Atzinums

Ņemot vērā, ka Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmā (turpmāk - EMCS) iekļautās informācijas glabāšanas prasības nosaka Padomes 2012. gada 2. maija regula Nr. 389/2012 par administratīvu sadarbību akcīzes nodokļu jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2073/2004, no kuras 21. panta izriet, ka galējo informācijas par akcīzes preču apriti Eiropas Savienībā un 19. pantā noteikto ierakstu glabāšanas termiņu noteic dalībvalstis (ciktāl netiek pārsniegts maksimālais laikposms (attiecīgi pieci vai trīs gadi)), lūdzam papildināt noteikumu projekta anotācijas 5. sadaļu ar skaidrojumu par minētās regulas prasību ieviešanu noteikumu projekta 8. punktā.
Tāpat lūdzam arī citos līdzīgos gadījumos, ja konkrētas informācijas glabāšanas vai citas prasības noteic Eiropas Savienības regulas, atbilstoši papildināt anotācijas 5. sadaļu.

-

Lūdzam noteikumu projekta 40. punktā norādīt konkrētu normatīvo aktu jomu, ievērojot Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 137. punktā noteikto.

-

Saistībā ar izziņas 1. punktu, ņemot vērā, ka noteikumu projekta 3. punktā ietvertais regulējums par obligāto informāciju ir cieši saistīts ar Ministru kabineta noteikumos, ko paredzēts izstrādāt saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli” 25.panta devīto daļu un 26. panta septīto daļu, ietverto regulējumu, lūdzam papildināt noteikumu projekta anotācijas 4. sadaļu ar skaidrojumu par attiecīgo Ministru kabineta noteikumu būtību un nepieciešamību, jo īpaši skaidrojot, vai ar attiecīgajiem noteikumiem paredzēts izmantot Komisijas 2022. gada 5. jūlija Deleģētās Regulas (ES) 2022/1636, ar ko papildina Padomes Direktīvu (ES) 2020/262, nosakot to dokumentu struktūru un saturu, kuru apmaiņa notiek saistībā ar akcīzes preču pārvietošanu, un nosakot robežvērtību zudumiem preču specifikas dēļ, I pielikuma 1.punkta (d) (i) un (ii) apakšpunktā paredzēto rīcības brīvību. Skaidrojam, ja EMCS paredzēts iekļaut regulā noteikto obligāto informāciju, bet dalībvalstīm paredzēta rīcības brīvība attiecībā uz atsevišķu izvēles (datu) elementus noteikšanu par obligātiem, tad noteikta obligātā informācija var izrietēt arī no nacionālām tiesību normām, ar kurām šī rīcības brīvība tiek izmantota. Attiecīgi arī noteikumu projektā izdarīta atsauce uz regulā minēto obligāto informāciju varētu nesasniegt savu mērķi, ja attiecīgā rīcības brīvība tomēr tiek izmantota, piem., ar citiem Ministru kabineta noteikumiem.

-