Atzinums

Vēršam Jūsu uzmanību, ka no 2023. gada 1. janvāra enerģētikas politikas izstrādes un ieviešanas funkcija ir nodota Klimata un enerģētikas ministrijas kompetencē, attiecīgi likumprojekts ir saskaņojams ar Klimata un enerģētikas ministriju. 

-

Latvijas būvnormatīvs LBN 005-15 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā" nosaka prasības kādas jāievēro, veicot inženierizpēti, jaunbūvējamu, pārbūvējamu un atjaunojamu būvju projektēšanā, kā arī būvdarbu laikā. Inženierizpēte būvniecības vajadzībām ietver ģeodēzisko un topogrāfisko izpēti, ģeotehnisko izpēti un hidrometeoroloģisko izpēti. Šo izpēti saskaņā ar Būvniecības likuma 13.panta trešās daļas 1.punktu būvniecības procesā ir tiesīgs veikt būvspeciālists ar sertifikātu inženierizpētē. Citiem vārdiem sakot, valsts jau noteiktām personām ir piešķīrusi tiesības veikt attiecīgo izpēti un šī iemesla dēļ nav atbalstāms regulējums, kuru ietvaros personai būtu nepieciešams saņemt vēla kādas atļaujas jau piešķirto tiesību realizācijai. Ja regulējuma izmaiņu mērķis ir tikai un vienīgi iegūt papildus datus par veikto inženierizpēti, tad tas ir risināms savādākā veidā, piemēram, nodrošinot Būvniecības informācijas sistēmā ievietoto inženierizpētes materiālu pieejamību, piemēram, Valsts vides dienestam. Ievērojot iepriekš minēto, lūdzam precizēt likumprojektu, lai inženierizpēte būvniecības vajadzībām netiktu apgrūtināta ar papildus atļaujas (licences) saņemšanu.

-

Vietējās pašvaldības kompetence ir noteikta Pašvaldību likumā, tā saskaņā ar likuma 3.panta otro daļu vietējās pašvaldības kompetence iedalās autonomajā kompetencē un uzdotajā kompetencē (deleģētā kompetence). Vietējās pašvaldības autonomajā kompetencē saskaņā ar Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 16.punktu ietilpst nodrošināt ar būvniecības procesu saistīta administratīvā procesa tiesiskumu. Šīs autonomās funkcijas tvērums tiek turpmāk regulēts normatīvajos aktos būvniecības jomā. Proti vietējās pašvaldības kompetence būvniecības jomā ir noteikta Būvniecības likuma 7.pantā un 12.pantā. Nedz normatīvais regulējums būvniecības jomā, nedz arī Pašvaldību likums neuzliek pienākumu būvvaldei veikt derīgo izrakteņu ieguves un aprites kontroli. Ekonomikas ministrija nepiekrīt, ka šāda kontrole būtu īstenojama būvniecības administrativā procesa uzraudzības ietvaros un būtu saistīta ar būvniecības procesa kontroles funkciju.
Likumprojekta 4.panta regulējums (ciktāl tas paredz papildināt 4.pantu ar piektās daļas 1.punktu) ir ļoti plašs un nav skaidrs kāda pārraudzība (kādi uzdevumi un kāda atbildība) tiek noteikta vietējai pašvaldība, anotācijā nav sniegts pamatojums, nav iekļauta analīze par pašvaldību kompetenci jaunās funkcijas īstenošanā, nav aprēķināts papildu nepieciešamais finansējums un papildu nepieciešamie cilvēkresursi. 
Likumptojekta 4.panta regulējums (ciktāl tas paredz papildināt 4.pantu ar piektās daļas 2.punktu) ir pretrunīgs un interešu konfliktu saturošs. Vietējai pašvaldībai vienlaicīgi tiek noteikta funkcija nodrošināt derīgo izrakteņu vietas rekultivāciju un vienlaicīgi pārraudzīt šo procesu. 

Svītrot likumprojekta 3.pantu. 

Likumprojekta 4.panta regulējums ir ļoti plašs. Ēnu ekonomikas ierobežošanas  plāna 2021./2022.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2022.gada 23.marta rīkojums Nr. 201) 3.3. pasākums paredz uzlabot būvniecības ieceres īstenošanas rezultātā iegūto derīgo izrakteņu kontroli (ieviest obligātu prasību būvniecības gaitā iegūtās un pārvietotas augsnes, grunts vai derīgo izrakteņu apjoma klasificēšanai pa dabas resursu veidiem un reģistrēšanai Būvniecības informācijas sistēmā, norādot tā apjomu, transportēšanas laiku un piegādes adresi, ja tas tiek realizēts saimnieciskajā darbībā ārpus zemes īpašuma), kā arī veikt uzskaiti par būvniecības ieceres īstenošanā izmantotajiem minerālmateriāliem (ieviest obligātu prasību būvobjektu būvniecības gaitā izmantoto minerālmateriālu piegādes apjomu reģistrēt Būvniecības informācijas sistēmā, norādot katras piegādes apjomu un sastāvu, minerālmateriālu izcelsmes vietu, derīgo izrakteņu ieguvēju vai minerālmateriālu sagatavotāju, piegādātāju un piegādes adresi (būvobjektu).
Tāpat vēršam uzmanību, ka ne likumā "Par zemes dzīlēm", ne arī citos normatīvajos aktos nav ietverts regulējums par derīgo izrakteņu iegūšanas un izmantošanas datu uzkrāšanu būvniecības informācijas sistēmā. 
Lūdzam precizēt likumprojekta 6.pantu, ņemot vērā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2021./2022.gadam paredzētos uzdevumus. 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar Ministru kabineta 28.07.2015. noteikumu Nr. 438 “Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi” 1.punktu Būvniecības valsts kontroles birojs ir Būvniecības informācijas sistēmas pārzinis, nevis Ekonomikas ministrija. Papildus tam, jautājums par to, kādi dati ir vai nav uzturami Būvniecības informācijas sistēmā primāri ir Ministru kabineta  28.07.2015. noteikumu Nr. 438 “Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi” jautājumus, nevis šī likumprojekta jautājums. 

