Atzinums

Likumprojekta 5. panta "Uzlādes punkti un uzpildes punkti" pirmā daļa paredz, ka "Satiksmes ministrija, sadarbojoties ar Ekonomikas ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un attiecīgajām pašvaldībām, kuru administratīvo teritoriju tas skars, un ņemot vērā politikas plānošanas dokumentus klimata, enerģētikas un transporta politikas jomā, izstrādājot atbilstošo regulējumu, nodrošina, ka (..)".
Lūdzam svītrot vārdus "izstrādājot atbilstošu regulējumu". Nav skaidrs, kas saprotams ar minēto regulējumu, tāpat norādām, ka šajā panta daļā minētajām institūcijām nav tiesību izdot vispārsaistošus ārējos normatīvos aktus - likumus vai Ministru kabineta noteikumus. Pašvaldībām ir tiesības savu funkciju izpildes nodrošināšanai likumā noteiktajos gadījumos izdod saistošos noteikumus. Ja ar likumprojekta 5.panta pirmo daļu plānots uzdot pašvaldībām šādu saistošu noteikumu izdošanu, tas skaidri jānosaka likumprojektā, ievērojot arī Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 2.6.nodaļas prasības. 
 

-

Projekta 14. pantā ir paredzētas iemaksas valsts energoefektivitātes fondā 70 eiro par katru nesamazināto transporta enerģijas aprites cikla  siltumnīcefekta gāzu emisiju tonnu apmērā. Iepriekšējā projekta redakcijā tā vietā bija paredzēta transporta enerģijas aprites cikla emisiju intensitātes samazināšanas valsts nodeva.

Atšķirībā no valsts nodevas šobrīd vairs nav tik skaidrs šāda maksājuma raksturs (attiecīgi arī atbilstība projekta anotācijā minētajam Administratīvā procesa likuma 185. panta ceturtās daļas 1. punktam). Līdz ar to projekta anotācijā iekļaujams pamatojums, norādot šādu iemaksu mērķi un analizējot to bardzību (līdzīgi kā par projekta 13. pantā paredzētajiem pasākumiem). Ja šādas iemaksas atbilst soda pazīmēm, tad nav atbalstāma projekta 14. panta pašreizējā redakcija.
 

-

Projekta 13. panta sestajā daļā ir paredzēts: "Lēmuma par piespiedu naudas uzlikšanu pārsūdzēšana neaptur tā izpildi."

Lai arī projektā paredzētā piespiedu nauda nav sods, tas tomēr ir piespiedu ietekmēšanas līdzeklis, nevis tāda veida maksājums valstij kā nodoklis vai tamlīdzīgi, resp., maksājums ar fiskālu mērķi (Dreimanis A. Pagaidu aizsardzības līdzekļi administratīvajā procesā tiesā. Jurista Vārds, 24.03.2009., Nr. 12). Tāpat projekta 13. pantā veidotais mehānisms atšķiras no Administratīvā procesa likuma 370. pantā regulētās piespiedu naudas kā administratīvā akta piespiedu izpildes līdzekļa. Proti, šajā gadījumā piespiedu nauda ir administratīvā akta tieši noteiktās tiesiskās sekas (lēmums par piespiedu naudas piemērošanu ir administratīvais akts), nevis administratīvā akta piespiedu izpildes līdzeklis. Līdz ar to projekta anotācijā esošās atsauces uz Administratīvā procesa likuma 370. pantu izmantojamas vien nosacītam salīdzinājumam.

Administratīvā akta darbības apturēšana ir paredzēta tam, lai aizsargātu privātpersonu, proti, lai tā neciestu nevajadzīgus zaudējumus, ja administratīvais aktu galu galā tiktu atcelts vai iegūtu citu saturu (sal. Briede J. 80. pants. Apstrīdētā administratīvā akta darbības apturēšana. Grām.: Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Sagatavojis autoru kolektīvs. Dr. iur. J. Briedes zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 770. lpp.). Izņēmumi ir paredzami vien atsevišķos gadījumos, kas saistāmi ar tūlītēji draudošām briesmām, steidzamību vai tamlīdzīgiem gadījumiem.

Projekta anotācijā uzmanība galvenokārt ir pievērsta tikai valsts (sabiedrības) interesēm. Saistībā ar šāda izņēmuma iespējamo ietekmi uz privātpersonu norādīts vien tas, ka "minētā lēmuma ietekme komersantam ir jau izvērtējama (zināma) brīdī, kad komersants plāno un iepērk patēriņam realizējamo transporta enerģijas apjomu un līdz ar to jau ir ieplānojis, kāds būs tā patēriņam transportā realizētais atjaunojamās enerģijas apjoms un kāds varētu būt minētā komersanta finanšu gada neto apgrozījums. Tādējādi ir secināms, ka komersants par iespējamo piespiedu naudas apjomu, kura aprēķina metode ir jau iekļauta likumprojekta 13. pantā, būs informēts vismaz pusgadu pirms gada, uz kuru attiektos likumprojekta 8. panta 4. daļā noteiktais pienākums". Projekta anotācijā tā rezultātā secināts, ka šāds regulējums "būtiski neietekmēs privātpersonu (komersantu), jo iespējamo piespiedu naudas apjomu komersants var aprēķināt jau plānojot savu darbību".

Nav apšaubāms, ka komersantam iepriekš būs zināms projektā paredzētais regulējums. Taču tas nekāda veidā neatspoguļo, kāda būtu iespējama prettiesiska lēmuma ietekme. Arī tiesvedības iespējamais ilgums vēl jo vairāk ietekmēs pašu komersantu, ja lēmuma izpilde netiks apturēta.

Bažas rada arī projekta anotācijā norādītie apgalvojumi, ka "nav paredzama lēmuma atcelšana tā apstrīdēšanas vai pārsūdzības gadījumā, jo piespiedu naudas piemērošanas mehānisms ir pietiekami vienkāršs un to nevajadzētu varēt interpretēt dažādi". Pat ja piespiedu naudas apmēra aprēķināšana ir samērā vienkārša, nevar izslēgt citas procesuālas un materiāltiesiskas neatbilstības (pareiza rīcības brīvības izmantošana lēmuma izdošanas un piespiedu naudas apmēra izvēlē, administratīvā procesa ievērošana u. tml.). Vienlaikus šādi apgalvojumi var radīt priekšstatu par iespējamu iepriekšnoteiktu praksi apstrīdēšanas gadījumā, apšaubot apstrīdēšanas efektivitāti un objektivitāti.

Ievērojot minēto, nav atbalstāms projekta 13. panta sestajā daļā paredzētais izņēmums.
 

-