Atzinums

Vispārīgs komentārs

Vēršam uzmanību uz to, ka pašvaldības, gatavojot projektu iesniegumus un vērtējot Eiropas Savienības programmu nosacījumus, kuru mērķis ir attīstīt uzņēmējdarbības publisko infrastruktūru, ir identificējušas problēmu – projektu īstenotājiem (pašvaldībām, industriālo parku attīstītājiem u.c.) ir jāsniedz garantijas komersantu vārdā par nefinanšu investīciju veikšanu nemateriālajos un pamatlīdzekļu ieguldījumos.
Noteikumi nosaka, ka privātās nefinanšu investīcijas (nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos) jāsasniedz vismaz divu trešdaļu apmērā pret projektiem plānotā piesaistītā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma.
Ņemot vērā konkurences apstākļus un to, ka projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji paredz, ka jāsasniedz ir ne tikai darba algu fonda pieaugums, bet arī privātās nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos, pašvaldības uzņemas risku un sniedz garantiju par komersanta potenciālajiem ieguldījumiem.
Tādējādi LLPA uzskata, ka esošie nosacījumi būtiski apgrūtina Eiropas Savienības fondu līdzekļu izmantošanu un pašvaldībām, kā potenciālajām projektu ieviesējām, rada nesamērīgus riskus. Jāatzīmē, ka pašvaldībām, kā budžeta iestādēm, pašreizējā situācijā, kad virknei Latvijas pašvaldību ir būtisks izaicinājums sabalansēt budžeta ieņēmumus un izdevumus, uzņemties saistības ir īpaši augsts risks.

-

un Par: Sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (Anotācija)
[..]
4) tiesiskās skaidrības nodrošināšanai precizē nosacījumu par apbūves tiesību. Atbilstoši Tieslietu ministrijas publicētajam skaidrojumam (https://www.tm.gov.lv/lv/skaidrojums-apbuves-tiesiba-un-brivpratiga-dalita-ipasuma-pastavesana-pec-01012017?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F) uz zemes uzceltas būves atbilstoši Civillikuma 968. pantā nostiprinātajam zemes un ēkas vienotības principam būs uzskatāmas par zemes daļu, tādejādi, beidzoties apbūves tiesībai, ēka, ko komersants kā sadarbības partneris apbūves tiesības līguma ietvarā būs izbūvējis uz finansējuma saņēmēja – publiskas personas zemes, paliks finansējuma saņēmēja – publiskās personas, kas ir šīs zemes īpašnieks, īpašumā. Publiskas personas zemes īpašumu var iegādāties vispārējā kārtībā publiskā izsolē.



Izskatot piedāvāto grozījumu attiecībā uz apbūves tiesību, var pieņemt, ka gadījumā, ja Ventspils valstspilsētas pašvaldība (turpmāk – Pašvaldība) pieņemtu lēmumu iesniegt projekta iesniegumu 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.1. pasākuma “Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam” ietvaros, piemērojot Regulas Nr. 651/2014[1] 14. panta nosacījumus, līgumā par apbūves tiesību nevarētu paredzēt publiskas personas zemes īpašuma izpirkšanu, ja projektu realizētu Ventspils brīvostas teritorijā (ar augstu varbūtību, ka tikai šajā teritorijā būtu jēgpilni šādu projektu realizēt).
Šo ierobežojumu nosaka tas, ka saskaņā ar spēkā esošo Ostu likuma redakciju, 4. panta 9. daļa nosaka, ka “Valsts un pašvaldība ir tiesīga tai piederošo ostas teritorijā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības.” Tādējādi šobrīd Pašvaldība savu nekustamo īpašumu Ventspils brīvostas teritorijā, tai skaitā zemi, nevar atsavināt citām personām.

[1] Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014 , ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 651/2014 )
 

-