-

Ekonomikas ministrija nepiekrīt ģeotehniskās izpētes klasificēšanai par zemes dzīļu izmantošanas veidu un attiecīgi pakļaušanai licencēšanai. 
Pirmkārt, licencēšana ir uzskatāma par vienu no būtiskākajiem birokrātiskiem šķēršļiem uzņēmējdarbībai, licencēšanas ieviesānai ir jābūt objektīvi pamatotai un samērīgai. Likumprojektā anotācijā nav sniegts pamatojums, izņemot apsvērumu, ka tās ietvaros tiek iegūta informācija, kas varētu būt nepieciešama valsts institūcijām citu funkciju īstenošanai.
Otrkārt, uzskatām, ka informācijas iegūšana būtu atrunājama regulējumā, nesasaistot to ar licencēšanas procesu un neuzliekot papildu slogu uzņēmējiem. Ekonomikas ministrija ir gatava sniegt būvniecības informācijas sistēmā pieejamo informāciju, balstoties uz "vienreizes" principu. 

-

Vēršam jūsu uzmanību, ka virszemes ūdensobjektu gultnes tīrīšana un padziļināšana netiek veikta būvniecības procesa iatvaros. Lūdzam precizēt regulējumu izsledzot virszemes ūdens objektu gultnes tīrīšanu un padziļināšanu. 
Papildus norādām, ka būvniecības lieta ir IT risinājums, kurā tiek apkopota informācija par būvniecības ieceres īstenošanu, vārdu salikums "informāija par būvniecības lietu" nav korekts, iespējams bija domāta informācija par būvniecības ieceri. 

-

Piedāvātā 17.panta pirmās daļas redakcija nav saprotama. Pirmkārt, Būvniecības likumā netiek lietots jēdziens "būvniecības projekts", likuma 1.panta 13.punkts sniedz jēdziena "būvprojekts" skaidrojumu. Otrkārt, nav skaidrs kāda ir "izvērtēšanas" nozīme un tas radītās sekas būvniecības ierosinātājam. Uzskatām, ka nav lietderīgi likumā noteikt īstenojamās darbības, nenosakot šo darbību nozīmi un iespējamās sekas. Ja šāds regulējums var rezultēties būvniecības ieceres īstenošanas atteikumā, lūdzam sasaistīt normu ar regulējumu, kas aizliedz būvniecības ieceres īstenošanu, ja "teritorija atrodas valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradē vai valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalā". Treškārt, lūdzam regulējumā skaidrot vārdu salikuma "apbūvējamā teritorija", jo šāds jēdziens nav skaidrots normatīvajos aktos būvniecības jomā.
No plānotajām izmaiņām likuma “Par zemes dzīlēm” 17.panta pirmajā daļā nav objektīvi skaidrs, kuras būvniecības ieceres tieši ir saskaņojamas ar vides aizsardzības iestādi. Papildus tam nav saprotams, kura iestāde ir domāta ar vārdiem “vides aizsardzības iestāde”. Lūdzam precizēt likumprojekta 16.panta, lai būtu viennozīmīgi skaits pienākums – kuras būvniecības ieceres ir saskaņojamas ar kuru iestādi. Papildus tam, lūdzam pārvērtēt šāda regulējuma nepieciešamību kā tādu. Tas saistīts ar to, ka nav atbalstāms regulējums, kura ietvaros persona pēc būvniecības procesa uzsākšanas uzzina tikai par iespēju realizēt būvniecības ieceri.

-

Ņemot vērā, ka būvniecības sistēmas funkcionalitātes izstrādei ir nepieciešams laiks, lūdzam pārejas noteikumus papildināt ar termiņu likumprojekta 6.panta spēkā stāšanai (ne ātrāk par 2025.gada 1.janvāri).

-

Lūdzam precizēt anotāciju atbilstoši EM izteiktajiem iebildumiem par likumprojekta tekstu. 

-

Likumprojekta anotācija ir papildināma ar informāciju par būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitātes izstrādei nepieciešamo finansējumu. 

-

Likuma "Par zemes dzīlēm" 1.panta 7.punkts derīgo izrakteņu izpēti definē, ka procesu, kura ietvaros tiek novērtēta (noteikta) arī derīgo izrakteņu kvalitāte. Likumprojekta ietvertie jaunie termini - "ģeoloģiskā izpēte", "hidroģeoloģiskā izpēte" un "ģeofizikālā izpēte" tiešā veidā neietver derīgo izrakteņu kvalitātes noteikšanu. Lūdzam izvērtēt nepieciešamību precizēt terminu skaidrojumu, skaidri definējot kurā procesā tiek vērtēta derīgo izrakteņu kvalitātē vai papildināt ar attiecīgo skaidrojumu likumprojekta anotāciju. 

-