis apgalvojums pagaidām nav pamatots ar konkrētiem faktiem." Saistībā ar minēto vēršam uzmanību, ka apsvērums par citās valstīs paredzētām ilgtermiņa vīzām saistībā ar uzturēšanos valstī, veicot attālinātu darbu pie darba devēja, kas reģistrēts citā valstī (turpmāk - ilgtermiņa vīzas), pats par sevi nav pietiekams pamatojums paredzēt līdzīgas ilgtermiņa vīzas izsniegšanu nacionālajā regulējumā, jo likumprojekta anotācijā cita starpā nav detalizēti analizēts, kāda ir Horvātijas un Igaunijas tiesiskās sistēmas specifika, tostarp mērķi un konteksts attiecīgās ilgtermiņa vīzas izsniegšanai. Uzsveram, ka nav pieļaujama ārvalsts tiesiskā regulējuma nekritiska pārņemšana nacionālajos normatīvajos aktos, neņemot vērā nacionālās tiesiskās sistēmas īpatnības un tiesībpolitiskus u.c. apsvērumus, jo īpaši ņemot vērā, ka konkrētajā gadījumā no likumprojekta anotācijas nav gūstams apstiprinājums, ka likumprojektā izvirzītais mērķis tiks sasniegts, proti, no likumprojekta anotācijas izriet, ka nav faktu, kas apstiprinātu, ka augstas kvalifikācijas ārzemnieku ieceļošana atbilstoši likumprojektam veicinās to, ka šie ārzemnieki secīgi uzsāks komercdarbību Latvijā. Turklāt norādām, ka ir vairākas citas valstis (tai skaitā Eiropas Savienības dalībvalstis), kur līdzīgs tiesiskais regulējums par ilgtermiņa vīzām nav pieņemts, kā arī likumprojekta anotācijā nav analizēti riski un iespējamās negatīvās sekas attiecīgam regulējumam. Attiecīgi secināms, ka likumprojekta izstrāde šobrīd nav pienācīgi pamatota.
Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši papildināt likumprojekta anotāciju ar izvērstu un pamatotu skaidrojumu. Uzsveram, ka bez pienācīga izvērtējuma likumprojekta anotācijā par iepriekš minētajiem apsvērumiem nav atbalstāma ilgtermiņa vīzas paredzēšana saistībā ar uzturēšanos Latvijas Republikā, veicot attālinātu darbu pie darba devēja, kas reģistrēts ārpus Latvijas Republikas.

-

Ņemot vērā, ka ar likumprojektu tiek ieviestas Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 25. marta regulas Nr. 265/2010/ES ar kuru Šengenas nolīguma Īstenošanas konvenciju un Regulu (EK) Nr. 562/2006 (turpmāk - regula Nr. 265/2010/ES) prasības, lūdzam aizpildīt likumprojekta 5. sadaļu atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 9. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" (turpmāk - noteikumi Nr. 617) 9.19. apakšpunktam.
Papildus lūdzam likumprojektā ietvertā Imigrācijas likuma 11. panta piektajā daļā izdarīt atbilstošu atsauci uz minētās regulas 1. panta 1. punktu. Norādām, ka atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas spriedumam lietā 34/73 Fratelli Variola S.p.A. v Amministrazione italiana delle Finanze "nav pieļaujama procedūra, kuru izmantojot tiesību normas subjektiem netiek atklāts, ka attiecīgā norma ir Eiropas Kopienas norma”. Tas nozīmē, ka dalībvalstij, izdodot nacionālos normatīvos aktus, skaidri jānorāda, kuras ir Eiropas Savienības un kuras – nacionālās normas.

-