Atzinums

Datu valsts inspekcija (turpmāk – Inspekcija) atkārtoti norāda, ka ar grozījumiem tiek paredzēta personas datu apstrāde vairākiem nolūkiem, paredzot, ka šo nolūku sasniegšanai tiek veikta novērošana, tajā skaitā klātbūtnes pazīmju fiksēšana ar skaņu vai bez tās (sensori), kā arī tiek apstrādāti novērošanas rezultātā iegūtie dati, tostarp balss, attēls, uzvedība. Proti, neatkarīgi no datu apstrādes nolūka tiek paredzēta salīdzinoši invazīva iejaukšanās personas tiesībās uz savu datu aizsardzību, tostarp personas balss un informācijas par uzvedību apstrādi. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) 5. panta 1. punkta "c" apakšpunktu personas datus apstrādā tikai tiktāl, ciktāl tas nepieciešams nolūka sasniegšanai ("datu minimizēšana"). Minētais pēc būtības nozīmē to, ka plānotās personas datu apstrādes atbilstība Datu regulas 5. panta 1. punkta "c" apakšpunktam ir nosakāma katram nolūkam atsevišķi.

Inspekcija norāda, ka katra nolūka sasniegšanai ir nosakāmi attiecīgi tehniskie līdzekļi, ar kuru palīdzību personu datu apstrāde tiks veikta, līdz ar to, likumā būtu ietverams ne tikai nolūks, bet arī veids, kādā plānots apstrādāt personas datus, lai konkrēto nolūku īstenotu. Izmantoto tehnisko līdzekļu noteikšana attiecībā uz katru konkrēto nolūku ir svarīga arī godprātības principa, kurš ir ietverts Datu regulas 5. panta 1. punkta “a” apakšpunktā, ievērošanai. Proti, datu subjektam būtu skaidri jāsaprot un jāspēj paredzēt, kādi tehniskie līdzekļi attiecīgajam nolūkam tiks izmantoti. Datu subjektam ir jāspēj pārliecināties gan par datu apstrādes robežām, gan šīs apstrādes dziļumu.

Likumprojekta izziņā ir norādīts, ka nav nepieciešams dublēt citā normatīvajā aktā noteikto. Ministru kabineta 2010. gada 27. jūlija noteikumos Nr.675 "Noteikumi par robežpārbaudei un robežuzraudzībai nepieciešamajiem tehniskajiem līdzekļiem" un anotācijā pēc būtības ir aprakstīti izmantotie tehniskie līdzekļi. Inspekcija norāda, ka Ministru kabinetam ir tiesības izdot tiesību normas tikai likumā noteiktos gadījumos likuma ietvaros, un tās nedrīkst būt pretrunā ar Satversmi un citiem likumiem. Likumdevējs likumdošanas procesā izlemj tos jautājumus, kurus uzskata par svarīgākajiem, un pilnvaro Ministru kabinetu izdot tiesību normas, kas nepieciešamas likumu īstenošanai. Šādos normatīvajos aktos nedrīkst ietvert tiesību normas, kas nav uzskatāmas par palīglīdzekļiem likuma normas īstenošanai. Proti, ja likumprojekts paredz personas datu apstrādi, tad šādu pamattiesību ierobežošana ir jānosaka likumā, nevis Ministru kabineta noteikumos. Ņemot vērā to, ka Ministru kabinets savā darbībā ir saistīts ar likuma prioritātes principu, tas nevar patstāvīgi veikt pamattiesību ierobežošanu.

Izziņā ir norādīts arī, ka Datu regula, tajā skaitā 13. pantā nav konkrēta prasība informēt datu subjektu, kādi tehniskie līdzekļi tiks izmantoti katram atsevišķam nolūkam. Inspekcija norāda, ka tehnisko līdzekļu noteikšana uz konkrēto nolūki ir noteikta Datu regulas 6. panta 3. punktā.

Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt likumprojektu, nosakot kādi tehniskie līdzekļi tiks izmantoti katra nolūka sasniegšanai.

-

Likumprojekta grozījumos joprojām ir noteikts, ka personas datu apstrāde ir nepieciešama arī 5. panta otrajā daļā minēto uzdevumu izpildei, proti, citu normatīvajos aktos noteikto uzdevumu pildīšanai. Inspekcija joprojām norāda, ka šāda atsauce ir pārāk vispārīga, līdz ar ko datu apstrādes nolūks atbilstoši Datu regulas 5. panta pirmā punkta "b" apakšpunktam nav nosakāms. 

Ievērojot minēto, atsauce uz 5. panta otro daļu ir izslēdzama.

-

Anotācijas 1.3. punktā ir veikts samērīguma izvērtējums attiecībā uz personas datu apstrādes nolūku - "Aizturēto personu uzvedības uzraudzība". Izvērtējumā ir norādīts, ka mērķa sasniegšanai tiek veikta videonovērošana ar skaņas ierakstu vai bez tā. Inspekcija norāda, ka ir jābūt skaidri noteiktam un Anotācijā norādītam, kādos gadījumos plānots veikt skaņas ierakstu un kādos nē. Anotācijā nav iekļauta informācija, kas šos gadījumus nošķirtu, tādējādi nav iespējams konstatēt vai šāda personu datu apstrāde ir atbilstoša samērīguma principam.
Ņemot vērā minēto, lūgums papildināt Anotāciju ar attiecīgo informāciju.

-

Anotācijas 1.3. punktā ir veikts samērīguma izvērtējums attiecībā uz personas datu apstrādes nolūku - "Ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas, nodarbinātības un tranzīta nosacījumu kontrole". Izvērtējumā ir norādīts, ka mērķa sasniegšanai tiek veikta videonovērošana ar skaņas ierakstu vai bez tā. Inspekcija norāda, ka ir jābūt skaidri noteiktam un Anotācijā norādītam, kādos gadījumos plānots veikt skaņas ierakstu un kādos nē. Anotācijā nav iekļauta informācija, kas šos gadījumus nošķirtu, tādējādi nav iespējams konstatēt vai šāda personu datu apstrāde ir atbilstoša samērīguma principam.
Ņemot vērā minēto, lūgums papildināt Anotāciju ar attiecīgo informāciju.

 

-

Anotācijas 1.3. punktā ir veikts samērīguma izvērtējums šādiem nolūkiem - "Valsts robežas, valsts robežas joslas, pierobežas joslas un pierobežas režīma kontrole", "robežšķērsošanas vietas režīma kontrole" un "patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas režīma kontrole". Samērīguma izvērtēšanas rezultātā, tiek nonākts pie šāda secinājuma: "Tādējādi izraudzītais līdzeklis ir piemērots leģitīma mērķu – valsts robežas, valsts robežas joslas, pierobežas joslas un pierobežas režīma kontrole, robežšķērsošanas vietas režīma kontrole – sasniegšanai." Inspekcija norāda, ka samērīguma izvērtējuma trūkst attiecībā uz apstrādes nolūku - "patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas režīma kontroles".
Lūdzam papildināt Anotāciju ar samērīguma izvērtējumu uz attiecīgo personas datu apstrādes nolūku.

-